Esam spēcīgs politiskais spēks un esam gatavi vēlēšanām – visiem labi zināmi, enerģiski un grūtībās pārbaudīti politiķi. Bez kurnēšanas iepriekš esam uzņēmušies vadīt izaicinošākās un sarežģītākās nozares – veselības aprūpi, aizsardzību un iekšlietas, vides aizsardzību un reģionālo attīstību. Esam īstenojuši valstiskas reformas, pieredzējuši un pārvarējuši smagas krīzes. Zinām, kā rīkoties sarežģītās situācijās – daži zīmīgākie piemēri ir Covid-19, notikumi uz Baltkrievijas robežas, palīdzības sniegšana Ukrainai.

Mūsu vadībā nacionālā, ekonomiskā un sociālā drošība būs pamats stabilai, taču straujākai valsts attīstībai turpmāk. Mūsu sarakstā ir līdzsvars starp pieredzējušiem politiķiem un kandidātiem, kuriem šīs būs pirmās vēlēšanas. Uzskatām, ka politika nedrīkst būt noslēgta vide un jauni cilvēki vienmēr rada pievienoto vērtību un motivē.

Pie mūsu priekšvēlēšanu programmas esam strādājuši no šī gada sākuma, darba grupās apspriežot idejas un gala versiju apstiprinot gan katras apvienību veidojošās partijas lēmējinstitūcijās, gan visas apvienības līmenī.

I ĀRĒJĀ UN IEKŠĒJĀ DROŠĪBA

2022. gada notikumi, kad Krievija uzsāka briesmīgu karu pret Ukrainu, ir mainījuši drošības politikas situāciju Latvijā, Eiropā un pasaulē. Šodien mēs nevaram pilnībā prognozēt šī kara sekas uz drošības situāciju Latvijā un Eiropā. Mūs sagaida nezināmas situācijas un neprognozējami notikumi. Tādēļ ir jāgatavojas visiem iespējamiem notikumiem un jāizvērtē tie riski, kas ietekmē drošību Latvijā. 

Ārējā drošība

1. Latvijas aizsardzības stratēģijas mērķis, saskaņā ar valsts aizsardzības koncepciju, ir padarīt Latvijas aizsardzību pietiekami spēcīgu, lai jebkurš uzbrukums radītu agresoram ievērojami lielākus zaudējumus, salīdzinot ar potenciālajiem ieguvumiem, tādā veidā atturot to no uzbrukuma. Visaptveroša aizsardzība ir labākais instruments, kā veidot noturīgu sabiedrību. Visaptveroša aizsardzība ceļ gatavību pārvarēt miera un kara laika satricinājumus, mazina neuzticības plaisu starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldi, kā arī vienos sabiedrību kopumā. Nepieciešams turpināt darbu, lai sasniegtu šos stratēģiskos mērķus. 
2. Latvijas drošības pamatā ir sabiedrības saliedētība, izturētspēja un iedzīvotāju iesaiste aizsardzības un drošības stiprināšanā, kā arī valsts militārajai kapacitātei. Nacionālie bruņoto spēki ir valsts aizsardzības stūrakmens. Nepieciešams turpināt ieguldīt līdzekļus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku, Zemessardzes un Nacionālo bruņoto spēku rezerves kaujas spēju stiprināšanai. Tāpat jāturpina uzstāt uz NATO militārās klātbūtnes palielināšanu primāri mūsu valstī. Tam jābūt par mūsu drošības politikas mugurkaulu. 
   Latvijas drošības sistēma jāveido pēc principa, ka ienaidnieks tiek sagaidīts jau pie mūsu valsts robežas, neļaujot tam ienākt mūsu valstī. Tas prasa mainīt uzsvarus uz ieroču sistēmu kapacitātēm, ko mums nepieciešams turpināt attīstīt. Obligātie uzdevumi – attīstīt jaudīgas pretgaisa aizsardzības sistēmas, krasta aizsardzības sistēmas un artilērijas sistēmas, kas aizsargātu ne tikai mūsu sauszemes teritoriju, bet arī gaisa telpu un jūras robežu. Tur ir nepieciešams arī atbalsts no mūsu NATO sabiedrotajiem. 
3. Jau no 2023. gada tiks ieviests Valsts aizsardzības dienests. Tas paredz piecu gadu laikā izveidot sistēmu, kurā visi varēs izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: Valsts aizsardzības dienests, Zemessardze, vada komandiera kursu augstskolā vai civilo dienestu iekšlietu, veselības, sociālās drošības nozarēs. Latvijas drošības stiprināšanai būtiska ir arī visas sabiedrības iesaiste. Sabiedrībai jābūt gatavai cīnīties par sevi un savu valsti. Nozīmīga ir katra cilvēka iesaiste. Tas nozīmē darbu pie sabiedrības noturības veicināšanas un izglītošanas, praktisko iemaņu attīstīšanas un pilsoniskās līdzdalības. Sabiedrībai jāskaidro, ka miers nav pašsaprotams. 
   Ir jāveicina izpratne, ka ir iespējami arī sliktāki scenāriji, ka miers mūsu valstī var tikt apdraudēts. Tas nozīmē, ka katram cilvēkam ir jāapzinās, ka viņš vai viņa ir daļa no visas sabiedrības un tikai visi kopā, atbalstot viens otru, mēs varam pārvarēt pat vissmagākos izaicinājumus. Sabiedrība ir jāaicina stāties Zemessardzē un Jaunsardzē, jo tas dod iespēju ikvienam sagatavoties krīzes situācijām un ļauj šīs zināšanas iegūt paralēli civilajai dzīvei. 
4. Mums ir jāturpina attīstīt mūsu pašu militārā industrija.  Varam saražot daļu militāri stratēģiskās lietas šeit pat Latvijā, nevis iepirkt no kaimiņvalstīm. Tas nozīmē, ka nauda paliek valstī, tiek radītas papildu darba vietas un krīzes gadījumā neesam tik ļoti atkarīgi no citu valstu militārajām piegādēm. Taču, lai to realizētu, ir jābūt mērķtiecīgai valsts politikai. 
   Daudz jau ir izdarīts, bet daudz darba vēl priekšā. Moderno bruņutransportieru “Patria” un “Fox” ražošanas uzsākšana Latvijā ir labais piemērs. Taču mēs varam ražot arī citas militārās iekārtas – munīciju, dronus, militāro ekipējumu un citas militāri stratēģiskās lietas, tam vajadzīgi tikai attiecīgi stimuli. Militārās rūpniecības attīstība nav tikai ieroču vai iekārtu ražošana un tirdzniecība, bet arī cilvēku nodarbināšana, saistīto apakšnozaru attīstība, – jauna ekonomikas virziena attīstība, kurā ir un būs vajadzīgi gan uzņēmēji, gan darbinieki visos Latvijas reģionos. Ziemeļvalstu pieredze apliecina, ka efektīvākā pieeja militārās nozares attīstīšanai, ir valstij sadarboties ar privāto sektoru, ko Latvija jau attīsta un turpinās attīstīt arī turpmāk.
5. Mums jāturpina sniegt savs ieguldījums arī visa Baltijas reģiona drošības stiprināšanā. Baltijas reģionā turpmāk nepieciešams izvietot papildu NATO sabiedroto spēkus. Ir jāizveido nepieciešamā infrastruktūra, lai NATO sabiedroto spēki šeit varētu nodrošināt pastāvīgu klātbūtni. Jāturpina  attīstīt reģionālā mācību infrastruktūra, apmācību poligoni un šautuves, kā arī prioritāri jānodrošina visa veida noliktavu infrastruktūras izbūve. 
6. Tehnoloģijas ir mūsu ikdienas neatņemama sastāvdaļa, tās nodrošina dažādas valsts un privātā sektora  funkcijas kā e-pakalpojumi, datu bāzes, bankas un maksājumi, kā arī kalpo mūsu ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai. Taču tehnoloģijas var tikt un tiek izmantotas pret valsti un iedzīvotājiem, kā to rāda nesenā pieredze Ukrainas karā. Tāpēc kritiski nozīmīga nozare ir kiberdrošība. Ir jāizveido Nacionālais kiberdrošības koordinācijas centrs kā kompetences centrs, kas pieejams ikvienai valsts iestādei un sektoram un strādā kiberuzbrukumu preventīvai novēršanai. Tā ietvaros jāstiprina CERT.LV kapacitāte, kā arī NBS Kiberaizsardzības vienības spējas ātri risināt incidentus un mazināt seku ietekmi. Kiberuzbrukumi bieži tiek veiksmīgi īstenoti, pateicoties neatjaunotām programmām un novārtā pamestiem drošības risinājumiem. Tāpēc ikvienā valsts tehnoloģiju risinājuma budžetā ir jāparedz finansējums 10%–15% apmērā jau pie tā izstrādes, lai nodrošinātu drošus digitālus pakalpojumus un produktus, kā arī jāplāno risinājuma, sistēmas vai produkta uzturēšanas un atjaunošanas izdevumi. 

Iekšējā drošība

Sekmīgas valsts attīstības pamatā ir stabila iekšējā drošība un valsts iedzīvotāju spēja justies droši savā valstī, pilsētā, mājoklī, kā arī uzticēšanās iekšējās drošības struktūrām. Lai tas piepildītos ir jāturpina ieguldīt valsts iekšējās drošības sistēmas uzlabošanā un profesionālismā. Jāpalielina ieguldījumi iekšlietu dienestos un jāuzlabo to darba kvalitāte, un atbalsts iedzīvotāju drošībai. 

1. Moderna civilās aizsardzības sistēma ir absolūta nepieciešamība mūsu reģionā. Sadarbībā ar pašvaldībām darīsim pieejamas drošas patvertnes un efektīvus evakuācijas plānus draudu un katastrofu gadījumam, kā arī nodrošināsim skaidru un savlaicīgu informācijas sniegšanu iedzīvotājiem. 
2. Ar Valsts Policiju saskaras jebkurš valsts iedzīvotājs. Izglītots, moderni ekipēts policists, kura darbība ir vērsta uz efektīvu sabiedrisko drošību un kurš ir draudzīgs savā attieksmē pret iedzīvotājiem – tādu vēlamies redzēt policiju. Ir jāturpina iesāktās reformas – atalgojuma celšana un policistu izglītošana, lai katram policijas pārstāvim ir iespēja (un pienākums) uzlabot savu profesionālismu. Jāspēj nodrošināt policiju ar jaunākajām tehnoloģijām, sākot ar reaģējošo policistu, kurš apseko ielas, līdz pat interneta policijai, kura sargā un pārrauga virtuālo vidi. 
   Lai nodrošinātu iekšlietu sistēmas darbinieku apmācību un sagatavošanu, atbalstīsim jaunu Iekšējās drošības akadēmijas tapšanu, kurā tiks sagatavoti profesionāļi mūsdienīgam policijas darbam.  Apvienojot jau esošos Policijas koledžas, Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņu universitātes mācībspēkus, kā arī, piesaistot lektorus no ārvalstīm, izveidosim augsta līmeņa izglītības programmas, kas sagatavos policistus ar izcilām profesionālām iemaņām un augstu tiesiskuma apziņu. 
   Viens no būtiskākajiem policijas uzdevumiem ir vardarbības un agresijas samazināšana sabiedrībā (sadzīviskos konfliktos un ceļa satiksmes negadījumos ik gadu iet bojā simtiem Latvijas iedzīvotāju). Uzlabosim policijas spēju novērst agresijas gadījumus un samazināt to skaitu, kā arī mazināt bojāgājušo skaitu. 
3. Valsts drošības dienests ir būtisks instruments kara un miera laikā, – tā darbību stiprinās mūsdienu izaicinājumiem atbilstoša infrastruktūra, kas garantē spēju identificēt iekšējos un ārējos draudus valsts drošībai. Lai to panāktu, sadarbosimies ar partnervalstu dienestiem un mācību iestādēm, turpināsim ieguldīt tehnoloģijas un darbinieku atlasē un izglītībā. Panāksim efektīvāku cīņu ar nedraudzīgo valstu aģentiem Latvijā, kā arī, sadarbībā ar saviem partneriem, mazināsim to klātbūtni NATO un ES valstīs.
4. Valsts robežsardzei ir jākļūst par efektīvu dienestu, kas garantē kvalitatīvu robežas apsardzību. Ir jāpabeidz Valsts robežas infrastruktūras izbūve un aprīkošana ar mūsdienīgām tehnoloģijām. Jāturpina Valsts robežsardzes darbinieku atalgojuma palielināšana, lai piesaistītu un noturētu profesionāļus.
5. Turpināsim mērķtiecīgus ieguldījumus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) efektīvā darbībā. Ieviesīsim iesākto VUGD depo attīstības plānu ar mērķi nostiprināt VUGD kā krīžu vadības ekspertus, kas spēj ātri rīkoties un pieņemt lēmumus krīzes brīžos. Nodrošināsim aktīvāku sadarbību starp VUGD un brīvprātīgo ugunsdzēsēju apvienību ar mērķi uzlabot reaģētspēju. Nodrošināsim, lai atbilstoši vajadzībām arī turpmak tiek atjaunota VUGD pieejamā tehnika.
6. Uzlabosim PMLP pakalpojumu pieejamību, rūpējoties par darbinieku motivāciju un nodaļu tehnisko aprīkojumu. Ieviesīsim automātisko Personas dokumentu atjaunošanas iespēju, sniedzot cilvēkiem iespēju “pašapkalpoties”, kas samazinās rindas uz dienesta sniegtajiem pakalpojumiem. Ieviesīsim e-identitāti izmantošanai ikdienā, nodrošinot iespēju e-identitāti savienot ar citiem valsts sniegtajiem pakalpojumiem.
7. Izveidosim modernu migrācijas un patvēruma politiku Latvijai, uzlabojot iespējas uzņēmējiem piesaistīt darbiniekus no drošām valstīm. Latvijas diasporai vienkāršosim iespēju nodrošināt ģimenes locekļu uzturēšanos Latvijā. Uzlabosim patvēruma pieteikumu izskatīšanas procesu, – ar jaudīgāku patvēruma sistēmu būsim gatavi jaunām migrācijas krīzēm. Saglabāsim ierobežojumus termiņuzturēšanas atļauju izsniegšanā – t.s. “investoru TUA” nedrīkst būt viegli pieejams veids, lai uz Latviju pārceltos cilvēki no mums nedraudzīgām valstīm.
8. Turpināsim starpinstitucionālos projektus, kas būtiski uzlabos iekšējo drošību un samazinās birokrātiju, piemēram, ieviešot E-lietas no kriminālprocesa sākuma līdz pat tā beigām. Turpināsim jau iesākto projektu attīstību, kur zem “viena jumta” tiek apvienoti vairāki dienesti (VUGD, Valsts policija, NMPD) kas uzlabo dienestu sadarbību, uzticību un spēju reaģēt katrā reģionā. 
9. Nodrošināsim iekšlietu dienestus un iestādes ar jaunākajām iespējamajām tehnoloģijām un cilvēkresursiem, kuri šīs tehnoloģijas var pilnvērtīgi izmantot. Arī IKT un infrastruktūras jomā nodrošināsim tirgum atbilstošu atalgojumu darbiniekiem, kas ļaus piesaistīt labākos speciālistus. Ir jāsadarbojas ar pasaules līmeņa tehnoloģiju kompānijām, kuras var un spēj atbalstīt dienestu darbu ar mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošanu ikdienā.

II EKONOMISKĀ UN ENERĢĒTIKAS DROŠĪBA

Enerģijas cenu pieaugums ietekmē teju visus procesus – gan cilvēku ikdienu pārvietojoties un nodrošinot mājsaimniecības ar energoresursiem, gan arī uzņēmēju spēju saražot un piegādāt produktus, sniegt pakalpojumus. Aizvadīto desmit gadu laikā enerģētiskās neatkarības un drošības stiprināšanai Latvijā nav uzbūvēts neviens nopietns vēja parks, saules paneļu parks vai gāzes terminālis, nerunājot par investīcijām jaunākās paaudzes risinājumos – ūdeņraža staciju un t.s. mazo atomelektrostaciju izveidē.

Enerģētikai ir jābūt šodienas un rītdienas valdību darba kārtībā. Latvijai steidzami ir vajadzīga izlēmīga enerģētikas politika, kas palīdzētu Latvijas sabiedrībai un ekonomikai piemēroties jaunajiem apstākļiem.

Risinājumi enerģētikas krīzes pārvarēšanai

1. Energoefektivitāte, energoefektivitāte un energoefektivitāte!

Katra kilovatstunda, ko neiztērējam, ir ietaupījums maciņam, ietaupījums ekonomikai un ietaupījums valstij. Latvijai līdz šim nav veicies ar ēku siltināšanu – procedūras atbalsta saņemšanai ir pārāk sarežģītas, cilvēku motivācija pārāk zema un atbalsta piešķiršana krietni par lēnu. Šobrīd Latvijā faktiski nestrādā neviena daudzdzīvokļu māju siltināšanas programma. Ir nekavējoties jāievieš un jāiedzīvina atbalsta programmas. Trīs gadu laikā Latvijā jānosiltina trīs reizes vairāk māju, nekā ir nosiltināts 12 gadu laikā.

Ir jānoņem birokrātiskās barjeras siltināšanai: jāpanāk vienkāršāka balsošana iedzīvotāju sapulcēs, plašāks atbalsta ESKO un PESKO, daudz, daudz ātrāka lēmumu pieņemšana ALTUM (ALTUM jāuzdod procedūras pārveidot tā, lai lēmums būtu divu nedēļu laikā pēc pieteikuma saņemšanas). 

Jāsiltina arī privātmājas, valsts un pašvaldību ēkas, ražotnes un biroju ēkas. Valdībai jāapņemas, ka trīs mēnešu laikā būs strādājošas un pietiekamas atbalsta programmas visu ēku siltināšanai. Eiropas fondu nauda šim nolūkam pietiks, vajag tikai daudz ātrāk uzsākt programmu īstenošanu. 

Rūpniecībā energoefektivitātes programmai jābūt tēmētai arī uz ražošanas iekārtu nomaiņu, īpaši atbalstot visus gadījumus, kur ar dabasgāzi kurināmu iekārtu nomaina cita tehnoloģija.

2. Prom no gāzes apkurē

Latvijas atkarība no dabasgāzes kā kurināmā ir daudz kritizēta no valsts drošības viedokļa. Daudzu gadu garumā tā vairoja Latvijas ekonomisku atkarību no neprognozējamas kaimiņvalsts, kas izmanto dabasgāzi kā politiskas ietekmes rīku. Šodien šim riskam (un vienlaikus arī argumentam tikt vaļā no gāzes) ir pievienojies vēl viens – dabasgāzes cena jau ir un arī turpmāk būs augsta. Nav neviena saprātīga argumenta, kas liktu Latvijas apkures vajadzības balstīt dabasgāzē, pat ja to vairs neimportēsim no Krievijas, bet citām pasaules valstīm. Apkurē ir jāpāriet uz vietējo kurināmo un siltuma ieguvei vairāk jāizmanto bezkurināmā tehnoloģijas. 

Uzdosim visiem siltumapgādes uzņēmumiem gada laikā rast alternatīvas kā aizstāt tos ar vietējo kurināmo. Bez šķeldas (kas pamatoti ir bijis un būs galvenais dabasgāzes aizstājējs centralizētajā apkurē) vēl neizmantots potenciāls ir sadzīves atkritumu reģenerācijai, tāpat plašāk ir jāizmanto saules kolektori un citas AER bezkurināmā tehnoloģijas. Saeimā šobrīd izskatīšanā ir likums par vēja enerģijas iekārtu uzstādīšanas birokrātisko prasību samazināšanu. Diemžēl likums virzās pārāk lēni, tas Saeimai ir jāpieņem septembra sākumā, lai siltumapgādes uzņēmumi paspēj līdz nākamai apkures sezonai paveikt darbus.

No dabasgāzes jāatsakās arī individuālajā apkurē (t.sk. viendzīvokļa mājās). Veidosim atbalsta programmas malkas un granulu iegādei mājsaimniecībām. Tiks turpināta VARAM sekmīgi iesāktā programma pārejai no individuālās apkures ar dabasgāzi. Trīs gadu laikā panāksim, ka vairāk nekā 50% mājsaimniecību neizmanto dabasgāzi.

3. Centralizētās apkures maksas griesti

Enerģētisko resursu cenas vidējā termiņā saglabāsies augstas, tāpēc arī maksas “griestiem” ir pakāpeniski jāpieaug. Ir jāstimulē energoefektivitāte un pašvaldību lēmumi izvēlēties AER siltumapgādē. 

Valsts nākamajā apkures sezonā subsidē 70% no centralizētās apkures izmaksām, kas pārsniedz 68 eiro par MWh.

Tas nozīmē, ka reālais siltumapgādes tarifs Rīgā būtu 94,10 eiro par MWh (155 eiro par MWh), Rēzeknē – 107,04 eiro par MWh (198,13 eiro par MWh), Liepājā apm 83-84 eiro par MWh (apm. 120 eiro par MWh), Valmierā – 73,12 eiro par MWh (85,08 eiro par MWh). Vienlaikus tiks dots uzdevums centralizētās siltumapgādes operatoriem, kuri saņem subsīdiju, nākamajā apkures sezonā nodrošināt 3% siltumenerģijas ietaupījumu, ņemot vērā vienādotus ārgaisa temperatūras apstākļus.

4. Vairāk Latvijā saražotas elektrības

Elektroenerģijas cenu Baltijas valstīs nosaka birža, taču tajā milzīga ietekme ir elektroenerģijai, kas saražota no dabasgāzes. Dabasgāze ir dārga, tāpēc elektroenerģijas cenas ir ļoti augstas. Ar šādām elektroenerģijas cenām varam necerēt Latvijai piesaistīt investīcijas rūpniecībai. Elektroenerģijas pieprasījums ir stabils, tātad ir skaidrs, kā panākt elektroenerģijas cenu samazināšanos. Mēs panāksim, ka trīs gados tiek uzbūvēti jauni elektroenerģiju ražojoši objekti ar vismaz 1000 MW jaudu, kas izmantos vēja, saules, koksnes un zemes enerģiju.

Nopietnu vietēju un ārvalstu investoru interese ir milzīga. Latvijā dažādās attīstības stadijās ir vēju un saules elektrostaciju projekti ar simtos megavatu mērāmu jaudu. Bankas labprāt šādiem projektiem aizdod naudu, investīciju fondi labprāt iegulda to kapitālā. Vēja un saules enerģijas attīstībai vairs nav nepieciešams t.s. obligātais iepirkums – ražošanas izmaksas ir krietni samazinājušās. Ir vajadzīgs cita veida valsts atbalsts, noņemot šķēršļus derīgām privātām investīcijām. Ir absurdi, ka privātiem investoriem gadiem ir jātiesājas par iespēju uzbūvēt vēja elektrostaciju. 

Vienlaikus valdībai ir jāuzdod Augstsprieguma tīklam nodrošināt to, ka divu gadu laikā tīklam varētu pieslēgt vismaz 1000 MW jaunu saules un vēja elektrostaciju. Investoru (ieskaitot ļoti vajadzīgo Latvenergo un Latvijas valsts mežu kopprojektu) interese tam atbilst, valstij ir jāspēj netraucēt šīm investīcijām īstenoties. Šāds elektroenerģijas ražošanas apjoms nodrošinās jaunu, daudz zemāku (iepretīm šīs vasaras cenām) cenu līdzsvaru tirgū, patērētāji būs ieguvēji, turklāt tas notiks bez jebkādiem OIK.

5. Savs LNG termināls

Vidējā termiņā (tuvāko 10–15 gadu laikā) nebūs iespējams nodrošināt bāzes patēriņu tikai ar atjaunīgām tehnoloģijām. Energoapgādes drošības pamats (it īpaši pēc Latvijas un Baltijas elektrotīklu atvienošanas no Krievijas un Baltkrievijas tīkliem) būs Rīgas termoelektrocentrāle, kuru darbina dabasgāze. Arī daļa no rūpniecības turpinās patērēt gāzi industriāliem mērķiem. Taču pirkt gāzi no Krievijas Latvija vairs nedrīkst ne tikai morāli ētisku apsvērumu dēļ, bet arī politiski un ekonomiski. Gāze – mazākā apmērā nekā līdz šim –, bet būs japiegādā sašķidrinātā veidā no citām dabasgāzes ieguves valstīm. 

Atkarība no viena piegādes termināļa Klaipēdā nav laba – tehniskas problēmas, tirgus konjunktūra un starpvalstu sadarbības problēmas var radīt riskus energoapgādes drošībai. Latvijai ir vajadzīgs savs sašķidrinātās gāzes (LNG) piegādes terminālis. Arī te ir vērojama investoru interese, taču tā vietā lai pieņemtu lēmumu un ļautu investoriem ieguldīt, Latvijas valdība atlika lēmuma pieņemšanu par vairākiem mēnešiem – līdz pat augusta beigām. Valdības vilcināšanās dēļ LNG terminālis Latvijā, visticamāk, taps 2024.gada sākumā. Mērens valsts atbalsts šādam projektam ir atbalstāms, jo tas garantēs energoapgādes drošumu uz vairāk nekā desmit gadiem.

6. Nākotnes ilgtermiņa enerģētikas sistēmas attīstības projekti

Ilgtermiņā (pēc vairāk nekā 10 gadiem) Latvijas energoapgādes sistēmai vajadzēs daudz vairāk gan elektroenerģijas ražošanas jaudu (augs patēriņš transportam, pārejot uz elektroenerģiju), gan enerģijas uzkrāšanas iespēju. Jaunajā “Zaļā kursa” ekonomikā Latvija var būt enerģijas lielvalsts. Latvijā var un vajag ražot un uzkrāt “zaļo” ūdeņradi, Latvijā var un vajag izmantot “mazās” kodolenerģijas potenciālu. 

Latvija var būt enerģētikas nākotnes tehnoloģiju ražošanas valsts. Nekavējoties ir jāuzsāk un valstij jāatbalsta izpētes un sagatavošanās projekti šāda enerģētikas un ekonomikas izaugsmes potenciāla izmantošanai. Valdībai būtu jāpieņem stratēģija enerģētikas ilgtermiņa attīstībai, tai ir vajadzīgs plašs enerģijas patērētāju atbalsts. Šis ir labākais brīdis attiecīgu lēmumu pieņemšanai aizvadīto 20 gadu laikā. 

Izpildot plānu par centralizētās siltumapgādes aiziešanu no dabasgāzes un 2. sadaļas plānu par individuālās siltumapgādes aiziešanu no dabasgāzes, mēs: samazināsim rēķinus patērētājiem; samazināsim dārgu energoresursu importu; palielināsim savu drošību un neatkarību; palīdzēsim izpildīt “Zaļā kursa” mērķus.

Izpildot plānu par masveidīgu daudzdzīvokļu māju siltināšanu, mēs: samazināsim dārgu energoresursu importu; samazināsim rēķinus patērētājiem; “sildīsim” Latvijas ekonomiku ar plašiem būvniecības darbiem, kurus pamatā veiks MVU; palīdzēsim izpildīt “Zaļā kursa” mērķus. 

Izpildot plānu par jaunu AER jaudu tapšanas “debirokratizāciju”, mēs: samazināsim dārgu energoresursu importu; samazināsim rēķinus patērētājiem; “sildīsim” Latvijas ekonomiku ar plašiem būvniecības darbiem; palielināsim enerģētisko neatkarību; palīdzēsim izpildīt “Zaļā kursa” mērķus. 

Izpildot plānus par zaļo ūdeņradi, mazo kodolenerģētiku un LNG termināli, mēs: palielināsim enerģētisko drošību un neatkarību; iekļausimies enerģētikas inovācijas procesā; perspektīvā mazināsim rēķinus patērētājiem; palīdzēsim izpildīt “Zaļā kursa” mērķus.

Latvija 2030: Baltijas līderis

Mūsu stratēģiskais mērķis: līdz 2030. gadam sasniegt visaugstāko iedzīvotāju labklājības līmeni Baltijas valstīs.

1. Uzņēmīgā valsts

Latvijas valstij ir jāuzņemas aktīvāka loma ekonomikas izaugsmes radīšanā. Mums ir maksimāli jāizmanto savas salīdzinošās priekšrocības un iespējas, un konstruktīvā sadarbībā
ar privāto sektoru mērķtiecīgi jāīsteno tautsaimniecības strukturāla transformācija, kas pavērs ceļu uz Latvijas ilgtspējīgu izaugsmi un labklājību. 

Ekonomikas attīstība nav iedomājama bez nemitīgas tautsaimniecības strukturālās transformācijas – jaunu un sarežģītāku produktu ražošanas vai šādu produktu ražošanas pārņemšanas no vairāk attīstītām valstīm. Šīs process nav nedz automātisks, nedz garantēts pats par sevi – privātais sektors patstāvīgi nevar atrisināt ekonomikas attīstības sarežģītākus izaicinājumus.  Valsts var ilgstoši iestrēgt savā attīstības līmenī, iekļūt attīstības slazdā, bieži dēļ strukturālajai transformācijai nepieciešama darbaspēka vai infrastruktūras kritiskās masas trūkuma. 

Jāstimulē valsts uzņēmumu loma un potenciāls inovāciju ieviešanā un attīstības virzīšanā. Valsts uzņēmumiem ir jāvar darboties, attīstīt un pārdot tehnoloģijas globāli, tiem ir jāveido sadarbības ar akadēmiskajām iestādēm. Jāanalizē dažādas šo uzņēmumu izvēršanas iespējas, t.sk. mazākuma daļu akciju kotēt biržā, lai nodrošinātu labāku, uz tirgu orientētu pārvaldību un piesaistītu jaunu kapitālu.

2. Novērsīsim kvalificētā darbaspēka trūkumu piesaistot ārvalstu studentus 

Vislielākais drauds mūsu tautsaimniecības izaugsmei ir demogrāfija. Pēdējo trīsdesmit gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās ar ātrumu vairāk nekā viens procents ik gadu. Visticamāk, šī negatīvā tendence turpināsies arī nākotnē, lai gan ar mazāku ātrumu. Tas noved ne tikai pie straujas iedzīvotāju novecošanās un vienas no augstākajām “demogrāfiskām slodzēm” starp OECD valstīm, bet arī pie aizvien akūtāka cilvēku trūkuma darba tirgū, aglomerācijas priekšrocību zaudēšanas, reģionālās nevienlīdzības palielināšanas. Piesaistīt ārvalstu investīcijas pie tik nelabvēlīgās demogrāfiskās situācijas būs ārkārtīgi grūti.

Straujai tautsaimniecības attīstībai primāri un nekavējoties jārisina demogrāfijas problēma. Darbaspēka piesaiste no ES valstīm ir mazticama jo mūsu atalgojuma līmenis ir salīdzinoši zems. Šī iemesla dēļ ir apgrūtināta uz Eiropas valstīm aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanas tuvākajā nākotnē. Darbaspēka piesaiste no trešajām valstīm ir politiski neiespējama. Dzimstības veicināšanas pasākumi varētu dot reālu efektu tautsaimniecībai tikai ilgtermiņā. Jāņem vērā, ka Latvijas dzimstības radītāji jau pārsniedz vidējos radītājus ES.

Mūsu risinājums ir ārvalstu studentu piesaiste. Pat mācoties Latvijas augstskolās tie dod būtiski pozitīvu efektu tautsaimniecībai. Tomēr mūsu mērķis ir panākt, lai lielāka daļa no šiem studentiem pēc studiju beigšanas paliktu strādāt Latvijā un integrētos mūsu sabiedrībā. Šā mērķa sasniegšana prasīs ne tikai kvalitatīvu un starptautiski atvērtu augstākās izglītības sistēmu, bet arī studentu pilsētas veidošanu “Rīga Campus” Pārdaugavā. Mūsu mērķis ir nodrošināt, ka Latvijā mācās vismaz 15 tūkstoši ārvalstu studentu gadā un panākt, lai ievērojama daļa no tiem paliktu strādāt Latvijas tautsaimniecībā un integrētos sabiedrībā.

3. Uz eksportu vērsta inovāciju sistēma

Strauja izaugsme ir jābalsta eksportā, inovācijās, produktivitātē. Mūsu atpalicību no Igaunijas un Lietuvas nosāka salīdzinoši zema eksporta veiktspēja pēdējo divdesmit gadu laikā (OECD). Ja Igaunijas un Lietuvas preču un pakalpojumu eksporta vērtība uz vienu iedzīvotāju ir attiecīgi 22 tūkst. ASV dolāru un 19 tūkst. ASV dolāru, tad Latvijai šis rādītājs ir tikai 13 tūkst. ASV dolāru (Pasaules Banka, 2021. gads). Arī mūsu eksporta kompleksitāte (export complexity), kas raksturo tehnoloģiju pielietijumu un diversifikācijas līmeni, būtiski atpaliek ka Igaunijas un Lietuvas, – pēdējo desmit gadu laikā tā pat samazinājusies.

Vāja eksporta veiktspēja ir saistīta ar ilgstoši zemu ieguldījumu līmeni pētniecībā un attīstībā (P&A). Šo ieguldījumu radītājs (apmēram 0,7% no IKP) ir tikai ceturtā daļa no ES vidējā. Galvenie iemesli tām ir vāja motivācija ieguldīt P&A privātajā sektorā, zems augstākās izglītības finansējums, un nepietiekams STEM studentu skaits vidusskolās un augstskolās (OECD, 2022).

Mūsu mērķis ir četru gadu laikā palielināt preču un pakalpojumu eksportu vismaz par 50%. Tas tiks panākts divkāršojot ieguldījumus augstākajā izglītībā, pētniecībā, un inovācijās. Tās dzims zinātnieku, augstskolu un uzņēmēju kopdarbā, kas ļaus importēt talantus un eksportēt inovācijas, nevis otrādi. Mēs arī panāksim ārvalstu investīciju flagmaņu ienākšanu bioekonomikā un apstrādes rūpniecībā, kas palielinās mūsu integrāciju globālajās piegāžu ķēdēs. Arī mērķtiecīgi veidosim jaunus eksporta dzinējus informācijas tehnoloģiju, medicīnas un veselības pakalpojumu, un biznesa pakalpojumu eksporta jomās.

4. Investīcijas cilvēkkapitālā

Vispārējās izglītības sniegums Latvijā, iepretim OECD valstu vidējam rādītājam, ir vērtējams kā viduvējs (PISA), un tāds tas ir jau vairāk nekā 20 gadu garumā. Labākie Latvijas skolēni ir starp labākajiem Eiropas skolēniem zināšanās un prasmēs. Tomēr tādu ir pārāk maz. Savukārt “iepalicēju”, kuru kompetenču līmenis ir stipri zem Eiropas valstu vidējā līmeņa, – ir pārāk daudz. Ieguldījumi vispārējā izglītībā Latvijā nav zemi – Latvija pat pārsniedz OECD valstu vidējos rādītājus, vērtējot procentuāli no IKP. Šī pretruna – augsti izdevumi, bet viduvējs sniegums – ir “nabadzības apliecība” izglītības pārvaldības sistēmai. Tas ir jāmaina. Savukārt, Latvijas augstākā izglītība saņem nepietiekamu finansējumu (daudz mazāks arī procentuāli no IKP nekā vairumam Eiropas valstu), izlieto to daudzās, sadrumstalotās institūcijās ar zemu akadēmiskā personāla zinātnisko kvalifikāciju un saņem viduvēju rezultātu. 

Latvijai 10 gadu laikā jākļūst par vienu no TOP5 valstīm vispārējās izglītības sniegumā – mūsu bērniem ir jābūt starp gudrākajiem pasaulē un neviens nedrīkst “izkrist” no izglītības sistēmas. Vispārējās izglītības jomā pārņemsim atbildību par vidējās izglītības posma reformu. Precīzi un ar atbildību modelēsim valsts vidusskolu tīklu. Augstākās izglītības jomā mūsu mērķis ir panākt mazāku skaitu, bet stipras un kvalitatīvas augstskolas. Mērķtiecīgi īstenosim valsts augstskolu konsolidāciju universitātēs. 

Divkāršosim ieguldījumus augstākajā izglītībā, pētniecībā un inovācijās. Tās dzims zinātnieku, augstskolu un uzņēmēju kopdarbā, kas ļaus importēt talantus un eksportēt inovācijas, nevis otrādi. Augstskolas atvērsim ārzemju profesoriem un studentiem, un konsolidēsim tās universitātēs, kurām valsts maksās par izcilību. Augstākā izglītība bez maksas – tiem, kuri labi nokārto eksāmenus, bet stipendijas – pēc sociālās vajadzības. 

Ikviens ik gadu bez maksas varēs apgūt kādu jaunu, modernai ekonomikai svarīgu prasmi mūsdienīgā mūžizglītībā. Visos izglītības līmeņos īpaša uzmanība būs STEM priekšmetiem un digitālajām prasmēm. 

5. Izcila transporta un digitāla savienojamība

Ģeogrāfiski atrodamies Rietumu pasaules perifērijā un PSRS okupācijas laikā veidotā transporta sistēma atspoguļo tā laika ģeopolitisko loģiku. Mūsu dzelzceļa platums nav savienojams ar Eiropas dzelzceļu, nav ātrgaitas ceļu savienojuma. Izcila fiziskā savienojamība ir svarīga gan biznesa pakalpojuma eksporta attīstībai, gan tūrisma nozares konkurētspējai, gan apstrādes rūpniecības saražoto preču loģistikai. XXI gadsimtā laikā par izaugsmei kritiski svarīgu priekšnosacījumu kļuvusi arī digitālās savienojamības infrastruktūra, kas sevi ietver gan ieguldījumi 5G un platjoslas internetā uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Mūsu mērķis ir maksimāli ātri un efektīvi pabeigt “Rail Baltica” projekta īstenošanu, kurš ir svarīgs apstrādes rūpniecības sektora attīstībai, nodrošināt lidostas “Rīga” vadošas pozīcijas Baltijas reģionā, attīstīt efektīvas un konkurētspējīgas ostas, iekšzemes pārvadājumos aizvien vairāk izmantojot dzelzceļu, kā arī – ātrgaitas ceļu savienojumus ar mūsu reģiona galvenajiem attīstības centriem. Digitālās savienojamības jomā mūsu mērķis ir saglabāt vadošās pozīcijas mobilo sakaru un platjoslas interneta pieejamības jomā.

6. Bioekonomika un rūpnieciskā ražošana reģionos

Mūsu apstrādes rūpniecībā dominē zemas tehnoloģijas sektori (OECD, 2022), un kritiskās masas ziņā (īpatsvars no IKP) būtiski atpaliekam no Lietuvas, – neskatoties uz līdzīgajām starta pozīcijām 1990. gadu sākumā. Latvijas apstrādes rūpniecības īpatsvars ir 12% no IKP (Lietuvā – 16%). Salīdzinoši strauji apstrādes rūpniecība ir attīstījusies reģionālajās speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ), un uz industriālo parku pamata (CERTUS, 2018). Savukārt, bioekonomikas sektors (lauksaimniecība, mežsaimniecība, utt) pēdējo divdesmit gadu laikā piedzīvojis strauju izaugsmi. Piemēram, mūsu lauksaimniecības sektors vairāk nekā divkāršojis savu daļu pasaules tirgū.

Mūsu formula Latvijas attīstībai: augstas vērtības un zaļa rūpnieciskā ražošana – prioritāri reģionos. Mūsu mērķis ir maksimāli izmantot tā saucamas reshoring un nearshoring iespējas, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas rūpnieciskā ražošanā reģionos. Latvijas reģionos turpināsim attīstīt infrastruktūru, lai piesaistītu ražošanu, lauksaimniecību un bioekonomiku. Katrā Latvijas novadā nākamo četru gadu laikā būs jauna ražotne veidojot labas un ilgtspējīgas darba vietas.

Lai sasniegtu šos mērķus, mēs mērķtiecīgi ieguldīsim industriālajās zonās un ar to saistītajā infrastruktūrā reģionālas attīstības centros, ka arī proaktīvi strādāsim pie ārvalstu investīciju flagmaņu piesaistes, būtiski ceļot LIAA kapacitāti. Palielināsim kvalificēta darbaspēka un sevišķi STEM absolventu pieejamību reģionālajos attīstības centros, ieguldot mājokļu pieejamībā. Īpaši fokusēsimies uz investīcijām bioekonomikas produktu pārstrādē ar mērķi būtiski celt eksporta pievienoto vērtību.

7. Taisnīgi, bet konkurētspējīgi nodokli

Nodokļu politikai ir jāveicina ekonomiskā izaugsme ilgtermiņā. Godīga, brīvprātīga un ērta nodokļu samaksa ir daļa no sabiedriskā līguma un savstarpējās solidaritātes. Ēnu ekonomika ir jāizskauž gan sakārtojot nodokļu sistēmu un padarot nodokļu samaksu ērtu, gan stiprinot VID un Finanšu policijas pārvaldi. Mērķis panākt vismaz 35% nodokļu ienākumu attiecībā pret IKP. Sakārtosim nodokļu režīmu pašnodarbinātajiem, ieviešot mazā apgrozījuma nodokli. Strādāsim pie tā, lai nodokļu slogs no darba tiktu pārnests uz kapitālu nosakot neapliekamo minimumu nekustamā īpašuma nodoklim. 

Moderns pašnodarbināto nodokļu risinājums

Sakārtosim pašnodarbināto nodokļus, ieviešot Mazās uzņēmejdarbības nodokli no apgrozījuma ar divām pamatlikmēm, vienu pakalpojumiem un intelektuālajam darbam, citu precēm un īpašuma iznomāšanai. Radīsim nosacījumus ērtai sadarbības ekonomikas platormu darbībai, lai par papildu ienākumiem nodoklis varētu tikt aprēķināts un samaksāts automātiski. Radīsim nosacījumus, lai radošo industriju pārstāvji varētu strādāt ar standartizētiem līgumiem un saņemt palīdzību strīdu gadījumā.

8. Izrāviens IKT nozarēs

IKT nozare ir viens no mūsu tautsaimniecības galvenajiem attīstības un pakalpojumu eksporta dzinējspēkiem. Tomēr liela daļa no tās attīstības potenciāla paliek nerealizēta, un atpalicība no Igaunijas ir ievērojama. Mūsu IKT pakalpojumu eksports ir gandrīz uz pusi mazāks, nekā Igaunijai. Arī IKT sektora īpatsvars kopējā nodarbinātībā ir ievērojami mazāks. Riska kapitāla investīcijas Latvijā 2019.gadā bijušas vismaz desmit reizes mazākas, salīdzinot ar Igauniju (OECD, 2022). Viens no galvenajiem atpalīcības iemesliem – STEM absolventu trūkums augstskolās un zems STEM sagatavotības līmenis vidusskolās (OECD, 2022). Lai panāktu nopietnu izrāvienu, IKT absolventu skaitu jāpalielina vismaz līdz trim tūkstošiem gadā. Pašlaik Latvijas augstākās izglītības sistēma ir spējīga radīt mazāk nekā trešdaļu no šī apjoma.

Mūsu mērķis ir četru gadu laikā panākt kvalitatīvu izrāvienu IKT nozares attīstībā un pakalpojumu eksportā. “Atslēga” tam ir vismaz trīs tūkstoši IKT absolventu gadā, ko panāksim piesaistot ārvalstu studentus STEM un IKT jomās, samazinot studentu “atbirumu”, un proaktīvi radot darba vietas IKT jomā. Pilnveidosim IKT start-up ekosistēmu, īpaši riska kapitāla piesaistes jomā. Sadarbībā ar Aizsardzības ministriju veicināsim spēcīgās un konkurētspējīgas kiberdrošības industrijas veidošanas Latvijā.

9. Digitāla Latvija un Latvijas CIO.

Lai Latvijas digitālā valsts pārvalde strādātu kā “Šveices pulkstenis” un digitālie pakalpojumi būtu efektīvi, nepieciešams mainīt esošo sadarbības modeli starp dažādām valsts iestādēm un aģentūrām – to apliecina arī nesenā Valsts kontroles revīzija . Ir jānovērš birokrātiskie šķēršļi, kas neļauj iestādēm ievērot principu “tikai vienreiz”, proti, vairākkārt izmantot un apmainīties ar iedzīvotāju jau vienreiz iesniegtajiem datiem. Šie trūkumi būtiski ietekmē iedzīvotāju pieredzi sazinoties ar valsti vai saņemot valsts pakalpojumus un pabalstus. E-Latvija 2.0 ir jāpielāgo iedzīvotāja vajadzībām. Pirmkārt, pakalpojumiem ir jābūt ērti sagrupētiem pēc dzīves situācijas un tos ir iespējams viegli atrast. Otrkārt, tos ir iespējams ērti un viegli aizpildīt, vienlaicīgi nodrošinot konsultācijas vai palīdzības dienestu gan klātienē, gan telefoniski – tādu, kas var konsultēt pēc nepieciešamības ikvienā digitālā pakalpojuma jomā. Treškārt, pakalpojumus un atbalstu ir jāpiedāvā proaktīvi vai automātiski atbilstoši iedzīvotāja dzīves situācijai. Ir jāatsakās no iesniegumiem par atbalstu vai pakalpojumu, kas iedzīvotājam pienākas pēc noklusējuma un jālikvidē izziņas par datiem, kuri ir valsts rīcībā.

E-pakalpojumi, kas tiek veidoti par Latvijas vai Eiropas nodokļu maksātāju naudu, ir jāvērtē pēc to lietojamības datiem un klientu atsauksmēm, tie ir pastāvīgi jāpilnveido, jāatjauno vai arī jālikvidē, ja nav sasnieguši mērķi. Ir jāpārskata valsts iepirkumu procedūra, lai tā kalpotu gan modernu tehnoloģiju izmantošanai, gan dotu iespēju vērtēt produktu pa posmiem, veicot precizējumus pēc iegūtiem rezultātiem no gala lietotāja pieredzes. Papildu iepriekšminētajam, ikvienam digitālam risinājumam līdz ar uzturēšanas un atjaunošanas finansējumu ir jāplāno finansējums drošībai.

Kopš pirmā DESI indeksa publicēšanas ir pagājuši 7 gadi, bet Latvijas sniegums tajā ir stabili vājš – 2015. gadā bijām 18. vietā no 28 valstīm , 2022. gadā esam 17. no 27 ES dalībvalstīm . Nav pārsteidzoši, jo līdz šim digitālā politika ir bijusi tikai viens no daudziem politikas jautājumiem, bet ne prioritārs. Tādēļ ir nepieciešama galvenā politiskā amatpersona jeb Latvijas CIO (Chief Information Officer), kura uzdevums būs koncentrēt esošos resursus uz efektīvu digitālas politikas pārvaldību. Rekomendāciju izveidot valsts CIO snieguši gan OECD eksperti , gan ārvalstu investori un pieredzi tās īstenošanā var pārņemt no daudzām valstīm.

Digitāla Latvija ir arī tāda, kurā lēmumu pieņemšanas procesā tiek integrēti dati – ne tikai vispārēja statistika, bet arī datu analītikā balstīta scenāriju, ietekmes un turpmākās attīstības modelēšana, lai katrs lēmums ir maksimāli efektīvs un lietderīgs. Noteikt un monitorēt atdevi publiskajos izdevumos aicina arī LTRK un LDDK. Datos balstīta politika ļauj gan jēgpilni un taupīgi izmantot esošos resursus, gan padara pieņemtos lēmumus saprotamus, loģiskus un vieglāk skaidrojamus publiskajā komunikācijā, un uz šo aspektu norāda ārvalstu investori Latvijā. .

10. Medicīnas un veselības pakalpojumu eksporta dzinējspēks

Uzņēmīga valsts proaktīvi veido tautsaimniecības strukturālo transformāciju, – sadarbībā ar privāto sektoru radot jaunus augstas pievienotās vērtības eksporta dzinējspēkus perspektīvajās jomās, kur Latvijai varētu būt salīdzinošās konkurējošās priekšrocības. Viena no šādām jomām ir medicīnas un veselības pakalpojumu eksports.

Lielāks dzīves ilgums un sabiedrības novecošanās ir būtiski paaugstinājušas veselības aprūpes izmaksas attīstītajās valstīs. Ir novērots, ka veselības aprūpes izmaksas ievērojami pieaug cilvēku pēdējos dzīves gados. Lai gan valsts sniegtā vai obligātā veselības apdrošināšana pašlaik veido gandrīz 75% no visiem veselības aprūpes izdevumiem OECD valstīs, nākotnē privātā sektora loma būtiski pieaugs. Veselības pakalpojumu globalizāciju veicina informācijas tehnoloģiju attīstība. Tāpat kā ražošanā un citās ekonomikas nozarēs, arī veselības aprūpes nozarē notiek digitālā transformācija. Pateicoties dažādām datu ievākšanas ierīcēm un veselības aprūpes datu (piemēram, slimības vēstures ierakstu) digitalizācijai, kļūst pieejams arvien vairāk pacientu datu, un uzmanība tiek vērsta uz datos balstītiem risinājumiem, kas bieži tiek sagatavoti ārpus tradicionālajām klīniskajām iestādēm. 

Pasaulē un arī Latvijā jau pastāv medicīnas pakalpojumu eksporta veiksmes stāsti. Piemēram, Taizeme ir kļuvusi par pasaules līmeņa medicīnas pakalpojumu eksporta centru, katru gadu piesaistot ieņēmumus vismaz 500 miljonu ASV dolāru apmērā (patiesie ikgadējie ieņēmumi gan varētu būt ievērojami augstāki – līdz pat 4 miljardiem dolāru). Ungārija izveidojusies par vienu no zobārstniecības centriem Eiropā, kuru zobārstniecības pakalpojumu saņemšanai ik gadu apmeklē ap 70 tūkstošiem cilvēku. Zobārstniecības nozarē tas rada vismaz 230 miljonus eiro ieņēmumu gadā un vēl vismaz 45 miljoni eiro ieplūst saistītajās nozarēs – viesnīcās, ēdināšanas uzņēmumos un citos pakalpojumu segmentos.

Mūsu mērķis – stratēģiskā partnerībā ar privāto sektoru radīt priekšnoteikumus medicīnas un veselības pakalpojumu eksporta nozares attīstībai, un palīdzēt šai nozarei sasniegt pastāvīgai attīstībai nepieciešamo kritisko masu.

11. Globāla un zaļa Rīga – biznesa pakalpojumu eksports dzinējspēks

Mūsu formula Latvijas attīstībai: augstas vērtības rūpnieciskā ražošana – prioritāri reģionos, eksportējami pakalpojumi – prioritāri Rīgā. Pilsētas ir mūsdienu ekonomiskās izaugsmes un valsts konkurētspējas galvenais virzītājspēks. Latvijas ekonomiskā attīstība ir cieši saistīta ar Rīgas starptautisko konkurētspēju.

Mūsu mērķis ir strādāt pie tā lai atkal pārvērstu Rīgu par rosīgu un plaukstošu Ziemeļeiropas metropoli. Strauju attīstību var panākt, sākotnēji orientējoties uz ārpakalpojumu sniegto uzņēmumu kopīgo pakalpojumu centru pārvietošanu uz Rīgu un atbalstot augstākās izglītības eksportu, bet vidējā termiņā plānot konferenču centru (MICE) un medicīnas pakalpojumu eksportu attīstību.

III KONKURĒTSPĒJĪGA IZGLĪTĪBA, ZINĀTNE UN INOVĀCIJAS POLITIKA

Vispārējās izglītības kvalitāte

Vispārējās izglītības sniegums Latvijā, iepretim OECD valstu vidējam, ir vērtējams kā viduvējs (PISA mērījumi), un tāds tas ir jau vairāk nekā 20 gadus. Labākie Latvijas skolēni ir starp labākajiem Eiropas skolēniem zināšanās un prasmēs. Tomēr tādu ir daudz par maz, toties iepalicēju, kuru kompetenču līmenis ir stipri zem Eiropas valstu vidējā līmeņa, – daudz par daudz. Ieguldījumi vispārējā izglītībā Latvijā nav vērtējami kā zemi – Latvija pat pārsniedz OECD valstu vidējos rādītājus, vērtējot procentuāli no iekšzemes kopprodukta. Šī pretruna – augsti izdevumi, bet viduvējs sniegums – ir nabadzības apliecība izglītības pārvaldības sistēmai, tas ir jāmaina. 

Latvijai astoņu gadu laikā jākļūst par vienu no TOP 10 valstīm OECD vispārējās izglītības sniegumā. Mūsu bērniem ir jābūt starp gudrākajiem pasaulē un neviens nedrīkst izkrist no izglītības sistēmas. 

Lai to sasniegtu, nav jāskatās nekur tālu. Pirms 15 gadiem Igaunijas izglītības sistēmas rezultāts nozīmīgi neatšķīrās no Latvijas snieguma, taču pēdējos piecos gados Igaunija mērķtiecīgi visos mērījumos parādās starp stiprākajām izglītības sistēmām pasaulē. Igaunijas paraugs – tās ir gudras, visaptverošas reformas un liels, mērķtiecīgi ieguldīts finansējums. 

Četru gadu laikā palielināsim izglītības finansējuma īpatsvaru līdz 6,5% no IKP un ieviešot pārmaiņas, palielināsim arī skolotāju un augstskolu mācībspēku atalgojumu.

1. Skolotāju profesionalitāte un algas:

• ieviesīsim mērķtiecīgu, valsts organizētu skolotāju profesionālo tālākizglītību;
• kontaktstundu skaitu skolotāja slodzē samazināsim no esošajām vidēji 23 stundām uz 20 stundām, – vairāk stundu ārpusstundu aktivitāšu vadībai, metodiskajam un audzināšanas darbam;
• skolotājs strādās vienu slodzi, par vienu slodzi saņemot bāzes algu, kas ir vismaz vidējā alga tautsaimniecībā. Par kvalitātes līmeni saņemls piemaksas.

2. Valsts vidusskolas

Paļaušanās uz to, ka pašvaldības pašas pilnībā tiks galā ar skolu tīklu bija izgāšanās Igaunijā un ir izgāšanās Latvijā. Valstij jāpārņem atbildība par vidējās izglītības posma reformu. Lai to paveiktu:

• precīzi un ar atbildību modelēsim valsts vidusskolu tīklu. Igaunijas modelis – pāreja uz 100 vidusskolām, kas piedāvā vidējās izglītības posma programmas. Latvijā šis skolu tīkls būtu samērīgi lielāks;
• valsts nodibina skolu kā valsts iestādi, izveido tās pārvaldi, nosaka programmu struktūru, stratēģisko specializāciju, nokomplektē personālu. Valsts vidusskola veic uzņemšanu, nodrošina programmu kvalitāti. Šis pārvaldības modelis nodrošinās pienācīgu atalgojumu priekšmetu skolotājiem, kuriem nebūs vajadzības vienlaikus strādāt vairākās darba vietās; 
• jaunā valsts iestāde tiek nodibināta esošajās pašvaldību skolu ēkās, vienojoties ar pašvaldībām par to pārņemšanu vai arī piespiedu atsavināšanas kārtībā;
• pēc sešiem gadiem valsts var vienoties ar pašvaldību par skolas pāreju pašvaldības pārvaldībā.  Tādejādi reformas noslēgumā atbildība par vidējo izglītību atgriežas pilnībā pašvaldībām;
• skolu tīklam izvirzīsim vienotas prasības arī pamatizglītībā, pakāpeniski samazinot izglītības iestāžu skaitu. Pašvaldībām noteiksim kritērijus skolu uzturēšanai, kas būs vērsti uz izglītības kvalitātes kapināšanu, un nepieļausim politiskus izņēmumus. 

3. Vienota skola:

• nav vairs “mazākumtautību skolu”, ir kopīgas skolas visiem Latvijas bērniem. Valsts vidusskolas tiek veidotas kā vienotas skolas. Visās skolās, kur ir pietiekams pieprasījums, tiek nodrošināta mazākumtautību bērniem iespēja apgūt mazākumtautības valodu, kultūru utt. 

4. Labs izglītības saturs un pieaugošas kvalitātes prasības:

• ieviesīsim “Skola2030”, nodrošinot ar pietiekamu metodisku atbalstu skolām; 
• paredzēsim efektīvu izglītības satura un kvalitātes monitoringu un metodisko atbalstu valsts līmenī;
• sniegsim pietiekamu individuālu atbalstu skolām skolēnu snieguma uzlabošanai. Nodrošināsim katrā skolā pietiekamu kvalificētu atbalsta personālu;
• pakāpeniski paaugstināsim prasības skolēnu sekmīgam sniegumam. Katrai skolai izvirzīsim sasniedzamos uzdevumus skolēnu sniegumā, īpaši koncentrējoties uz kompetenču ziņā vājāko skolēnu snieguma paaugstināšanu;
• latviešu valodas drošībai digitālajā laikmetā attīstīsim valodas tehnoloģijas, vairāk ieguldīsim valodas attīstībā un apmācībā, bet ekonomikas uzrāvienam – jau sākumskolas gados – pastiprināti mācīsim angļu un programmēšanas valodas. 

5. Latgalē:

• nodrošināsim Latgales skolās nodarbību latgaliešu valodas nodarbību pieejamību; 
• skolotājiem, kuri izvēlas savus priekšmetus pasniegt latgaliešu valodā (runas formā un rakstībā, grāmatas un literatūru izmantojot no latviešu valodas metodikas), noteiksim 10% piemaksu pie algas. 

Profesionālās izglītības pieejamība un kvalitāte

Profesionālajā izglītībā kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā ieguldīti ievērojami līdzekļi infrastruktūras uzlabošanā un mācību vides izveidē. Arī šajā ES fondu plānošanas periodā (2021.–2028. gads) paredzēti ievērojami ieguldījumi. Izveidotais potenciāls ir jāizmanto tam, lai pilnīgāk kalpotu Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības vajadzībām. 

1. Vairāk profesionālās izglītības audzēkņu:

• celsim profesionālās izglītības pievilcību, vienlaikus motivējot pamatizglītības iestādes iepazīstināt skolēnus ar profesionālās izglītības karjeras iespējām; 
• koncentrēsim profesionālās izglītības iestādes, veidojot nacionālos un reģionālos centrus ar vairākām izglītības programmu realizācijas vietām. Tā veidosim efektīvas institūcijas ar stipru zīmolu un augstāku pievilcību reflektantu acīs;
• iniciēsim programmu izveidi citu valstu audzēkņiem, ar nolūku izglītot darbiniekus Latvijas tautsaimniecībai.

2. Kvalitatīva pieaugušo izglītība:

• paplašināsim iespējas apgūt jaunas prasmes profesionālās izglītības iestādēs, prasot veidot elastīgus kvalifikācijas iegūšanas ceļus; 
• izveidosim jaunu līdzfinansējuma modeli darbinieku tālākizglītošanai profesionālās izglītības iestādēs;
• piedāvāsim iespēju katram bez maksas apgūt kādu jaunu, modernai ekonomikai svarīgu prasmi mūsdienīgā mūžizglītībā. Šādai iespējai nav jābūt saistītai ar bezdarbnieka statusu. Visos izglītības līmeņos īpaša uzmanība būs STEM priekšmetiem un digitālajām prasmēm. 

3. Darba tirgus vajadzību atspoguļojums profesionālajā izglītībā:

• vietējiem uzņēmumiem (reģionos) nepieciešamās prasmes varēs apgūt reģionālas nozīmes profesionālās izglītības iestādēs, īstenojot darba vidē bāzētās mācības. Visiem audzēkņiem tiks nodrošināta iespēja augstā līmenī apgūt pamatprasmes un sociālās prasmes, lai nodrošinātu iespēju elastīgi pielāgot savu karjeru tirgus apstākļiem.

4. Saikne ar vispārējo izglītību:

• veidosim modulāru apmācību sistēmu, kur atsevišķi profesionālās izglītības moduļi izvēles veidā pieejami vispārējās izglītības skolēniem. 

Augstākās izglītības kvalitāte

Latvijas augstākā izglītība jau ilgstoši nesaņem pietiekamu finansējumu (daudz mazāku arī procentuāli no IKP, nekā vairumam Eiropas valstu), izlieto to daudzās, sadrumstalotās institūcijās ar ļoti nevienmērīgu akadēmiskā personāla zinātnisko kvalifikāciju, bieži iegūstot viduvēju rezultātu. 

Reformu plāns augstākajai izglītībai:

• mazāks augstskolu skaits, augstāka to kvalitāte;
• mērķtiecīga valsts augstskolu konsolidāciju universitātēs. Eiropas fondu līdzekļus nepieciešams saistīt ar konsolidācijas norisi; 
• jāstimulē privāto augstskolu konsolidācija, izvērtējot zema snieguma studiju programmas; 
• mērķtiecīgi jāvirzās uz valsts pilnīgi finansētām studijām. Valsts augstskolās augstākā līmeņa studijās pakāpeniski jāuzņem tikai valsts budžeta finansētās vietās, palielinot valsts finansējumu studijām. Pakāpeniski jāpalielina STEM studiju vietu skaits un finansējums; 
• nepieciešams pārskatīt studiju vietu bāzes finansējuma līmeni, valstij finansējot studiju vietas pilnā apmērā. Īstermiņā atsevišķās jomās tas var nozīmēt mazāku budžeta finansēto vietu skaitu. Tomēr, ņemot vērā sarūkošo vidusskolu absolventu skaitu un to, ka notiktu pāreja uz pilnībā valsts finansētām studijām, iespaids uz augstākās izglītības pieejamību būtu minimāls;
• jāpanāk augstākās izglītības internacionalizācija. Jāizvirza obligāta prasība augstskolās akadēmiskā personāla internacionalizācijai un ārvalstu studentu piesaistei. Nepieciešams saistīt ārvalstu studentu uzņemšanas stratēģiju ar viedās imigrācijas politiku un piedāvāt STEM jomās valsts budžeta finansētas studijas jebkuras valsts studentam;
• jāizvirza stingras prasības augstskolu darba kvalitātei. Akreditācijas sistēmā nepieciešams paaugstināt prasīguma līmeni gan input faktoriem augstākajā izglītībā (akadēmiskā personāla kvalifikācija, zinātniskā darbība, tehniskais nodrošinājums), gan output faktoriem (studējošo nodarbinātība, pētniecības un inovāciju sniegums, studentu spēja vēlāk iestāties visaugstāk vērtētajās pasaules augstskolās utt). Mērķis – Latvijā ir izcila augstākā izglītība;
• jānodrošina pietiekams sociālais atbalsts studijām. Līdz ar pakāpenisku pāreju uz valsts finansētajām studijām, pakāpeniski jāpalielina stipendiju saņēmēju skaits. Visiem doktorantiem jāpiešķir adekvāts atbalsts doktora studiju laikā. Jāievieš valsts aizdevumu programma jebkuram Latvijas iedzīvotājam, kurš iestājies kādā no pasaules labākajām programmām, paredzot kredīta dzēšanu, ja absolvents atgriežas darbā Latvijā. Apsverama ekselences programma studentiem studijām starptautiskajās augstskolās; 
• nepieciešams mainīt akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, izveidojot profesoru garantētās nodarbinātības (tenūra) vietas. Akadēmiskajam personālam jānodrošina ekonomiski stabila akadēmiskā karjera.

Iekļaujoša izglītība

Izglītības iestādes ir vieta, kas vieno cilvēkus kā sabiedrību un kopienu, veido attiecības starp cilvēkiem, kas vērsta uz mācīšanos. Sadarbība starp dažādām izglītības iestādēm un ar izglītību saistītām institūcijām dod drošību, pārliecību par iekļaujošu vidi, jo ir pieejams pareizs atbalsts īstajā laikā, – pedagoģisks, sociāls un profesionāls. Ceļā uz šo mērķi:

• veicināsim skolu spēju individuāli izvērtēt skolēnu vajadzības izglītības procesā un sniegt viņiem piemērotāko atbalstu;
• nodrošināsim  vienādas iespējas visiem bērniem un jauniešiem – īpaši apdāvinātiem bērniem, bērniem ar speciālām vajadzībām,  bērniem ar mācīšanās, uzvedības traucējumiem,  hiperaktīviem bērniem, bērniem ar veselības problēmām,  ilgstoši slimojošiem bērniem, bērniem, kuri atgriežas no ārzemēm,  bērniem, kuri atgriežas no sociālās korekcijas iestādēm, bēgļu bērniem;
• sniegsim iespēju maksimāli daudz bērniem ar īpašām vajadzībām izglītoties vispārējās izglītības iestādēs, stiprinot skolu spējas šādai iekļaušanai;
• sniegsim lielāku atbalstu ārpusskolas bērniem ar psihoemocionālās attīstības traucējumiem, t.sk., bērniem ar autism;
• bērnu  un pedagogu psiholoģiskā stāvokļa uzlabošanai, ieviesisim antimobinga  pasākumus skolās; kā arī – preventīvos pasākumus mobinga novēršanai.

Zinātne, pētniecība un inovācija

Mēs esam par stabilu un ilglaicīgu zinātnes attīstību, kura ir skaidri, stabili finansēta. Šobrīd Latvijā zinātnei tiek atvēlēts viens no mazākajiem finansējumiem, salīdzinot ar citām ES valstīm. Tāpat arī zinātnes cilvēkkapitāls ir zems. Ir  jāmazina fragmentācija zinātnē – zinātnes dažādās nozares, iesaistītās institūcijas bieži neattīsta zinātni kā savstarpējas mijiedarbības sistēmu. Viens no būtiskākajiem zinātnes attīstības mērķiem ir inovāciju radīšana, kas veicinās Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. 

• Zinātnes attīstībai jābūt koncentrētai augstskolās. Jāpiesaista izcilus profesorus, finansiāli atbalstot pētniecisko grupu izveidi, kā arī projektu piesaisti sākuma posmā. Tam jānotiek caur valsts finansējuma programmu. 
• Valstij jāsniedz administratīvu atbalstu projektu rakstīšanai, jo īpaši, līdzdalībai “Apvārsnis Eiropa” u.c. ES pētniecības projektu sagatavošanā. 
• Valsts pētījumu programmās finansētajiem projektiem nodrošināsim skaidrus, starptautiski aprobētus vērtēšanas kritērijus 
• Sniegsim valsts atbalstu uzņēmējiem, kas veido sadarbību ar Latvijas zinātnes institūcijām vai zinātniekiem. 
• Veidosim atbalsta sistēmu mazajiem uzņēmējiem zinātnieku piesaistei.
• Stimulēsim privātā kapitāla investīcijas inovācijās, tai skaitā izmantojot tādus instrumentus kā riska kapitāls. 

IV VIDES UN KLIMATA DROŠĪBA

Latvija ir zaļa valsts, tomēr ar vides politiku un saimniekošanu viss vēl nav kārtībā. Eiropas Zaļais kurss ir drošības kurss.

Atkritumi

1. Galvenais uzdevums atkritumu politikā ir to apjoma samazināšana, atkritumu apsaimniekošani un pārstrādei kļūstot par otršķirīgu. Noteikts, ka līdz 2035. gadam poligonos noglabājamo atkritumu apjoms jāsamazina līdz 10% no kopējā atkritumu daudzuma. Lai samazinātu uzglabājamo atkritumu skaitu, stimulējot sabiedrību šķirot, šķirotu atkritumu apsaimniekošanai jānosaka maksas atlaide, kā arī jāīsteno izglītojošas kampaņas nacionālā mērogā.
2. 2019. gadā Latvijā tika uzglabāti 105 tūkstoši tonnu nolietoto riepu. Lai risinātu riepu utilizācijas problēmu, ne vien Latvijā, bet Baltijas valstīs izmantotās riepas iespējams iestrādāt asfaltbetonā, nosakot par obligātu pārstrādāto riepu granulu izmantošanu ceļu būvē (ap 3%–5% no maisījuma). Līdzīgi, būvējot ceļus, par pienākumu jāuzliek ceļu būvē  izmantot industriālo kompostu.

Enerģētika un energoefektivitāte

1. Atjaunojamā enerģija ir jānosaka par prioritāro enerģijas ražošanas veidu. Līdz ar to, nepieciešams atvieglot birokrātisko slogu vēja un saules parku attīstītājiem. Tāpat, no VARAM atbalsta programmas redzams, ka ir interese pēc veco ar AER darbināmo enerģiju iekārtu nomaiņas, kā arī atjaunojamās enerģijas patērēšanas pilsētā, ar pārvadu no privātās mājas.
2. Ņemot vērā pieaugošās enerģijas cenas, jādomā par enerģētiskās nabadzības riska mazināšanu – atbalsta mehānismiem jābūt mērķētiem uz sabiedrības neaizsargātāko daļu.
3. Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā līdz 2030. gadam iekļautais princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” ir stingri jāievieš. ESCO kompānijām veidojamas atbalsta programmas, lai tās, balstoties brīvajā tirgū, gūtu ieņēmumus no siltinātu daudzdzīvokļu māju energoietaupījumiem.

Pārtika

1. Pārtikas nozares vadmotīvs ir ilgstpējīga saimniekošana. Jāveicina bioloģiskā lauksaimniecība, nosakot par nacionālā līmeņa mērķi līdz 2030. gadam 30% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekot bioloģiski.
2. Precīzā lauksaimniecība (saukta arī par moderno lauksaimniecību) – zemes apstrādes princips. Pesticīdu lietošanas uzraudzības funkciju no Valsts augu aizsardzības dienesta (ZM pārraudzībā) jānodot Valsts vides dienestam (VARAM).
3. Eiropas Komisijas stratēģija “No lauka līdz galdam” Latvijā jāpārņem pilnā apmērā.
4. Pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 46. pantu un Ministru kabineta noteikumiem par zaļā publiskā iepirkuma piemērošanas kārtību, valsts un pašvaldību iestādēs ēdināšanas jomā zaļā iepirkuma kristērijs jānosaka par obligātu, nevis izvēles kritēriju.
5. Veicinot zināšanas par sabalansētu uzturu, jāpārskata visu līmeņu izglītības iestāžu ēdienkartes, iekļaujot bērnu un jauniešu uzturā lielāku augļu un dārzeņu bagātību. Izglītības iestāžu kafetērijām jāveido jaunu piedāvājumu, samazinot miltu produktus, saldinātos dzērienus, saldumus un citus našķus. Katrā izglītības iestādē jānodrošina bezmaksas dzeramais ūdens.

Meži

1. Mežs ir biotops, ne koku rūpnīca. Politikas veidotājiem, tostarp par mežu apsaimniekošanu atbildīgajām sabiedrībām jāveido vienota vīzija par Latvijas mežu pielietošanu – gan sabiedriskā labuma, gan augstas kvalitātes izejvielas ziņā.
2. Stereotips par koka būvju zemo kvalitāti ir novecojis – Latvijas kokmateriālus un koka būvju projektus iecienījuši ārvalstu pircēji. Domājot par augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, koka būvniecību jāatbalsta valstiski. Tas darāms, publiskajos iepirkumos koka būvniecību nosakot par iepirkumu piedāvājumu izskatīšanas prioritāti.
3. Jāveic efektīva krasta kāpu aizsardzība no apbūves un privatizācijas.

Ūdeņi

Lauksaimniecības un rūpnieciskās darbības rezultātā radītais piesārņojums nonāk notekūdeņu tecēs, nereti ieplūstot lielākās ūdenstilpēs, kuru lietotāji ir sabiedrības locekļi, peldvietās – bērni. Saimnieciskās darbības radītais ūdens piesārņojums, notiekot eitrofikācijas procesam, samazinot skābekļa daudzumu ūdenī, atstāj negatīvu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. Gan publiski lietojamām ūdenstilpēm, gan notekūdeņu teces vietām regulāri jāveic kvalitātes monitorings un kontrole.

Nodokļi

Jāievieš “Piesārņotājs maksā” princips, veidojot plašaptverošu risku (uzņēmējdarbības puses) un seku (valsts puses, ierobežojumu un nodokļu) sistēmu. Piemēram, tāds varētu būt “pesticīdu nodoklis”, izstrādājot attiecīgus grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā.

Vides izglītība

1. Lai sasniegtu Eiropas un Latvijas kopīgos klimatneitralitātes mērķus, kā arī, lai pārvarētu ar vidi un resursiem saistītās krīzes, nepieciešama paradumu maiņa dažādos līmeņos – individuālā, uzņēmējdarbības un nacionālā, apzinoties, ka pārmaiņu ieviesējs ir katrs cilvēks. Formālās izglītības laukā gan pamata, gan vidusskolas izglītības standartā sociālajā, pilsoniskajā un dabaszinātņu jomā jāiekļauj praktisku zināšanu pilnveide par ilgstpējīgu sadzīvi un prasmes ne vien novērtēt, bet rast videi draudzīgākus risinājumus saimnieciskajā laukā. 
2. Neformālās izglītības laukā jāveicina tādu jauniešu nevalstisko organizāciju darbību, kas vērsta uz zaļu paradumu mācīšanu bērniem un jauniešiem.
3. Katrā izglītības iestādē jāizvieto atrkritumu šķirošanas konteinerus (skola kā viens no svarīgākajiem sociālajiem institūtiem, kur gūst dzīvei svarīgas zināšanas).

Vides daudzveidība

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir pasākumu komplekss, sākot ar lauksaimniecībā lietojamo pesticīdu daudzuma samazināšanu, beidzot ar proaktīviem pasākumiem augu apputeksnēšanā. Lai īpaši veiksmīgi ieviestu Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam, atjaunosim un aizsargāsim upju straujteces un likvidēsim zivju migrāciju šķēršļus. Sargāsim jūras piekrasti un tās ekosistēmu. Izstrādāsim augsnes apstrādes stratēģiju, bet pilsētplānošanā lielāku uzmanību pievērsīsim koku un stādu izvietošanai, īpaši publiskajos parkos.

V DEMOKRĀTIJA UN TIESISKUMS

Demokrātijas pamatā ir pilsoņu uzticēšanās tai. Mēs darīsim visu, lai šo uzticēšanos stiprinātu. Latvijas pilsoņi un pilsones bieži neuzticas pašu vēlētajām amatpersonām Saeimā, valdībā. Ir grūti saskatīt saikni starp savu izvēli vēlēšanās un reāliem dzīves uzlabojumiem. Tas ilgtermiņā var novest pie pilsoniskas apātijas, pie nepatikas pret demokrātiju, populisma pieauguma un ilgām pēc autoritāras “stingrās rokas”. Tādēļ mēs stiprināsim atgriezenisko saiti starp pilsoņiem un demokrātiskām institūcijām. 

1. Mēs iestājamies par pārstāvniecisko demokrātiju. Saeimā, pašvaldībās, Eiropas Parlamentā ir jāievēlē cilvēki, kuriem pilsoņi uzticas, un, kuri ir atbildīgi par saviem lēmumiem. Tomēr pārstāvnieciskā demokrātija ir jāpapildina ar tiešas līdzdalības iespējām. Ir vajadzīgi skaidri mehānismi sabiedrības iesaistei arī starp vēlēšanām. Ir jāpiepilda ar reālu saturu jau pastāvošas līdzdalības institūcijas, kā, piemēram, sabiedriskās apspriešanas un kolektīvie iesniegumi. Vienlaikus ir jāveido arī jaunus formātus, izmantojot citu Eiropas demokrātiju pieredzi. 
2. Demokrātiskai valsts pārvaldei ir vajadzīgi spēcīgi partneri nevaldības sektorā. Ir jāstiprina NVO gan ar politiski neatkarīgu finansējumu, gan ar uzlabotām iesaistes iespējām. Latvijā joprojām daudzas kolektīvās intereses ir vāji organizētas, nevalstiskajās organizācijās piedalās maz cilvēku. Ir jāstimulē sabiedrības interešu pašorganizācija.
3. Turpināsim strādāt pie datu atvērtības principa ieviešanas (līdzīgi informācijas atklātības principam): pēc noklusējuma atvērts ir viss, izņēmumi ir jāpamato. Datu atvērtība atļaus privātajam sektoram, savstarpēji un ar valsti konkurējot, veidot ērtākus publiskos pakalpojumus.
4. Mūsdienu Eiropā svarīgākais drauds demokrātijai ir populisms. Latvijas demokrātijai ir jābūt noturīgai gan pret labējā, gan kreisā populisma draudiem. Ungārijā, Polijā un citās valstīs politiķi ar pievilcīgiem lozungiem reizēm vēlas graut tos pamatus, uz kuriem būvēta demokrātiskā valsts. Tādēļ mēs iestājamies par varas dalīšanas principa ievērošanu, nodrošinot neatkarību tiesu varai. Mēs iestājamies par mediju neatkarību. Mēs iestājamies par augstskolu neatkarību un akadēmisko brīvību. 
5. Vēlēšanu tiesībām Latvijā ir jābūt no 16 gadu vecuma. Tas jādara, ņemot vērā sabiedrības novecošanos, vajadzību iesaistīt jaunatni, kā arī to, ka tieši jaunus cilvēkus visvairāk skars tādi nākotnes izaicinājumi, kā klimata pārmaiņas, mākslīgā intelekta izplatība.  
6. Latvijai ir vajadzīgi pilsoniski kompetenti un kritiski domājoši cilvēki. Tādēļ radīsim pilsoniskās izglītības iespējas, kritiskās domāšanas un medijpratības apmācības arī ārpus formālās izglītības programmu rāmjiem.
7. Panāksim visu ģimeņu, tai skaitā arī viendzimumu pāru, tiesisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību, tai skaitā Civilās savienības likuma, tā to pavadošās tiesiskās bāzes izstrādi, pieņemšanu un ieviešanu. Nodrošināt Satversmes tiesas spriedumu kvalitatīvu izpildi.
8. Lai uzraudzītu un izpildītu Satversmes Tiesas spriedumus veidosim neatkarīgu, Ministru Prezidenta padotībā esošu biroju, kas uzraudzītu Satversmes Tiesas spriedumu un starptautisko saistību un rekomendāciju izpildi.
9. Pilnveidosim naida runas un naida noziegumu tiesisko regulējumu Krimināllikumā, noteiksim administratīvo atbildību par naida runu publiskajā telpā, tai skaitā sociālajos tīklos. Pilnveidosim tiesībsargājošo iestāžu kompetences naida runas un naida noziegumu izmeklēšanā un soda mēru piemērošanā. Uzlabosim tiesībsargājošo iestāžu un nevalstisko organizāciju sadarbību naida runas un naida noziegumu prevencijā.
10. Izstrādāsim un ieviesīsim efektīvu Cieņpilnas, pilsoniskas un saliedētas sabiedrības politiku, kas noteiktu mērķtiecīgu aktivitāšu un stabilu finansējumu pilsoniski atbildīgas un iekļaujošas sabiedrības stiprināšanā. Veidosim mērķtiecīgu, iekļaujošu un horizontālu politiku dažādības vadības pamatprincipu ieviešanai valsts un pašvaldību līmenī, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas un mazinot sociālo izslēgšanu.

VI VESELĪBAS UN SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Vesela sabiedrība ir droša sabiedrība. Mūsu mērķis ir vesela sabiedrība. Mūsu mērķis ir daudz veselīgi nodzīvotu gadu. Mūsu mērķis ir cilvēcīga veselības aprūpe. Tās centrā – pacients-cilvēks un ārsts-cilvēks, nevis sistēma. Veselības aprūpe, kas ir visaptveroša. Ar veselīgu dzīvesveidu, ar profilaksi, ar lētākām zālēm, ar rehabilitāciju un sociālo atbalstu. Tā ir savlaicīga, kvalitatīva, mūsdienīga un pieejama, tāpēc finansēta no valsts budžeta. Drošas sabiedrības pamatā ir cilvēki, kuri uzticas valstij, jo tā rūpējas par viņu veselību.

Par veselīgu dzīvesveidu

1. Mēs rūpēsimies gan par veselīgu ieradumu veidošanu, gan par mūsdienīgu veselības-pratības saturu skolās. Tas veidos un stiprinās bērnu sociālās un emocionālās prasmes un dzīvesspēku. Tas attīstīs viņu rūpes par savu fizisko un mentālo veselību un attiecības ar savu ķermeni, kā arī veicinās emocionāli veselīgu attiecību veidošanu ar citiem. Tas palīdzēs laikus samazināt atkarību riskus, neinfekcijas slimību attīstību un infekciju izplatīšanos. 
2. Mēs rūpēsimies par veselīgu pārtiku veikalu plauktos un neveselīgās vieglu atpazīstamību. Par tādiem nodokļiem un citu rīcību, kas motivētu ražotājus un tirgotājus mazināt cukura un sāls saturu. Par skaidriem produktu marķējumiem. Mazināsim smēķēšanas un alkohola kaitējumu, tai skaitā ierobežojot alkohola un tabakas izstrādājumu pieejamību un aizliedzot SALT tipa e-cigaretes. Celsim akcīzes nodokli tabakas produktiem un norādīsim kalorijas uz alkohola etiķetēm.

Par profilaksi

1. Panāksim, lai ģimenes ārsti aktīvi strādā arī ar veselajiem pacientiem – atgādina par regulārajām veselības pārbaudēm vai par vakcīnām, proaktīvi seko pacientu veselībai, it īpaši bērniem, grūtniecēm, senioriem, arī pēc sarežģījumiem vai ar hroniskām kaitēm. Ikvienu – uz profilaktisko apskati reizi gadā!
2. Paplašināsim skrīninga iespējas, sākot ar onkoloģiju un asinsvadu slimībām. Paplašināsim iespējas vakcinēties pret dažādām slimībām.

Par mūsdienīgiem ģimenes ārstiem

1. Ģimenes ārsts ir pirmais kontakts ar veselības aprūpi. Pacienti no viņiem gaida pieejamu, kvalitatīvu un mūsdienīgu ārstēšanu, iejūtīgu un cilvēcīgu attieksmi, un spēju būt par ceļvežiem veselības aprūpē. Noteiksim kvalitātes standartus un pakalpojumu grozu, kuru būs jāpiedāvā visām ģimenes ārstu praksēm. Izveidosim prakses – izcilības centrus, kas palīdzēs augt arī pārējām.
2. Palīdzēsim jaunajiem ārstiem uzsākt darbu – gan veidojot savas prakses, gan pārņemot esošās, ciešā kopdarbā ar pašvaldībām rūpēsimies par ģimenes ārstu pieejamību visur Latvijā.
3. Ģimenes ārsts kļūs par ceļvedi, kas komandā ar citiem speciālistiem sastādīs pilnu ārstēšanas un atlabšanas ceļu, un sekos tam. Mazāk papīru, pretrunīgu norādījumu, pierakstu “medīšanas”.
4. Profilakse, sadarbība ar sociālo aprūpi, 100% digitalizācija. Mūsdienīga primārā aprūpe nozīmē vairāk darba ģimenes ārstu praksēm, tāpēc uzstāsim uz atbilstošu un motivējošu finansējumu ģimenes ārstiem.

Par visā Latvijā pieejamu kvalitatīvu veselības aprūpi

1. Nodrošināsim kvalitatīvus un drošus pakalpojumus visās Latvijas slimnīcās atbilstoši slimnīcas līmenim. Stiprināsim slimnīcu sadarbību reģionos, lai pacients saņemtu vislabāko aprūpi. Sarežģītākos gadījumus – operatīvi uz augstāka līmeņa slimnīcu, atlabšanu – tuvāk mājām.
2. Veidosim izcilības centrus kardioloģijā, pediatrijā, onkoloģijā, psihiatrijā, radioloģijā, traumatoloģijā, dzemdniecībā un ginekoloģijā, un citur. Tie attīstīs vadlīnijas un nodrošinās metodoloģisku atbalstu, lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti visā Latvijā.
3. Ieviesīsim ārstniecības iestāžu kvalitātes standartus, kas ietvers arī apkalpošanas kvalitāti un pacientu apmierinātību, pakalpojumu ērtumu, to pieejamību un savlaicīgumu, kompetenci.
4. Cilvēcīga attieksme, cieņa un iejūtība ir kvalitātes prasību pamatu pamats. Pacients – klients ir vienmēr centrā nevis priekšraksts, algoritms vai kas cits.
5. Veidosim mūsdienu prasībām atbilstošu regulējumu pacientu tiesību aizsardzībai, lai pacients veselības aprūpes sistēmā justos droši. Vienlaikus veicināsim arī izpratnes un priekšstatu evolūciju, lai virzītos prom no hierarhiskām ārsta un pacienta attiecībām uz cieņpilnu un jēgpilnu savstarpējo sadarbību.
6. Regulāri sekosim kvalitātes prasību izpildei, lai savlaicīgi novērstu riskus un mudinātu attīstīties.

Par pieejamiem medikamentiem un jaunās paaudzes zālēm

1. Palielināsim finansējumu kompensējamiem medikamentiem, lai pacientiem būtu pieejamas labākās, modernākās un atbilstošākās zāles. Lai zāles kļūtu lētākas, veiksim kopīgus iepirkumus ar kaimiņvalstīm un turpināsim ierobežot farmācijas uzņēmumu iespējas nepamatoti celt cenas.
2. Turpināsim mazināt farmācijas uzņēmumu ietekmi uz ārstiem.

Par psihisko veselību

Bērnu, jauniešu un pieaugušo psihiskās veselība ir ilgstoši bijusi atstāta novārtā. Psihiskās veselības aprūpes stigmatizācijai nav vietas modernā sabiedrībā. Tāpēc:

1. Nodrošināsim plaši pieejamu informāciju par psiholoģiskās pašpalīdzības iespējām. Atbalstīsim pašpalīdzības grupu attīstību – gan skaitā, gan to piedāvātās iespējas.
2. Veidosim modernus un plaši pieejamus psihiskās veselības aprūpes pakalpojumus visā Latvijā, ar būtiski lielāku uzsvaru uz ambulatorajiem pakalpojumiem. Ar pacientu strādās multidisciplināras komandas.
3. Rūpēsimies par finansējuma turpmāku pieaugumu šai jomai un trūkstošo speciālistu sagatavošanu. Uzlabosim psihiskās veselības aprūpes institucionālo sistēmu un metodisko vadību.

Par vienotu veselības un sociālo aprūpi

Daudzas veselības problēmas bieži ir saistītas ar sociālajiem faktoriem, un otrādi. Cilvēkam nav jābūt “kurjeram” vai “futbolbumbai” starp sarežģītajām, nesaprotamajām veselības un sociālās aprūpes sistēmām un budžetiem – tās ir jāintegrē tā, lai tas būtu ērti cilvēkam. Valstij ir cieši jāsadarbojas ar pašvaldībām. Tāpēc:

1. Veidosim kopienās balstītus pakalpojumus, kuru centrā ir cilvēka vajadzības, – tās nodrošina multidisciplināra komanda. Uzlabosim ārstniecības pakalpojumu pieejamību sociālās aprūpes centros.
2. Nodrošināsim ģimenes ārstu sadarbību ar sociālajiem dienestiem un sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Lai ārsts zina, vai pacientam vajadzīga sociālā palīdzība un spēj nosūtīt pēc tās. Lai sociālā atbalsta darbinieks informē ārstu par cilvēkam veselību.
3. Izveidosim atbalsta programmu bērna pirmajām 1000 dienām. Tas būs ilgtermiņa, holistisks, starpnozaru darbā koordinēts un zinātnes atziņās balstīts atbalsts ģimenēm sākot no pirmajiem grūtniecības mēnešiem vismaz līdz bērna divu gadu vecumam. 
4. Rūpēsimies par cieņpilnu aiziešanu, veidojot jaunus ārstniecības, sociālos un atbalsta pakalpojumus pacienta mājās. Atļausim kaņepju produktu izmantošanu, lai novērtu sāpes un ciešanas mūža nogalē. 

Par Digitālo Veselību

Kvalitatīva veselības aprūpe nav iedomājama bez Digitālās Veselības. Pacienti tai ir gatavi un to pieprasa! Digitālā veselība nav atsevišķs projekts, tā caurauž visu veselības aprūpi un ietiecas visur. Digitalizācija ir pamats ārstu sadarbībai visā pacienta ārstēšanas un atlabšanas ceļā. Speciālistu “virtuālās komandas aiz pacienta muguras” analizēs situāciju un plānos nākamos soļus. Beidzot vairs nebūs jāpārstāsta ārstam cita ārsta teiktais. Tāpēc:

1. Radīsim pamatu plašai un straujai telemedicīnas attīstībai. Videokonsultācija pie jebkura ārsta, mākslīgais intelekts atgādina par analīzēm, viedierīce sūta datus ģimenes ārstam – šīm un arī citām inovācijām būs gan tehnoloģiskā bāze, gan atbalsts. 
2. Digitālā rinda un pieraksts, laboratorijas darbs tikai digitāli, attēlu diagnostikas krātuve, automātiska apziņošana – tie ir tikai daži Digitālās Veselības projekti. Mūsdienu medicīna prasa mūsdienu prasmes – gan ārstiem, gan pacientiem. Gan par tehnoloģijām, gan par jaunākajiem ārstēšanas paņēmieniem. Tāpēc katrai digitālās veselības komponentei līdzi nāks gan apmācība, gan atbalsts.
3. Ārstiem vienmēr būs digitāli pieejams augstākā līmeņa speciālists, kam prasīt padomu par ārstēšanu sarežģītākos gadījumos.
4. Izveidosim kompetences centru, kas ieviesīs digitālās veselības ekosistēmu, sadarbojoties dažādiem partneriem valsts, nevalstiskajā un privātajā sektorā.

Par motivētiem un labi atalgotiem cilvēkiem veselības aprūpē

1. Turpināsim celt atalgojumu, lai ārstu un māsu algas atbilstu Eiropas kolēģu saņemtajam, lai darbs valsts finansētajās veselības iestādēs būtu finansiāli izdevīgs un prestižs.
2. Ieviesīsim caurspīdīgu, universālu, godīgu, gan mediķiem, gan sabiedrībai saprotamu algu politiku uz nozares izstrādātā atalgojuma modeļa pamata. Novērsīsim nepamatoto algu nevienlīdzību. Alga balstīsies uz trīs vienkāršām komponentēm – padarītā darba apjoms, kompetence un kvalitāte.
3. Uzlabosim ārstniecības darbinieku tālākizglītības kvalitāti. Iekļausim kursus digitālajās prasmēs un mūsdienu tehnoloģijās, pacienta tiesībās, komunikācijā.
4. Nodrošināsim rezidentu skaita pieaugumu, it īpaši jomās, kur trūkst speciālistu. Palīdzēsim jaunajiem ārstiem uzsākt karjeru Latvijā un palikt šeit.
5. Valstij piederošās ārstniecības iestādes būs ne tikai izcilas ārstniecībā, bet arī aktīvi iesaistīsies pētniecībā un nodrošinās studentu, rezidentu, strādājošo izaugsmi un karjeras progresu.
6. Izstrādāsim ilgtermiņa cilvēkresursu plānošanas stratēģiju, lai koordinētu nākotnes pieprasījumu un veidotu motivējošu vidi mūsu speciālistiem darbam Latvijā.

Par finansējumu

1. Veselības nozares finansējumam jāpalielinās līdz 6% no IKP tuvāko septiņu gadu laikā un jātiecas to tuvināt 10%. Tikai ar finansējumu citu Eiropas valstu līmenī varēsim veidot augsti kvalitatīvu, mūsdienīgu un pieejamu veselības aprūpi, un nodrošināt atbilstošas algas. Un vienlaikus – mazināt pacientu pašu līdzmaksāto par savu veselību, kur esam pēdējās vietās starp attīstītām valstīm.
2. Mēs uzlabosim šo resursu pārvaldību – ar mērķos un rezultātos balstītu finansēšanu, atbilstošiem pakalpojumu tarifiem, pakalpojumu efektivitātes pārskatīšanu.
3. Veselības aprūpes mērķis ir cilvēka veselības nosargāšana, nevis nodokļu iekasēšanas vai kontroles mehānisms, tāpēc ieviesīsim skaidru “viena groza sistēmu”, jeb visaptverošu valsts obligātās veselības apdrošināšanu.

Nozares gatavība krīzēm

Covid-19 laiks mums ir mācījis sadarboties un vadīt krīzi. Būsim gatavi arī citām krīzēm, ja tādas nāks – parūpēsimies par valsts rezervēm, par slimnīcu gatavību lielam pacientu skaitam un par krīzes vadības sistēmu.

Apmācīsim speciālistus militārajā medicīnā un būsim gatavi alternatīvajam dienestam veselības nozarē, lai iedzīvotājiem būtu pamata prasmes dzīvības glābšanā.

Sociālā aizsardzība

Mūsdienu attīstīta sabiedrība nav iedomājama bez visaptveroša atbalsta senioriem, ģimenēm ar bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti un maznodrošinātajiem. Pārveidosim sociālā atbalsta sniegšanas sistēmu valstī, lai atbalsta sniegšana atbilstu mūsdienu Eiropas labai praksei, būtu ērta un brīva no liekas birokrātijas. . Sociālo atbalstu sniegsim mērķētāk un precīzāk, sasniedzot arī viena vecāka ģimenes, vientuļos seniorus un īpašos bērnus. Veicināsim sabiedrībā balstītus sociālos  pakalpojumus.

Minimālās pensijas

Pašlaik Latvijā 42 000 cilvēku, ka arī daļai invaliditātes pensiju saņēmēju, pensija ir zemāka par 200 eiro mēnesī. Tas ir par maz, lai dzīvotu cieņpilnu dzīvi, un veido papildus slogu pašvaldībām, kuras atbilst par atbalstu maznodrošinātajiem.  Panāksim, lai minimāla vecuma un invaliditātes pensija Latvijā būtu vismaz 200 eiro.

Aprūpe vecumdienās

Senioru aprūpe mājās vai pansionātā ir neaizvietojams pakalpojums, kuram jābūt pieejamam visiem senioriem, kas paši nevar par sevi parūpēties. Pašlaik šis pakalpojums izmaksa dārgi. Piemēram, ja seniora pensija ir 400 eiro, bet aprūpe pašvaldības sociālās aprūpes centrā izmaksā 1200 eiro mēnesī, starpību (800 eiro) saskaņā ar likumu jāapmaksā seniora bērniem. Tas veido nesamērīgu slogu ģimenes budžetam, un nereti kāds no bērniem ir spiests atstāt darbu, lai aprūpētu senioru mājās. Dažas pašvaldības piedāvā segt daļu no pansionāta un mājas aprūpes izmaksām, bet citas to nedara. Katrā pašvaldībā jābūt pieejamai valsts un pašvaldības subsidētai senioru aprūpei.

Nodrošināsim katru senioru, kuram saskaņā ar sociālā dienesta vērtējumu nepieciešama pastāvīga aprūpe, ar valsts un pašvaldības līdzfinansējumu aprūpei mājās vai vietai sociālās aprūpes centrā. Panāksim, ka ģimenes līdzmaksājums par seniora aprūpi mājās vai SAC nebūs lielāks par 30% no faktiskām izmaksām.

Pusaudžu labklājība

Pašlaik pusaudžu ar sociālā rakstura problēmām (kuras visbiežāk nosaka nelabvēlīga vide ģimenē) ne vienmēr nonāk sociālo dienestu uzmanības lokā, savukārt, skolas nereti “atbrīvojas” no pusaudžiem ar uzvedības problēmām, nevis meklē profesionālu atbalstu to risināšanai. Bāriņtiesas ir mūsu laikam neatbilstošs risinājums, jo nepārrauga problēmas sociālo kontekstu, bet tikai sekas. Nepieciešams palielināt valsts atbildību par atbalsta kvalitāti un savlaicīgumu pusaudžiem ar sociālām un uzvedības problēmām.

Izveidosim valstī vienotu pusaudžu atbalsta sistēmu, – katram pusaudzim, kam nepieciešama palīdzība, ir saikne ar atbalsta darbinieku, kas ir informēts par viņa gadījumu, nenosoda, un savlaicīgi virza viņu pie atbalsta sniedzējiem (psihologiem, terapeitiem, sociāliem pedagogiem un citiem), nepieciešamības gadījumā koordinējoties ar izglītības un veselības sistēmu un ar policiju.

Atbalsts viena vecāka ģimenēm

Daudzi vecāki Latvijā vieni audzina bērnus. Tas palielina viņu finansiālo slogu un prasa lielāku piepūli, nekā vecākiem, kas audzina bērnus divatā. Tāpēc palielināsim bērnu pabalstu vecākiem, kas audzina vienu vai vairākus bērnus mājsaimniecībā, kur ir tikai viens pieaugušais darba vecumā.

Dzimumu līdztiesība

Panāksim Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ratifikāciju Latvijā. Aktīvi cīnisimies pret dzimtē balstītu vardarbību, uzlabojot sabiedrības informēšanu un sociālo dienestu un policijas sadarbību. Nodrošināsim dzimumu līdztiesības principu ievērošanu darba tirgū, tai skaitā veicināsim sieviešu redzamību un proporcionālu pārstāvību uzņēmumu  pārvaldībā, saskaņā  ar ES likumdošanu

Nevienlīdzība

Izvērtēsim katra rīcībpolitikas lēmuma ietekmi uz ienākumu nevienlīdzību un neatbalstīsim tādus, kas palielina nevienlīdzību.

VII PILSONISKĀ LĪDZDALĪBA

Ir būtiski stiprināt institucionalizēto sabiedrības līdzdalības mehānismu (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes darbību (proti, ir jāievieš 2018. gadā apstiprinātā Memoranda padomes reforma). Tāpēc:

1. Nostiprināsim pilsonisko dialogu Saeimas kārtības rullī un Ministru kabineta kārtības rullī.
2. Noteiksim valsts pārvaldes institūcijām sadarbības un galveno atbalsta partneri (politiskā un ierēdniecības līmenī) pilsoniskajai sabiedrībai, kas būs atbildīgs par tā darbību un attīstību.
3. Sakārtosim biedrību un nodibinājumu klasificēšanas kārtību, lai informācija par nevalstisko sektoru būtu korekta un visaptveroša.
4. Nodrošināsim mehānismu, kurā valsts budžeta finanšu līdzekļi nevalstiskajām organizācijām tiek pārdalīti saskaņā ar politikas plānošanas dokumentiem.
5. Nodrošināsim nediskriminējošu pieeju finanšu mehānismos attiecībā pret juridiskajām formām “biedrības un nodibinājumi”, paredzot investīciju pieeju ES fondu finanšu mehānismos visām juridiskajām formām.
6. Pabeigsim darbu pie sabiedriskā labuma organizāciju sistēmas pilnveidošanas, kas ietver arī birokrātiskā sloga samazināšanu un ziedošanas mehānismu.
7. Palielināsim NVO fondam finansējumu vismaz 5 milj., eiro apmērā (ietver dažādas apakšprogrammas, t.sk., brīvprātīgā darba attīstību, noturībspējas stiprināšanu u.c.).
8. Izstrādāsim jaunu ziedošanas sistēmu Latvijā, nodrošinot labvēlīgu tiesisko vidi privātpersonu un juridisko personu motivēšanai ziedot, tai skaitā, izstrādājot ekonomiskos stimulus uzņēmējiem.
9. Nodrošināsim EEZ/NOR finansējuma piešķīrumu pilsoniskajai sabiedrībai no finanšu instrumenta rezerves fonda un finansējuma pieaugumu jaunajā plānošanas periodā.
10. Ieviesīsim programmas, kas attīsta brīvprātīgā darba kustību.
11. Dubultosim NVO Fondu un attīstīsim citus finanšu instrumentus NVO sektoram.
12. Novērtējot NVO ieguldījumu Latvijā, nodrošināsim, ka valstī ir atbildīgie par pilsoniskās sabiedrības un NVO stiprināšanu visaugstākajā lēmumu pieņemšanas līmenī.
13. Ieviesīsim pilsonisko dialogu, kas ir līdzvērtīgs sociālajam dialogam, tādejādi uzlabojot sabiedrības līdzdalības kvalitāti lēmumu pieņemšanas procesā.
14. Izveidosim NVO lietu apakškomisiju Saeimā, lai atrisinātu nevalstiskajam sektoram aktuālos problēmjautājumus un stiprinātu regulāru pilsoniskās sabiedrības dialogu ar likumdevēju.
15. Izveidosim NVO atbalsta programmu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas nepārtraukti būs pieejama tām NVO, kas aktīvi palīdz valstij krīžu risināšanā.
16. Uzlabosim ziedojumu regulējumu, padarot to ātru un efektīvu, kas ātri palīdz piesaistīt finansējumu organizāciju ikdienas darbam un kas stimulētu filantropijas ideju kā pilsoniskās solidaritātes balstu.
17. Uzlabojot krīžu pārvaldību, aktīvi iesaistīsim nevalstiskās organizācijas lēmumu pieņemšanas procesā.
18. Pārskatīsim valsts kapitālsabiedrību ziedojumus, iedzīvotāju ienākuma nodokļa novirzīšanu sabiedriskā labuma organizācijām.
19. Ieviesīsim uz pierādījumiem balstītu politiku, kas pamatota ar objektīviem, no datiem, pētījumiem izrietošiem secinājumiem.
20. Veiksim būtisku uzlabojumi pašreizējā kārtībā, nosakot pienākumu visām NVO norādīt savu darbības jomu.
21. Izvairīsimies no nepamatotām iniciatīvām, kas ierobežo pilsoniskās sabiedrības un NVO brīvību.
22. Iesaistīsim diasporas latviešu biedrības un nodibinājumus valsts dzīvē un politikā. Pārskatīsim valsts politiku, lai atvieglotu diasporas latviešiem saiknes uzturēšanu ar Latviju un lēmumu pieņemšanu par atgriešanos Latvijā. 
23. Stiprināsim institucionalizēto sabiedrības līdzdalības mehānismu jeb NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes darbību.
24. Strādāsim pie regulējuma, lai novērstu stratēģiskās tiesas prāvas pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP) – nepamatotas juridiskas darbības, kuru pamatā ir ļaunprātīgi apgalvojumi ar mērķi iebiedēt un profesionāli diskreditēt.
25. Veicināsim un motivēsim pašvaldības atbalstīt vietējo kopienu biedrības, nodibinājumus un jaunatnes organizācijas.
26. Veidosim NVO hakatonus, NVO vides attīstības forumus, NVO inovāciju formātus, lai meklētu jaunus rīkus un iespējas līdzdalības sekmēšanai.

VIII KULTŪRA

Kultūras budžeta revīzija

30 gadu laikā nekad nav veikta pilna Kultūras nozares budžeta revīzija. Kultūrā mēs ļoti daudz finansējuma tērējam inerces pēc, jo kaut kad pirms desmitiem gadu ir pieņemts lēmums finansēt to vai citu projektu, un ministrija turpina to darīt bez analīzes un izvertējuma. Iespējams, ka nozares budžets jābūvē no jauna, novērtējot katra projekta  mērķi un atdevi. 

Krīžu risinājumi 

Krievijas kara Ukrainā radītā energokrīze plaši skar arī  kultūras nozari. Tāpat kā citās nozarēs, tajā ir jāpārskata energopatēriņa paradumi, jāizvērtē un jāievieš energoresursu ekonomēšanas pasākumi. Tur, kur tas nav iespējams, jāsniedz īstermiņa atbalsts, ilgtermiņā plānojot un ieviešot pasākumus, kas būtiski ļauj samazināt enerģijas patēriņu un izmaksas. Jauno kultūras būvju (koncertzāles, mākslas muzeja) projektiem jau pašā to sākuma iecerē jābūt ar ļoti augstu energoefektivitāti. 

Kultūras vērtībām, un to glabāšanas institūcijām – arhīviem, muzejiem, bibliotēkām u.c. nepieciešams uzlabot gatavību un rīcību katastrofu gadījumos. Kultūras mantojuma glābšanai jākļūst par visas valsts drošības sastāvdaļu. Uzlabosim esošos mehānismus un darbības plānus mūsu kultūra vērtību glābšanai, nodrošināsim Kultūras iestāžu darbinieku apmācību kā rīkoties potenciāla apdraudējuma gadījumos. 

Kultūras nozare bija tā, kura īpaši cieta COVID 19 ierobežojumu dēļ, un joprojām no tā nav atguvusies. Pandēmijas laiks ir kardināli mainījis arī kultūras patērētāja paradumus, daudz lielākā apmērā patērējot un lietojot digitālo kultūras saturu un daudz vairāk izmantojot tehnoloģijas savā saskarē ar dažādām kultūras nozarēm. Tāpēc kritiski svarīga ir radošo personu un kultūras menedžmentā nodarbināto tālākizglītība digitālo prasmju attīstīšanā un šo prasmju pielietošanā. Ieguldīsim apmācībā, lai uzlabotu prasmes un zināšanas, tā palīdzot kultūras nozarei piemēroties jaunām digitālām darba formām, jauniem patērētāja ieradumiem, jauniem mākslinieciskās radīšanas veidiem. Svarīgi, lai palīdzība skartu visu kultūras procesa ķēdi: radīšana, producēšana, izplatīšana un patēriņš.

Kultūrizglītība

Kultūras dzīves iepazīšanai jākļūst par ikdienas dzīves sastāvdaļu ikvienam Latvijas bērnam. Tāpēc dubultosim kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” finansējumu.

Bērnu Mūzikas mākslas skolas piedzīvo strukturālas pārmaiņas saistībā ar reģionālas reformas ieviešanu. Pēc reformas vairs nav novadu, kuros nebūtu pieejama profesionālās ievirzes kultūrizglītība. Sadarbībā ar pašvaldībām veiksim skolu tīkla revīziju, lai sabalansētu kultūrizglītības pieejamību visā valstī, lai katram ir iespēja attīstīt un izpaust savus radošos talantus. Vienlaikus stiprināsim skolu tīklu kā pamatu izcilības attīstīšanai. 

Turpināsim atbalstīt Profesionālās Izglītības kompetences centrus, Mūzikas un mākslas vidusskolas, papildinot un uzlabojot to materiāli tehnisko bāzi.

Veicināsim ciešāku visu trīs kultūras augstskolu sadarbību, gan pētniecībā, kopīgu studiju programmu veidošanā, gan infrastruktūras un mācībspēku izmantošanā. Veidosim pakāpenisku pāreju uz bezmaksas augstāko izglītību. Piedāvāsim budžeta vietas ārvalstu studentiem tā risinot iztrūkumu darba tirgū kultūras nozarē. 

Atalgojums un finansējums

Latvijas kultūras budžets ir mazākais starp visām trim Baltijas valstīm. Celsim zemākās algas nozarē. Speciālistiem celsim vidējās algas, lai tās nebūtu zemākas par vidējo algu tautsaimniecībā. 

Pašnodarbinātajiem piedāvāsim vienkāršotu nodokļu aprēķinu, sasaistītu ar saimnieciskās darbības kontu. 

Radošo personu sociālā atbalsta programmas finansējumu palielināsim, balstoties inflācijas un minimālas algas pieauguma datos.  

Izvērtēsim Valsts Kultūrkapitāla fonda jaunā finansējuma modeļa pirmā darbības gada rezultātus. Vajadzības gadījumā rosināsim palielināt akcīzes nodokļiem piesaistītos finansējuma procentus.

Sadarbībā ar pārējo Baltijas valstu Kultūras ministrijām un parlamentiem rosināsim palielināt Baltijas Kultūras fonda finansējumu, tā atbalstot kopīgi rīkotās aktivitātes Baltijas valstīs. 

Turpināsim un uzlabosim programmu grāmatu iepirkumam publiskajām bibliotēkām.

Ar īpašām finansēšanas programmām atbalstīsim: 

• Latvijas Kultūras eksportu, mūsu nozīmīgāko institūciju dalību starptautiskos tirgos un forumos. Atbalstīsim profesionālas platformas, kas var nodrošināt Latvijas kultūras klātbūtni pasaule telpā un pasaules elpas klātbūtni Latvijā;
• Latvijas diasporas profesionālo radošo personu saikni ar Latviju, veicinot viņu ieguldījumu Latvijas sabiedrībā un kultūrvidē;
• Profesionālās mākslas pieejamību un profesionāla radošā procesa nodrošinājumu Latvijas reģionos, lai augstvērtīga kultūra būtu pieejama ne tikai Rīgā un lielākajās valstspilsētās, bet visas Latvijas iedzīvotājiem.

 Dziesmu un deju svētku process

• Nodrošināsim 27. Vispārējo latviešu dziesmu un 17. deju svētku norisi, kurās godināsim šīs tradīcijas 150. gadskārtu. 
• Turpināsim nodrošināt Dziesmu un deju svētku procesu, īpaši pievēršot uzmanību COVID 19 krīzes izraisīto seku novēršanai. 
• Sakārtosim normatīvos aktus, radot vienlīdzīgu pieeju  kolektīvu vadītāju un speciālistu atlīdzībai. 

Kultūras būves

Kultūras dzīve nenotiek tukšā vietā. Uzskatām, ka arī Latvijas otrajā simtgadē nepieciešams ieguldīt kultūras infrastruktūrā, uzceļot Laikmetīgās mākslas muzeju un akustisko koncertzāli Rīgā. 

IX JAUNATNE

Mēs esam par Latviju, kur jauniešiem ir kvalitatīvi dzīves apstākļi, saņem pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību. Jaunatnes politikas kvalitatīva īstenošana ir nozīmīga mūsu prioritāte, iestāsimies par jaunatnes politikas labu pārvaldību, stiprinot nacionāla mēroga konsultatīvos mehānismus un sekmējot visa veida līdzdalību. Visur, kur lemj par jauniešiem, jābūt klāt jauniešiem!

Veselība 

Mentālā:

1. Bezmaksas psiholoģiskā palīdzība, psihologa konsultācijas/ terapija 50 stundu apmērā vienam jaunietim vecumā no 13 – 25 gadiem.
2. Psihologu drīkst apmeklēt no 14 gadu vecuma bez vecāku atļaujas.
3. Katrā skolā  ir jābūt kvalificētiem psihologiem, kuri nemitīgi ceļ savu kompetences līmeni. 

Fiziskā:

1. Sporta nodarbību pieejamība universitātēs.
2. Seksuālās un reproduktīvās veselības preču (tamponu, pakešu, prezervatīvu) pieejamība skolās (medmāsas vai psihologa kabinetā).
3. Paplašināt pēcekspozīcijas profilakses (PEP) pieejamību un iesākt pirmsekspozīcijas profilakses (PrEP) ieviesšanu Latvijā, kā arī PrEP iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā.

Izglītība un līdzdalība

1. Katrā vidusskolā nepieciešams ieviest skolēnu pašpārvaldi, kurai būtu atsevišķi konsultatīva procesa pienākumi – jāuzklausa visos jautājumos, kas attiecas uz izglītību iestādē. Izveidot kopīgu padomi ar skolas personālu, vecākiem un skolēniem.
2. Mēs veicināsim jauniešu izpratni skolās/universitātēs par to, kas ir veselīgas attiecības un identitātes zādzība, pikšķerēšana, surogātpasts. Nepieciešams ieviest obligātu seksuālo izglītību skolās caur esošajiem priekšmetiem vai programmām.
3. Jāievieš modernāku vienoto pieteikšanās sistēmu universitātēm.
4. Veicināsim jauniešu iesaisti dažādās līdzdalības aktivitātēs – jauniešu projektos un konkursos, jaunatnes organizācijās, jauniešu centros, NVO, skolēnu un studentu pašpārvaldēs, jauniešu domēs, politiskajās partijās, brīvprātīgajā darbā, Ēnu dienās, vides sakopšanas talkās u.c.
5. Sakārtosim neformālās izglītības atzīšanas procesu, lai katra līdzdalības aktivitāte palīdzētu jauniešiem darba tirgū.
6. Paplašināsim interešu izglītības iespējas un pieejamību.

Nodarbinātība

Mēs palielināsim jauniešu nodarbinātību, – realizējot programmas sezonālajam darbam vidusskolēniem, iedzīvinot partnerības programmas pēc vidusskolas beigšanas. Stimulējot iestādes, uzņēmumus nodrošināt studentiem apmaksātas prakses. Veidojot uz konkrētām nozarēm vērstas prasmju programmas studentiem.

Kultūra

Turpināsim programmu “Latvijas skolas soma”, lai ļautu jauniešiem iepazīties ar Latvijas kultūras vērtībām. Ir jāpaplašina programmas mērķa vecuma diapazons. Kultūras vietu apmeklējums jauniešiem jānodrošina bez maksas. 

Sports

1. Nepieciešams pilnveidot vērtēšanas kritērijus, balstoties uz darba izpildes kvalitāti, un skolēna individuālo progresu. Jāpilnveido sporta nodarbību saturs, lai tiktu iekļauti arī veselības jautājumi, kā to piedāvā “Skola2030”. 
2. Jānodrošina valsts apmaksāta konsultācija pie uztura speciālista.
3. Sporta treniņos un aktivitātēs jāintegrē jaunieši ar dažādiem attīstības traucējumiem.
4. Sporta namos jābūt pieejamiem speciāliem trenažieriem, kas piemēroti arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Tiesības

1. Ir jāpiešķir balsstiesības visu līmeņu vēlēšanās no 16 gadu vecuma. 
2. IZM jāizstrādā rīcības plāns SKII reformas procesam, kurš veicinās izglītības iestāžu spēju sociālās integritātes jomā.
3. Mēs veidosim līdztiesīgākus kritērijus valsts piešķirtajām stipendijām studentiem.
4. Pašvaldībām jāveicina jauniešu domju un nodibinājumu veidošanos un attīstību savas pašvaldības teritorijā. Katrā pašvaldībā ir jāizveido “Jauniešu māja”, kur organizācijas un biedrības var rīkot sēdes, apmācības, sapulces, utt
5. Mēs divkāršosim atbalstu Valsts jaunatnes politikas programmai, īpaši atbalstot jaunatnes NVO. Veidosim atbalsta programmu tām NVO, kas strādā ar bērniem un jauniešiem.
6. Ir jāatjauno Jaunatnes konsultatīvās padomes darbība.
7. Valsts aizsardzības mācību nometnēs un nodarbībās jāiesaista NVO sektoru – pilsoniskās līdzdalības veicināšanai.
8. Jānosaka skaidrus kritērijus un atbalsta apmēru nacionāla un reģionāla mēroga, kā arī vietējā līmeņa jaunatnes organizācijām.
9. Panāksim atvieglojumus studējošajiem jauniešiem regulārai veselības pārbaudei – līdz 25 gadu vecumam (ieskaitot).

Citas nozīmīgas aktivitātes

1. Mēs rosinām izveidot valsts programmu jauniešu dienas centru attīstībai, kur jaunieši varētu interesanti pavadīt laiku un attīstīt savas prasmes, lai veicinātu sociālo un darba tirgus mobilitāti.
2. Rosinām izglītot vidējās izglītības ietvaros par valsts pakalpojumu izmantošanu digitālajā vidē.
3. Nepieciešams uzlabot skolēnu un studentu kopmītņu tehnisko stāvokli, kā arī uzraudzīt drošību skolēnu un studentu kopmītnēs.
4. Mēs veicināsim jauniešu informētību, pārskatot un uzlabojot valsts uzturētos informācijas kanālus jauniešiem, paplašinot sabiedriskā pasūtījumā saturu jauniešiem.
5. Ir jāpadara pieejamāka jaunatnes darbinieku mācību programma, jāpalielina kursu kapacitāte, kā arī jānosaka pašvaldībām par pienākumu nodrošināt vismaz divus jaunatnes lietu speciālistus.

Mēs sargāsim Satversmi, Eiropas vērtības un  pilsoņu brīvības. 

Mēs esam liberāli demokrāti un pragmatiski ideālisti. 

Reformu spēks drošai valstij, solidārai sabiedrībai un straujai izaugsmei.