Attīstībai / Par! priekšvēlēšanu programma 13. Saeimas vēlēšanām.

Veselības aprūpe

  • Latvijā ir īsākā dzīvildze Eiropas Savienībā.
  • Latvijas iedzīvotāji 42% no saviem veselības aprūpes izdevumiem šobrīd spiesti samaksāt paši (t. s. “out of pocket” maksājumi); ES valstīs vairāk maksā tikai Bulgārijas un Kipras iedzīvotāji.
  • 10,5% Latvijas iedzīvotāju un 15% trūcīgāko mājsaimniecību atzīst, ka veselības aprūpe viņiem nav pieejama tieši finansiālu apsvērumu dēļ.
  • Atšķirība starp turīgāko un trūcīgāko mājsaimniecību veselības rādītājiem ir 30%.
  • gadā 7% no darbaspējas vecuma iedzīvotājiem ārpus darba tirgus bija slimības, traumu vai invaliditātes dēļ.

Mēs uzskatām, ka tiesības laikus saņemt veselības aprūpi ir vienas no cilvēktiesībām. Mūsu vīzija ir no budžeta finansēta kvalitatīva veselības aprūpes sistēma, kas pieejama katram Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no viņa rocības un dzīvesvietas. Jābūt skaidri saprotamiem veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem - apjoms, gaidīšanas laiks, nelieli līdzmaksājumi. Veselības aprūpes sistēmas centrā jābūt pacientam. Medicīnas darbiniekiem ir jābūt pienācīgi atalgotiem un publiskās veselības aprūpes iestādes ir jāpārvalda efektīvi un profesionāli. Valstij jāiegulda sabiedrības veselības veicināšanā un slimību profilaksē.

Veselības aprūpes finansējums 10 gadu laikā palielināms līdz 10% no IKP, sasniedzot 8% no publiskā finansējuma un 2% no privātā. Finansējuma palielinājumam jābūt prognozējamam un pastāvīgam, lai veselības aprūpes sistēma ir spējīga to efektīvi un jēgpilni izlietot. Palielinot budžeta finansējumu, pacientu līdzmaksājumiem desmit gadu laikā jāsarūk no 42% līdz 20%.

Saprotami pacientiem un ārstniecības personālam jānosaka valsts apmaksāto veselības pakalpojumu apjoms un jādefinē samērīgi pakalpojumu saņemšanas termiņi. Noteiksim ekonomiskos aprēķinos balstītu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu, kas tiek nodrošināts visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu ienākumiem un dzīvesvietas. Definēsim saprātīgu maksimāli pieļaujamo gaidīšanas laiku uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Zālēm un medicīnas iekārtām jākļūst lētākām. Iespēju robežās veidosim medikamentu un medicīnas iekārtu kopīgus iepirkumus ar kaimiņu valstīm, panākot labākus cenu nosacījumus uz lielāku iepirkumu apjoma rēķina. Veicināsim no patentiem brīvo jeb ģenērisko zāļu lietošanu: izglītosim ārstus un farmaceitus par ģenērisko zāļu atbilstību un kvalitātes uzraudzību un nodrošināsim nekomerciālas informācijas pieejamību, tā mazinot farmācijas nozares ietekmi uz ārstiem, kuri izraksta zīmolu medikamentus. Jaunu medikamentu un tehnoloģiju ieviešanā pielietosim tikai novērtējumos balstītu (“value-based”) veselības aprūpi.

Uzlabosim veselības aprūpes sistēmas pārvaldību un paaugstināsim tās efektivitāti un kvalitāti. Ieviesīsim efektīvu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes novērtējuma sistēmu, pārskatīsim tarifus, piemērojot tos reālajām izmaksām. Lai uzlabotu veselības aprūpes pieejamību un samazinātu aprūpes izmaksas, atvieglosim modernu tehnoloģiju un pakalpojumu, piemēram, telemedicīnas pieejamību. Nodrošināsim, ka veselības aprūpes iestādes spēj ātri piekļūt nepieciešamajiem pacienta datiem un digitālai slimības vēsturei, tādejādi samazinot kļūdu un mirstības risku. Sekmēsim slimnīcu vāktās statistikas analizēšanu, lai uzlabotu medicīnas pakalpojumu kvalitāti. Stiprināsim e-veselības lietojamību un palielināsim piedāvāto e-veselības pakalpojumu klāstu.

Ieguldīsim veselības veicināšanas un profilakses programmās. Veselības veicināšanas un profilakses programmas veidosim, balstoties uzvedības ekonomikas jeb “bikstīšanas” pieejā, izstrādājot dažādu sabiedrības grupu uzvedības modeļiem atbilstošas programmas. Lai sekmētu pacienta interesēs balstītu veselības aprūpi, veicināsim dažādu medicīnas specialitāšu profesionālo sadarbību, kā arī sadarbību starp veselības aprūpes iestādēm. Ieviesīsim personalizētu veselības aprūpi, lai izvairītos no riskiem un kavētu slimību izplatību.

Apturēsim Veselības aprūpes finansēšanas likuma darbību. 2017. gadā Saeimas pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz, ka ārpus valsts apmaksātas veselības aprūpes 2019. gadā var palikt līdz pat 300 000 Latvijas iedzīvotāju. Nav skaidrības par to, kā tiks noteikti tie cilvēki, kam pienāksies veselības aprūpe, vai ārstiem būs jāveic nodokļu inspektora funkcijas, kādi valsts apmaksāti pakalpojumi tiks nodrošināti. Lai vēl vairāk nepalielinātu veselības aprūpes nepieejamību, likuma darbība ir jāaptur, līdz tiek viesta skaidrība par tā piemērošanu un labotas kļūdas, lai valsts apmaksāta veselības aprūpe tiek nodrošināta visiem iedzīvotājiem.

Izstrādāsim atkarību kaitējuma mazināšanas programmu. Lai mazinātu atkarību augsto līmeni Latvijā, īpaši vielu atkarību, kā arī azartspēļu atkarību, nodrošināsim atbilstošu finansējumu atkarību profilakses, ārstēšanas un rehabilitācijas programmām. Atkarības ietekmē ne vien ar atkarību sirgstošo personu, bet sagādā ciešanas un problēmas arī ģimenei un tuviniekiem. Pienācīgas ārstēšanas un rehabilitācijas programmas palīdzētu mazināt atkarību postošo ietekmi uz cilvēku veselību un ar to saistītās sociālas problēmas.

Izglītība

Gan citu valstu, gan Latvijas pašas pieredze rāda, ka ekonomikas attīstībai un ilgstošai labklājībai pamatā vienmēr ir konkurētspējīga izglītība. Tāpēc Latvijā jābūt pieejamai izcilai izglītībai, ko sniedz taisnīga un moderna izglītības sistēma. Tā sevī ietver vienotu skolu sistēmu, vienādas iespējas visiem bērniem, atbalstu skolotājiem, izcilību veicinošu profesionālo izglītību un augstskolas, kas ir atvērtas pasaulei.

Ieviesīsim obligātu vidējo izglītību. Panāksim, ka skolas un arodskolas var un prot nodrošināt katra Latvijas bērna personības izaugsmi un spējas iekļauties 21. gadsimta darba pasaulē. Nodrošināsim labu vidējās izglītības kvalitāti visos 30 Latvijas attīstības centros, un, lai garantētu vienādu, pietiekamu finansējumu vidējai izglītībai, nodosim vidusskolas posmu valsts, nevis pašvaldību rokās.

Izveidosim vienotu izglītības sistēmu visiem bērniem. Nav jābūt “latviešu un krievu skolām”, ir jābūt kopīgām un labām Latvijas skolām, kuras nodrošina visiem bērniem mācības latviešu valodā un iespēju apgūt daļu satura bilingvāli mazākumtautību valodās un ES valodās, nodrošinot izcilas otrās un trešās valodas zināšanas un augsta līmeņa digitālās prasmes.

Skolu skaitam samazinoties, palielināsim atbalstu katra bērna mācību vajadzībām, lai kvalitatīva izglītība būtu pieejama visiem neatkarīgi no ģimenes ienākumiem un dzīvesvietas. Izglītības kvalitāti mērīsim, ne tikai uzskaitot izcilniekus, bet vērtējot skolas arī pēc to spējām uzlabot sekmes mazāk sekmīgajiem. Panāksim uzlabojumus izglītības kvalitātē, lai pēc sešiem gadiem Latvijas skolēnu rezultāti matemātikā un lasīšanā stabili pārsniegtu OECD vidējo līmeni, un nesekmīgo skolēnu īpatsvars samazinātos.

Atbalstīsim iekļaujošu izglītību, kas veicina dažādu bērnu sociālo integrāciju, mācoties vienā skolā. Nodrošināsim papildu atbalstu, nodarbinot speciālās izglītības pedagogus un skolotāju palīgus, lai bērni ar speciālām vajadzībām saņemtu pilnvērtīgu atbalstu mācībām.

Ieviesīsim pastāvīgu skolēna izglītības un profesionālās karjeras vadības sistēmu, palielinot skolas atbildību, lai darbs ar katra skolēna nākotnes plānošanu sāktos iespējami agri, un lai tiktu sasniegts iespējami labākais rezultāts.

Atbalstīsim pedagogu ceļu uz izcilību: piedāvāsim iespējas uzlabot mūsdienu skolotājam nepieciešamas kompetences un nepārtraukti papildināt zināšanas. Nodrošināsim pakāpenisku skolotāju algu pieaugumu, skatoties uz skolotāja slodzes plānošanu kopumā, ietverot kvalitatīvai mācību darba sagatavošanai nepieciešamo laiku, nevis balstoties uz kontaktstundu skaitu. Atbalstīsim pārmaiņas izglītībā ar kvalitatīvu reformu ieviešanas plānošanu. Atbalstīsim skolu vadības kapacitāti pārmaiņu ieviešanai. Nodrošināsim atbalsta instrumentus skolotājiem jauna satura pasniegšanai.

Mainīsim skolotāju sagatavošanas sistēmu. Latvijai ir nepieciešami izcili skolotāji ar misijas apziņu. Jaunos skolotājus sagatavosim jaunā praksē balstītā sistēmā, ko veidosim, vadoties no Ziemeļvalstu un Latvijas labākās pieredzes. Būs stingra atlase iestājeksāmenos un izcila pedagoģiskā izglītība, kuras ietvaros būs agrīna un ilga prakse ar mentoriem.

Atbrīvosim pedagogus no nevajadzīgas birokrātijas, dodot iespēju veltīt laiku efektīvam un radošam darbam ar skolēniem. Sniegsim mobilitātes atbalstu skolotājiem, kas pārcelsies vai regulāri ceļos uz darbu reģionu centros.

Nodrošināsim, lai profesionālā izglītība ne tikai labi sagatavo jauniešus šodienas darba tirgum, bet arī ieliek pamatus jaunu prasmju un specializāciju apguvei nākotnē. šim mērķim nepieciešamas labas pamatprasmes - matemātika, lasītprasme, ka arī digitālas prasmes. Izveidosim sadarbības modeli starp profesionālajām un vispārējām skolām un nodrošināsim iespēju profesionālās skolas audzēknim vispārējos priekšmetus mācīties tikpat kvalitatīvi kā vidusskolā. Atbalstīsim profesionālo skolu audzēkņu mācības darba vidē (duālais modelis), atvieglojot profesionālo skolu un uzņēmēju sadarbību. Nodrošināsim efektīvu atbalsta sistēmu profesionālās izglītības pedagogiem, tai skaitā vecinot profesionālās izglītības pedagogu mobilitāti.

Palielināsim kopējo finansējuma apjomu augstākajā izglītībā un zinātnē, tuvojoties rādītājiem Baltijas reģionā. Vienlaikus nodrošināsim racionālāku, caurspīdīgāku un precīzāk mērķētu esošā finansējuma izlietojumu augstskolās un zinātniskajos institūtos.

Panāksim, ka valsts finansējums augstskolām būs pieejams apjomā, kas nodrošina bezmaksas augtsāko izglītību visiem - valsts noteiktajos prioritārajos virzienos, starptautiskai konkurētspējai atbilstošā izglītības kvalitātē. Sekosim, lai akreditācijas prasības veicina studiju programmu izcilību un augstskolu starptautisko atpazīstamību. Mūsu uzmanības centrā būs pētniecībā balstīta augstākā izglītība, kuras kvalitātes garants būs augstskolu pedagogu profesionālā meistarība un savstarpēji integrēts, uz problēmu risinājumu orientēts studiju process. Nodrošināsim tiesisku ietvaru labu ārvalstu pasniedzēju piesaistei pastāvīgam darbam Latvijas augstskolās.

Izveidosim kompleksu atbalsta sistēmu studentiem (stipendijas, studiju kredīti), tādējādi veicinot studentu iniciatīvu un iespējas pilnīgāk izmantojot augstskolas sniegtās iespējas veiksmīgā un kvalitatīvā studiju procesā.

Nodrošināsim iespēju ikvienam iegūt kvalitatīvu un nepārtrauktu izglītību mūža garumā, atbalstot augstskolu tālākizglītības (mūžizglītības) programmu izstrādi un veicinot augstākās izglītības programmu digitalizāciju, lai attīstītu efektīvu tālmācības procesu.

Tiesiskums un korupcijas mazināšana

Sabiedrība neuzticas politiķiem, uzskatot, ka tie rīkojas tikai savās interesēs. Galvenie šīs neuzticēšanās iemesli ir korupcija, ilgstošas tiesvedības, vainīgo nesodāmība. Rīdzenes jeb “oligarhu” sarunu izmeklēšana un parlamentārās komisijas darbība, jeb, drīzāk, darbības bremzēšana, tam ir spilgts piemērs. Valsts nespēj nodrošināt adekvātu pārraudzību pār maksātnespējas administratoru - valsts amatpersonu - darbību. Iedzīvotājiem ir tiesības uz savlaicīgu lietu izskatīšanu - mūžīgie tiesu procesi ir smaga nasta gan apsūdzētajiem, gan valstij. Tiek runāts par valsts nozagšanu, taču, lai to novērstu un aizsargātu sabiedrības intereses, ar seku apkarošanu ir par maz.

Korupcijas novēršanai daudzus procesus ir nepieciešams regulēt stingrāk, vienlaikus ieviešot procesu caurskatāmību un izsekojamību. Mēs ticam, ka caurskatāmība, tiesiskums, efektivitāte, līdzdalība, atbildība un lietderība ir obligāti ievērojami, lai lēmumu pieņemšanas procesi atbilstu sabiedrības interesēm un veicinātu efektīvu valsts attīstību un pārvaldību. Taisnīgas procedūras un korekti procesi valsts pārvaldē ir demokrātijas pamats. Labas pārvaldības principu ievērošana ir atslēga minēto mērķu sasniegšanai.

Paātrināsim tiesu procesu, ieguldot cilvēkos, pārskatot kompetences un pilnībā digitalizējot dokumentu apriti un komunikāciju. Nodrošināsim, ka katram tiesnesim ir augsti kvalificēti tiesneša palīgi, kā arī adekvāts administratīvais atbalsts, lai atslogotu tiesnešus. Pārskatīsim tiesu kompetences, jo tiesā joprojām nonāk liels daudzums lietu, kuras var risināt citur.

 Pilnībā digitalizēsim procesus, lai visa komunikācija starp tiesu un visām iesaistītām pusēm pēc noklusējuma notiktu elektroniski, ar elektroniskiem parakstiem un elektroniskiem dokumentiem. Ar tiesvedību paātrināšanu un tiesu pieejamību civiltiesiskos strīdus varēs izšķirt mēnešos, nevis gados; krimināllietas nevilksies daudzus gadus, vainīgie ātri saņems tiesas spriedumu, bet nepatiesi apsūdzētie ātrāk atbrīvosies no tiesāšanās sloga.

Ieviesīsim lobētāja definīciju, lobētāju reģistru un izstrādāsim ētikas kodeksu ierēdņiem. Lobēšana ir demokrātijas rīks, kas ļauj iedzīvotājiem, iedzīvotāju grupām, NVO, u. c. ietekmēt valsts pārvaldes un politiskos procesus. Lai novērstu korupciju un reglamentētu politiķu un ierēdņu mijiedarbību ar privātā sektora pārstāvjiem, ir nepieciešams definēt, kas ir lobētājs, un ieviest lobētāju reģistru (reģistrā tiks iekļauti nodibinājumi, biedrības, organizācijas, profesionālās apvienības, un citas struktūras). Pēc reģistra izveides Saeimas komisijām un ministriju ekspertiem, izskatot likumprojektus vai piedāvājot reformas, tiks rekomendēts iesaistīt apspriešanā tās organizācijas no lobētāju reģistra, kuru intereses attiecīgie likumprojekti vai reformas skars. Izstrādāsim ētikas kodeksu darbam ar lobētājiem, lai būtu noteiktas robežas starp lobēšanu un korupciju.

Stiprināsim KNAB un citas korupciju un ēnu ekonomiku apkarojošās iestādes, piesaistot motivētus profesionāļus. Vadošajiem amatiem veiksim atlasi, izmantojot starptautiskus konkursus. Piesaistīsim lietpratējus no sabiedrotajām valstīm, lai uzlabotu mūsu iestāžu profesionālo varēšanu un nodrošinātu konkrēto gadījumu izvērtēšanu, kas būtu brīva no ģimeniskām, draudzības vai korporatīvajām saitēm. Prioritāri orientēsim KNAB lielās korupcijas (kur iesaistīti augsta līmeņa politiķi un lielas naudas summas) apkarošanai.

Atbalstīsim tiesu sistēmas rīcību, kas vērsta uz sistēmas attīrīšanu no diskreditētām amatpersonām. Stiprināsim Tieslietu padomes iespējas vērtēt tiesnešu darbu, izmantojot spriedumu analīzē balstītu informāciju un starptautiskās prakses veidotu mērauklu. Vērtējumu procesā integrēsim sabiedrības iespēju līdzdarboties.

Palielināsim valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām, lai tās veidotos stabilas un ilgtspējīgas, un mazinātu riskus, ko rada paļaušanās uz citām atklātām un slēptām atbalsta formām.

Demokrātija un pilsoniskā līdzdalība

Atbalstīsim nevalstisko sektoru un pilsoņu līdzdalību visos līmeņos. Panāksim saprātīgus atvieglojumus uzņēmumiem, kas ziedo sabiedriskā labuma organizācijām. Regulējums, kas izveidojies pēc nepārdomātajām nodokļu reformām, neveicina Latvijas pilsoniskās sabiedrības attīstību. Tas jānomaina ar racionālu, pārskatāmu un mūsdienīgu regulējumu, kas ļauj privātajam sektoram atbalstīt pilsoniskās sabiedrības darbus.

Izvairīsimies no nepamatotām iniciatīvām, kas ierobežo pilsoniskās sabiedrības un NVO brīvību. Nodrošināsim regulāru valsts finansējumu NVO fondam.

Iesaistīsim Latvijas iedzīvotājus un iedzīvotāju grupas lēmumu pieņemšanā valsts pārvaldē. Nodrošināsim pilsoņu iniciatīvu (piemēram, portāla manabalss.lv iniciatīvu) izskatīšanu Saeimā pēc būtības, jo uzskatām, ka pilsoniskā līdzdalība pozitīvi iespaidos likumdošanu.

Iesaistīsim globālos latviešus valsts dzīvē un politikā. Pārskatīsim valsts politiku, lai atvieglotu globāliem latviešiem saiknes uzturēšanu ar Latviju un lēmumu pieņemšanu par atgriešanos Latvijā. Pieņemot lēmumus, vadīsimies no principa, ka ikkatram mūsu valsts pilsonim jāpaliek piederīgam Latvijai, lai kur pasaulē viņš atrastos.

Sociālā politika

Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība. 20% turīgāko mājsaimniecību ienākumi ir 6 reizes augstāki nekā 20% trūcīgākajām mājsaimniecībām. 22,1% iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam. Īpaši liels nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto īpatsvars ir pensionāru, invalīdu un viena vecāka ģimeņu vidū.

Latvijā ir vājš sociālās drošības tīkls. Pabalstu apjoms ir atkarīgs no katras pašvaldības rocības, tādēļ cilvēki, kas nonākuši grūtā situācijā, nesaņem nepieciešamo atbalstu. 2016. gadā pašvaldību sniegtās sociālās palīdzības vidējais apmērs vienam cilvēkam bija tikai 18 eiro mēnesī.

Kamēr ekonomiski attīstītajās valstīs kopienās un dzīvesvietās balstīti sociālie pakalpojumi uzrāda aizvien labākus rezultātus dzīves kvalitātes saglabāšanā un paaugstināšanā, Latvijā cilvēki ar invaliditāti un bez vecāku gādības palikušie bērni tiek koncentrēti specializētās aprūpes iestādēs, kur viņu iespējas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi tiek samazinātas, nevis vairotas.

Sabiedrības neaizsargātāko iedzīvotāju vajadzībām nepieciešama atbilstoša sociālās drošības sistēma, kas sniedz efektīvu un personalizētu atbalstu grūtībās vai krīzē nonākušiem, mazina sociālās atstumtības un nabadzības riskus. Sociālās palīdzības pakalpojumi un pabalsti jāveido, ņemot vērā indivīdu vajadzības, tiem jābūt pieejamiem, nepazemojošiem, jāveicina cilvēka pašnoteikšanos un iekļaušanos sabiedrībā. Sociālās apdrošināšanas sistēmai jābūt ilgtspējīgai un pielāgotai mainīgajam darba tirgum un dažādām nodarbinātības formām. Visa veida ģimenēm jābauda vienlīdzīga aizsardzība un tiesības saņemt palīdzību, kad tā nepieciešama.

Ieviesīsim minimālā ienākuma līmeņa (MIL) pieeju sociālās palīdzības sistēmā - sociālās palīdzības atskaites punktu noteiksim kā procentu no vidējā ienākuma valstī. Atbilstoši tam pārskatīsim esošās sociālās palīdzības apmērus, izstrādājot pārejas plānu MIL ieviešanai.

Izstrādāsim un ieviesīsim integrētu sociālās un veselības aprūpes modeli senioriem - mājokļa, sociālās un veselības aprūpes kompleksu risinājumu atbilstoši cilvēka veselības stāvoklim, īpašajām vajadzībām un interesēm.

Mainīsim pensiju sistēmu tā, lai visiem Latvijas cilvēkiem nākotnē (piemēram, no 2030. gada) ir tiesības paļauties uz vispārējo pamatpensiju vismaz minimālās algas apmērā. Uzkrājumu veidošana lielākām pensijām ir pašu cilvēku izvēle un atbildība. Sagatavošanās pārejai uz jaunu pensiju modeli jāuzsāk nekavējoties.

Ieviesīsim atbalsta programmu viena vecāka ģimenēm - kopienā balstītus bērnu aprūpes un audzināšanas pakalpojumus, atbalstu vasaras nometnēm un interešu izglītībai.

Turpināsim attīstīt un pilnveidot asistentu pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti. Vienkāršosim atskaišu sistēmu, mazināsim birokrātiskās prasības pakalpojuma saņemšanai.

Turpināsim sociālās aprūpes iestāžu (sociālās aprūpes centru, bērnu namu) ilgstošas deinstitucionalizācijas plānu. Atbalstīsim audžuģimenes, palielinot finansiālu atbalstu, apmācības iespējas, specializāciju. Pieaugušajiem valsts sociālās aprūpes centru iemītniekiem nodrošināsim kopienās balstītas pusceļa mājas.

Turpināsim dažādot atbalsta formas ģimenēm ar bērniem, īpaši attīstot daudzveidīgus bērnu aprūpes un audzināšanas pakalpojumus ne vien pirmsskolas vecuma bērniem, bet arī jaunāko klašu skolēniem.

Ekonomika

Latvijas ekonomikas izaugsme pēdējo 27 gadu laikā ir bijusi iespaidīga. Tomēr ir arī skaidrs, ka galvenais tā iemesls ir bijusi pakāpeniska aizvien dziļāka integrācija Eiropas vienotajā tirgū un pēdējos 14 gadus arī nepārtrauktas dotācijas no Eiropas Savienības budžeta. Turklāt mūsu kaimiņvalstis ar līdzīgu vēsturi, ģeogrāfisko novietojumu un sociālekonomisko situāciju ir bijušas sekmīgākas un to ekonomika ir augusi straujāk, turklāt izaugsmes augļus ir baudījusi lielāka daļa sabiedrības.

Valdības ekonomikas politika ir bijusi pastāvīgi mainīga, skaidri mērķi un ilglaicīgas prioritātes nav bijušas nevienas valdības dienaskārtībā. Tāpēc privātā sektora investīcijas ekonomikā ir bijušas cikliskas un biežāk nonākušas aktivitātēs, kuru ekonomiskais modelis nav ilgtspējīgs un pat ir izraisījis ekonomikā un sabiedrībā nopietnas problēmas.

šobrīd ir skaidrs, ka tā turpināt nevaram. Ekonomistu žargonā esam nonākuši pie “vidēju ienākumu slazda” - proti, netiekam ārā no tāda ekonomikas modeļa, kurā dominē vidējas un zemas pievienotas vērtības ražošana un pakalpojumu sniegšana, no kā, savukārt, izriet salīdzinājumā ar Eiropas Savienības ekonomiski attīstītākajām valstīm ļoti zemas darba algas, liels ēnu ekonomikas īpatsvars un Latvijas cilvēku aizbraukšana. Turklāt ienākumu atšķirības gan sociālekonomisko slāņu, gan reģionu starpā ir ievērojamas un tās aizvien pieaug.

Piedāvājam modernu 21. gadsimta ekonomikas politiku, kas izvedīs Latviju no šī slazda. Īstenojot šo politiku, vidējā alga Latvijas tautsaimniecībā 8 gadu laikā pieaugs divreiz, ēnu ekonomikas īpatsvars tiks samazināts divas reizes, bet nevienlīdzība mazināsies par 3 “Gini” indeksa punktiem.

Noteiksim skaidras prioritātes ekonomikas politikā. Izeja no “vidēju ienākumu slazda” prasa mērķtiecīgu, bet pietiekami plašu prioritāšu noteikšanu, kas sekmēs ekonomikas struktūras maiņu no zemas pievienotas vērtības ražošanas un pakalpojumu sniegšanas uz augstāku pievienotu vērtību. Divu reģionālo stratēģiju īstenošana Latvijā (skatīt reģionālās politikas sadaļu) ļaus koncentrēt Latvijas ekonomiskos un sociālos resursus.

Lielrīgai tuvākajiem četriem gadiem izveidosim vienotu attīstības plānu, kas paredzēs prioritāras starptautisku eksportējamu pakalpojumu jomas - IKT pakalpojumu eksports, transporta un loģistikas pakalpojumi, veselības aprūpes pakalpojumu eksports un augstākās izglītības eksports. Lai šajās jomās sasniegtu izcilību un Latvija (Rīga) kļūtu par atpazīstamu zīmolu šādu pakalpojumu pircējiem visā pasaulē, atbalstīsim investīcijas pakalpojumu izveidē un mārketingā, stimulēsim viedu imigrācijas politiku, lai nodrošinātu augsti kvalificēta personāla pieejamību, panāksim valsts un pašvaldību birokrātisko barjeru būtisku samazinājumu šajā jomā strādājošajiem uzņēmumiem.

Latvijas reģionos īstenosim vienotu attīstības plānu, lai izmantotu katra novada stratēģiskās priekšrocības. Astoņu gadu laikā atbalstīsim investīcijas jaunu rūpnīcu izveidei katrā Latvijas novadā. Uzdosim Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai panākt jaunu investoru piesaisti katram Latvijas novadam. Valdības vadītājs personīgi atbildēs par investīciju vidi un vidēju un lielu investoru uzrunāšanu darbam Latvijas reģionos. Veidosim strukturētu un aptverošu industriālo politiku, kuras mērķis ir reģionu stratēģisko priekšrocību izmantošana.

šādas prioritātes atbalstīsim gan ar Eiropas fondu līdzekļiem, gan ar nodokļu politiku un atbilstošu administratīvo regulējumu (piemēram, teritoriju plānošanā, administratīvā sloga atvieglošana u. c.).

Ēnu ekonomiku būtiski samazināsim ar skaidru vēršanos pret nelegālas naudas apriti. Ar efektīvu VID darbu nodrošināsim, ka skaidra nauda aplokšņu algu izmaksai vai kukuļošanai faktiski nebūs pieejama. Vienlaikus stimulēsim uzņēmējus maksāt legālu algu, atbalstot nozaru un reģionālas iniciatīvas (piemēram, nozaru vai reģionu minimālās algas, nozaru stratēģiskās inovāciju partnerības u. tml.), kas vērstas uz minimālās un vidējās algas pieaugumu, atbilstoši audzējot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu.

Strikti regulēsim tās tautsaimniecības jomas, kuras var radīt riskus sabiedrības attīstībai un ekonomikas ilgtspējai. Noteiksim tādas prasības patērētāju kreditēšanai, azartspēlēm, alkohola un tabakas tirdzniecībai, kas stimulēs pieprasījuma mērenību, izmantojot citu, šajā jomā sekmīgāku valstu pieredzi.

Nodokļi un budžets

Latvijas ekonomiku raksturo izvairīšanās no nodokļu nomaksas, savukārt nodokļu politiku - netaisnīgums un vēsturiski noteiktas, bieži vien ne ar ko nepamatotas nodokļu likmes un administrēšanas īpatnības. Latvija varētu būt viens no līderiem Eiropas Savienībā nodokļu likumdošanas mainīšanas biežumā. Nodokļu maksātāji bieži vien decembrī nezina, kā un cik tiem būs jāmaksā nodokļos janvārī.

Mūsu nodokļu politikas stratēģiskie mērķi būs šādi:

  • samazināt izvairīšanos no nodokļu nomaksas vismaz līdz Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem;
  • palielināt nodokļu ienākumus līdz 35% no iekšzemes kopprodukta;
  • panākt nodokļu sistēmas taisnīgumu.

Nodokļus būtiski grozīsim reizi četros gados - vienā Saeimas sasaukumā iespējamas tikai vienas būtiskas nodokļu sistēmas izmaiņas, lai dotu iespēju ekonomikai piemēroties pārmaiņām. Nodokļu likumi netiks grozīti līdz ar valsts budžeta pieņemšanu. Nodokļu izmaiņām paredzēsim saprātīgus pārejas periodus.

Panāksim, ka Valsts ieņēmumu dienests dara savu darbu - godprātīgi apkalpo godīgos nodokļu maksātājus, bet nesaudzīgi apkaro tos, kuri apzināti apiet nodokļu maksāšanu un pat izkrāpj naudu no mūsu kopējā maciņa - valsts budžeta. Tas nozīmē skaidru prioritāšu noteikšanu VID, mērāmu rezultātu noteikšanu, to darbinieku motivēšanu, kas palīdz šos rezultātus sasniegt, un stingru sekošanu, lai noteiktie uzdevumi tiktu izpildīti.

Ieviesīsim ēnu ekonomikas reālas apkarošanas plānu - padarot ļoti dārgu un neizdevīgu darbu ar nelegālām skaidras naudas plūsmām, ieviešot plašākā apjomā PVN reversās piemērošanas kārtību, stimulējot nozarēm un reģioniem atbilstošus risinājumus nodokļu nomaksas veicināšanai (nozaru minimālās algas, atbilstoši risku analīzes modeļi VID darbam utt.).

Sakārtosim nodokļu politiku, veicinot Latvijas ekonomikas konkurētspēju un reālu progresivitāti, tai skaitā, 2017. gada “nodokļu reformas” radīto muļķību neapliekamā minimuma piemērošanā atcelšana, radikāla ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana (četru gadu laikā vismaz līdz 500 eiro mēnesī), darba nodokļu kopējā sloga samazināšana zemi atalgotajiem darbiniekiem.

Nodokļu slogu pārnesīsim no darba uz kapitālu, piesārņojuma veidošanu un greznumlietu un akcīzes preču patēriņu, tai skaitā, ieviešot neapliekamo minimumu (40 000 eiro apmērā īpašumu kadastrālajai vērtībai) arī nekustamā īpašuma nodoklim un nosakot, ka nekustamā īpašuma nodokļa politiku turpmāk nosaka un arī nodokli iekasē valsts (nodrošinot vienotu nodokļa likmju politiku un nodokļa atvieglojumu politiku), nevis pašvaldības. Beidzot jāsakārto dabas resursu nodokļa sistēma, skaidri ieviešot principu - piesārņotājs maksā. Jāturpina pārskatīt akcīzes nodokļa likmes, nodrošinot Latvijas ekonomikas starptautisko konkurētspēju un vienlaikus pieaugošus valsts budžeta ieņēmumus.

Iedzīvināsim vispārējo ienākumu un īpašumu deklarēšanu, lai nodrošinātu īstu caurskatāmību. IT sistēmu attīstības pakāpe ļauj to darbināt bez sloga nodokļu maksātājiem.

Budžeta politiku Latvijā raksturo ekonomikai kaitīga lēmumu pieņemšana - jo straujāk aug ekonomika, jo vairāk valdība tērē naudu. Kaut Latvijas ekonomika aug jau septiņus gadus pēc kārtas, neviena Latvijas valdība nav spējusi sastādīt budžetu bez deficīta. Izaugsmes laikā valsts ekonomikai jāspēj nodrošināt pietiekamus ienākumus kārtējiem valsts budžeta izdevumiem, lai mēs būtu gatavi krīzei, ja tāda radīsies. Mēs būsim par atbildīgu budžeta politiku un samazināsim kā budžeta deficītu, tā valsts ārējo parādu attiecībā pret iekšzemes kopproduktu katru gadu.

Stingri ievērosim fiskālo disciplīnu, nepieļausim nekontrolētu izdevumu pieaugumu un rūpēsimies, lai visi izdevumi būtu pamatoti. Ieviesīsim regulāru visu budžeta programmu pārvērtēšanu, novērtējot to efektivitāti.

Nodrošināsim, ka Eiropas fondu projekti un valsts iepirkumi tiek saskaņoti tā, lai neveidotu mākslīgus “burbuļus” dažādās nozarēs.

Uzņēmējdarbības vide

Caurspīdīga, konkurētspējīga un atvērta uzņēmējdarbības vide veicina iedzīvotāju uzņēmējdarbības aktivitāti un jaunu uzņēmumu veidošanos, stimulē ārvalstu investīciju pieplūdumu. Neskatoties uz to, ka ikgadējā “Doing Business” indeksā attiecībā uz uzņēmējdarbības vidi Latvija ieņem 14. vietu (190 valstu vērtējumā, dati: 2018. gads) ir virkne birokrātisku problēmu, ar ko ikdienā sastopas uzņēmēji, un kas rada tiem tiešas vai netiešas izmaksas, novirzot no primārā uzdevuma - saimnieciskās darbības veikšanas.

Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, jāmazina administratīvais slogs, jāatvieglo uzņēmumu veidošana, jāstimulē ārvalstu investīciju pieplūdums un jāveicina valsts pārvaldes darbinieku izpratne par praktisko uzņēmējdarbību.

Attīstīsim reģistrus, datu uzglabāšanu un apmaiņu, mazinot administratīvo slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem, un spējot centralizēti apstrādāt informāciju, kas vienreiz jau ir tikusi iesniegta kādā no valsts pārvaldes iestādēm.

Uzlabosim lietotāju pieredzi valsts pārvaldē un iestādēs - informācijas pieejamību dažādās valodās, tai skaitā klientu apkalpošanas speciālistus ar svešvalodu zināšanām, vairāk iespēju tiešsaistē komunicēt ar valsts institūcijām, viegli uztveramu informācija un uzlabotu konsultāciju kvalitāti. Dosim iespēju elektroniski saņemt uzņēmējdarbībai nepieciešamās atļaujas, un gadījumos, ja nav konstatēti pārkāpumi vai saņemtas sūdzības, nodrošināsim atļauju pagarināšanu un atjaunošanu.

Veicināsim kompetentu speciālistu piesaisti valsts institūcijās un esošo speciālistu kvalifikācijas kāpināšanu, it īpaši jomās, kas ietekmē uzņēmējdarbību (dažādu atļauju un licenču izsniegšanā), mazināsim valsts pārvaldes institūciju intervenci uzņēmējdarbībā un kontroli pār uzņēmējdarbības veikšanu.

Veicināsim digitālās ekonomikas elementu ieviešanu un pieeju tiem (t. sk. paaugstinātu pieeju infrastruktūrai - IKT tīklu attīstību, atvieglojumus enerģijas pieslēgumu izveidē, tiešsaistes pakalpojumus, lietu interneta (IoT) risinājumu ieviešanu valsts pārvaldē utt.).

Uzlabosim valsts pārvaldes elastību un ātrdarbību, ieviešot jaunas likumdošanas iniciatīvas, kas veicina jaunu uzņēmējdarbības nišu rašanos, piemēram, ieviešot regulējumu, kas stimulē jaunu produktu testēšanu un ieviešanu Latvijā (regulējums attiecībā uz bezpilota automašīnām, regulējums attiecībā uz bezpilota lidaparātiem un tamlīdzīgi).

Veicināsim uzņēmējdarbības garu sabiedrībā un veidosim uzņēmējdarbības uzsācējiem atvieglotu uzsākšanas režīmu, proti, vienkāršotu nodokļu aprēķināšanu un nomaksu, atvieglotu grāmatvedības vešanu, radot lietotājam pieejamu rēķinu izrakstīšanas sistēmu.

Esošā Saeima ir sabojājusi Mikrouzņēmuma nodokļa ideju, pastāvīgi grozot un transformējot to tā, ka tas nepilda sākotnējo mērķi. Rosināsim ieviest fiksētu ienākumu nodokli (piemēram, fiksēta maksa par katru nodarbināto, katru kafejnīcas galdiņu, katru tirdzniecības vietu, utt.) īpaši maziem uzņēmumiem, lai mazinātu uzskaites un kontroles izmaksas.

Kāpināsim finansējuma pieejamību (mikrokredīti, jauktie kredīti, kredītu garantijas, riska kapitāls u.c.) uzņēmējdarbības uzsākšanai un ekspansijai ārvalstu tirgos, nodrošinot pieejamo instrumentu nepārtrauktību, tai pat laikā kontrolējot neapdomīgas aizņemšanās riskus.

Atbalstīsim jaunuzņēmumu vīzas ieviešanu, lai veicinātu augsti kvalificētu darbinieku mobilitāti un sekmētu straujas izaugsmes potenciāla uzņēmumu veidošanos Latvijā. Veicināsim sadarbību starp valsts institūcijām, pašvaldībām un jaunuzņēmumiem, radot iespēju valsts pārvaldes institūcijām kļūt par pirmo klientu jaunu produktu radīšanā un izmantošanā.

Sekmēsim efektīvu komunikāciju un sadarbību starp valsts un pašvaldību organizācijām, lai nodrošinātu augstākās kvalitātes pakalpojumus ārvalstu investoram, kas plāno investīcijas augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbībā.

Investīcijas rūpniecībā pēc iespējas saistīsim ar reģionu attīstību ārpus Rīgas, nosakot katra reģiona konkurētspējas faktorus un prioritāro nozaru attīstību. Infrastruktūru un publiskos pakalpojumus pakārtosim privātajiem ieguldījumiem, piedāvājot izvietojumu industriālajās zonās un līdzfinansējot uzņēmumu izvēlētos loģistikas risinājumus.

Veidosim viedās imigrācijas politiku, piesaistot kvalificētu un augsti kvalificētu darbaspēku no ārvalstīm un vienkāršojot iespējas Latvijas uzņēmumos nodarbināt kvalificētu personālu.

Palielināsim finansējumu ekonomisko noziegumu izmeklēšanai un apkarošanai, mazinot iesaistīto darbinieku pārslodzi un iesākto izmeklēšanu novilcināšanu. Nostiprināsim privāto un publisko partnerību noziedzības apkarošanā, lai privātais sektors, uzraudzības iestādes un tiesībaizsardzības iestādes savstarpēji dalītos informācijā un praktiskajā pieredzē.

Valsts pārvalde

Lai gan valsts pārvaldes attīstībā un uzlabošanā ir ieguldīts daudz, tajā joprojām valda pārspīlēta birokrātija, vecmodīgs un lēns darba stils, un tai trūkst spējas sniegt ātrus, kvalitatīvus un iedzīvotājiem ērtus pakalpojumus. Likumu un valsts politikas izstrādei nepietiek kompetences un laika, bet politikas īstenošanai trūkst resursu un modernu risinājumu. Caurskatāmība, efektivitāte, tiesiskums, lietderība un līdzdalība ir principi, kas, prasmīgi pielietoti, nodrošinātu iespēju valsts pārvaldei no jauna iekarot sabiedrības uzticību.

Profesionālā civildienestā karjeras gaitu noteiks profesionālās spējas. Darba vide un darba nosacījumi atbildīs modernām darba tirgus prasībām.

Centralizēsim personāla vadības funkciju ierēdniecībā. Lēmumi par cilvēkresursiem ierēdniecībā tiks pieņemti profesionālā, nevis politiskā līmenī. Politiķi vairs nevarēs ietekmēt konkrētu cilvēku nodarbinātību valsts pārvaldē - jo darbā pieņemšana un karjeras attīstība būs profesionāla dienesta rokās. Profesionālā kompetence, kas pierādāma atvērtos konkursos, būs noteicošais faktors, lai stātos darbā civildienestā.

Ierēdniecībā stiprināsim profesionālu novērtēšanas sistēmu pielietošanu - apmācot vadītājus novērtēšanas rīku izmantošanā, lai periodiskais darba novērtējums ir nevis birokrātiska procedūra, bet gan reāls personāla vadības rīks civildienestam un profesionālās attīstības rīks katram konkrētam valsts pārvaldes darbiniekam.

Apzināmies, ka moderna un efektīva valsts pārvalde paredz ierēdņu skaita samazinājumu un veiksmīgu e-risinājumu ieviešanu. Valsts darbinieku skaita samazinājums kļūs iespējams, nevis mehāniski cērtot pa procentiem darba vietas, bet gan gudri ieviešot e-risinājumus un modernus pārvaldības rīkus, kā arī centralizējot administratīvās un apkalpojošās funkcijas valsts pārvaldē (ne tikai civildienesta centralizēta pārvalde, bet arī centralizēta grāmatvedība, iepirkumu procedūras, u. c. apkalpojošās funkcijas). Izvērtēsim iespēju deleģēt privātajam un nevalstiskajam sektoram funkcijas, kas nav raksturīgas valstij.

Ieviesīsim “nulles toleranci” valsts un pašvaldību rīcībā esošās informācijas pieprasīšanai no iedzīvotājiem. Publiskos pakalpojumus varēs pieprasīt elektroniski un saņemt iedzīvotājam ērtā laikā un formā. E-paraksts aizvietos notāra apliecinājumu vairumā gadījumu.

Nodrošināsim, ka kontrolējošās iestādes vispirms konsultē klientus par to, kā izpildīt valsts prasības, bet soda tos, kas apzināti pārkāpj likumus.

Digitalizēsim valsts un pašvaldības pārvaldes procesus. No miljonus vērtām sistēmām, kas nedarbojas un ir novecojušas jau ieviešanas brīdī, pāriesim uz vienotu datu apmaiņas standartu, kas ļaus veidot daudzus mazus pakalpojumu moduļus un ērtas saskarnes.

Ieviesīsim datu atvērtības principu, līdzīgu informācijas atklātības principam: pēc noklusējuma atvērts ir viss, izņēmumi ir jāpamato. Datu atvērtība atļaus privātajam sektoram, savstarpēji un ar valsti konkurējot, veidot ērtākus publiskos pakalpojumus.

Valsts un pašvaldības finansēto e-sistēmu veidošanas procesa gala rezultātam ir jābūt publiski atvērtam kodam, līdz ar ko sistēmas būs viegli labot, viegli pārņemt. Tā izvairīsimies no iepirkuma procesam raksturīgas parādības - uzvar uzņēmums, kas lēti sola, lai iegūtu kontraktu, bet pēc tam prasa dārgu uzturēšanas maksu.

Procesus vadīs jauna valsts IT vienība, kuras rokās būs vienotas politikas un dizaina principu veidošana, kā arī uzraudzība. Neveidosim kārtējo uzraugu vai iepirkuma procesa administratoru, bet gan valsts “jaunuzņēmumu”, kur vienuviet koncentrēsies tehniskā kompetence, juridiskā kompetence un politikas veidošanas kompetence.

Atbalstīsim atklātāku, zināšanās un pierādījumos balstītu likumdošanas procesu. Ieviesīsim Likumdošanas “pēdu nospiedumu” (“footprint”), lai varētu labāk izsekot likumprojekta tapšanas gaitai, piemēram nodrošinot, ka konkrētu likumprojekta labojumu autori ir redzami arī pēc Saeimas komisijas balsojuma.

Nodrošināsim, ka uz Saeimas trešo lasījumu ir iespējams iesniegt tikai tādus labojumus, kas nav pretrunā ar komisijās izskatītajiem un apstiprinātiem labojumiem.

Noteiksim par pienākumu Saeimas komisiju vadītājiem un ministriju ekspertiem informēt un iesaistīt likumprojekta apspriešanā attiecīgas organizācijas no Lobētāju reģistra, ja organizācijas ir pašas gatavas šādai līdzdalībai.

Stiprināsim Saeimas analītisko dienestu, lai tas uzlabotu Saeimas spējas pieņemt uz pierādījumiem balstītus lēmumus. Paplašināsim dienesta kapacitāti, lai tas varētu sniegt analītisko atbalstu arī aktīvā likumdošanas procesa gaitā. Ņemsim to talkā valsts pārvaldes debirokratizācijā, uzliekot par pienākumu Saeimas analītiskajam dienestam veikt periodisku revīziju pār likumiem un normatīvajiem aktiem konkrētajās sfērās, lai vērtētu, vai likumi un normatīvie akti nav pārmērīgi, pretrunīgi vai novecojuši.

Reģionālā politika

Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības atšķirības aizvien pieaug. Lielrīgas ekonomika aug straujāk un šobrīd tās rādītāji pārsniedz Eiropas Savienības vidējos. Lielrīgā faktiski nav bezdarba, darba alga aug strauji, turklāt Lielrīgā ir izvietota arī neproporcionāli liela daļa sabiedriskā sektora darba vietu. Citu Latvijas reģionu izaugsme (ar dažu pilsētu un novadu izņēmumu) ir zemāka nekā Latvijā vidēji, bezdarbs ir divas un vairāk reizes augstāks nekā Lielrīgā, savukārt vidējā alga ir jau par trešdaļu mazāka nekā Lielrīgā.

Līdzšinējā reģionālās attīstības politika ir bijusi vērsta tikai uz publiskajiem būvdarbiem. Koalīcijas partijām nav piedāvājuma reģionālajā politikā, līdzšinējie darbi ir tikai palielinājuši Latvijas reģionu atpalicību no Lielrīgas. Pieprasījums pēc kvalitatīviem pašvaldību pakalpojumiem aizvien pieaug, bet iedzīvotāju skaits daudzās pašvaldībās ir zemāks nekā likumā noteiktais minimālais, tāpēc iedzīvotāji saņemto publisko pakalpojumu kvalitāte un pieejamība ievērojami atšķiras atkarībā no pašvaldības, kurā dzīvo. Iedzīvotāju iespējas strādāt un nopelnīt tik daudz, lai nebūtu jādomā par Latvijas atstāšanu, daudzos Latvijas novados ir ļoti ierobežotas.

Lai to novērstu, astoņu gadu laika jānodrošina vienlīdz kvalitatīvs pašvaldības pakalpojumu grozs visu Latvijas novadu iedzīvotājiem, un Latvijas reģionu ienākumu līmeņu atšķirības vairs nedrīkst pieaugt.

Apvienosim pašvaldības, lai četru gadu laikā to skaits sasniegtu apmēram 40. Katrā pašvaldībā būs pieejami labi izglītības, kultūras, sociālās un veselības aprūpes pakalpojumi. Vismaz viena laba vidusskola, profesionālā izglītība, mūžizglītības centrs, kultūras centrs, veselības centrs vai slimnīca - tas būs jaunā novadu tīkla pakalpojumu grozs katra novada iedzīvotājiem.

Īstenosim divas reģionālās stratēģijas - Lielrīgai un Latvijas reģioniem. Katram reģionam tiks izstrādāts savs attīstības plāns, kas kalpos par pamatu Eiropas fondu plānošanai. šī pieeja dos iespēju koncentrēt reģionālo attīstību un vairums Eiropas fondu naudas nonāks Latvijas reģionos. Abu stratēģiju uzdevums būs nodrošināt pašvaldību sadarbību labu publisko pakalpojumu sniegšanā un teritorijas attīstībā. Lielrīgā koncentrēta attīstība dos iespēju veidot inovatīvu ekonomiku, konkurētspējīgu transporta sistēmu, kas apkalpo aizvien saistītāku ekonomiku, un izcilību starptautiski konkurētspējīgās jomās. Latvijas reģionos varēs turpināt attīstīt infrastruktūru, lai piesaistītu ražošanu, attīstītu lauksaimniecību un bioekonomiku. Katrā Latvijas novadā nākamo četru gadu laikā būs jauna ražotne, veidojot ilgtspējīgas un labi atalgotas darba vietas.

Panāksim valsts pārvaldes un valsts kapitālsabiedrību struktūru novietojumu ārpus Lielrīgas. Datu centri, klientu apkalpošanas vienības, arhīvi, tehnoloģiju centri - šādas struktūras efektīvāk ir izvietot ārpus Lielrīgas, vienlaikus stimulējot vietējo ekonomiku attīstību reģionos.

Pašvaldību pārvalde

Pašreizējās reģionālās plānošanas ietvaros ir izdalītas 119 pašvaldības. Pašvaldību pārvaldi raksturo zema iedzīvotāju līdzdalība, būtiska izpildinstitūciju un varas partiju loma pašvaldības darbā, birokrātija, valsts institūciju ierobežotie resursi un pilnvaras pašvaldību darbības uzraudzībā un pašvaldību varas partiju kontrole pār pašvaldību medijiem. Saeimai un Ministru kabinetam ir jāspēj novērst tipiskākās pašvaldību pārvaldības problēmas un radīt tādus pašvaldību darbības apstākļus, kas būtu taisnīgi pret visu pašvaldību iedzīvotājiem.

Nodrošināsim iespēju iedzīvotājiem nepieciešamības gadījumā lemt par pašvaldības referenduma rosināšanu, sekmējot sabiedrības iesaisti pašvaldību darbā un darba uzraudzībā.

Paaugstināsim pašvaldību pārvaldes kvalitāti, nodrošinot intensīvāku VARAM darbību metodiskā un juridiskā atbalsta sniegšanā vietējām pašvaldībām dažādu to kompetencē esošo jautājumu labākai pārvaldībai.

Panāksim, ka pašvaldības nenodarbojas ar mediju uzņēmējdarbību, bet pašvaldību informatīvie izdevumi īsteno tikai nepolitizētas sabiedriskās attiecības (PR). Vienlaikus valsts sniegs ievērojamu mērķētu atbalstu neatkarīgiem vietējiem un reģionālajiem plašsaziņas medijiem, lai tie visas sabiedrības interesēs attīstītu kvalitatīvu, it īpaši pētniecisko žurnālistiku par pašvaldībām un to teritoriju pārvaldi.

Paplašināsim pašvaldības darbu uzraugošo institūciju pilnvaras un pieejamos resursus, lai nodrošinātu pilnvērtīgu pašvaldības lēmumu kontroli un pašvaldību darbības uzlabošanu valstiskā līmenī.

Nodrošināsim, ka pašvaldībās un to kapitālsabiedrībās tiek īstenota atklāta, uz noteiktiem kritērijiem vērsta personāla atlase.

Atbalstīsim pašvaldību iekļaušanos valsts e-pārvaldē, mazinot birokrātisko slogu un iedzīvotāju nepieciešamību apmeklēt pašvaldības domi, lai klātienē iesniegtu dokumentāciju.

Nodrošināsim pašvaldību darbības efektivitātes salīdzinājuma pārskatu publicēšanu (piemēram, pašvaldību administrācijas uzturēšanas un pašvaldības autonomo funkciju veikšanas izmaksas), kas motivēs pašvaldības uzlabot savu pārvaldību, lai pietuvotos labāk pārvaldītajām pašvaldībām.

Transports un loģistika

Autoceļiem beidzot novirzīsim likumā paredzētos 80% no akcīzes nodokļa par degvielu. Ievērojot taisnīguma principu, arī akcīzes nodoklis par degvielu, kas izmantota dzelzceļa pārvadājumos, jānovirza dzelzceļa infrastruktūrai.

Pastiprinātu uzmanību veltīsim ierobežoto līdzekļu izlietojumam: remontējamo un attīstāmo autoceļu posmu izvēlē balstīsimies uz ekonomiskajiem kritērijiem, izslēdzot politiskos (ietekmīgu politiķu izlobētos). Vienādi stingri sekosim darbu kvalitātei gan no ES fondiem, gan no valsts budžeta finansētajiem projektiem. Stingrāk kontrolēsim autoceļu uzturēšanas darbus, īpašu uzmanību pievēršot racionālai līdzekļu izlietošanai un pareizo tehnoloģiju un materiālu pielietošanai.

Veicināsim veselīgu konkurenci iepirkumos un autoceļu būvniecības tirgus stabilitāti, izvairoties no krasām, tirgu graujošām būvdarbu apjomu izmaiņām pa gadiem. Autoceļu attīstībai piesaistīsim privāto kapitālu un realizēsim vairākus publiskās - privātās partnerības (PPP) pilotprojektus, lai uz to bāzes lemtu par turpmāko privātā kapitāla piesaisti.

Atbalstot “zaļo” transportu, izvērtēsim Eiropas un pasaules pieredzi, ieviesīsim pārbaudītus, ekonomiski pamatotus videi draudzīga transporta veidus, kas neradīs papildu problēmas un pārlieku lielas izmaksas.

Sabiedriskajā transportā maksimāli izmantosim pārvadājumu pieprasījumam atbilstošas ietilpības transporta līdzekļus. Nebaidīsimies pieņemt nepopulārus lēmumus un pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu organizēsim tikai tam piemērotākajā veidā - apkalpojot lielas pasažieru plūsmas un piedāvājot vērā ņemamus laika ietaupījumus. Tas nozīmē galēji nerentablo vilcienu maršrutu un reisu aizvietošanu ar autobusiem, kur tas vēl nav izdarīts, kā arī vilcienu izmantošanu eksprešu režīmā - savienojot lielākās apdzīvotās vietas un piedāvājot lielāku ātrumu, salīdzinot ar autotransportu.

Pārņemsim pasaules labāko praksi un beidzot ieviesīsim integrētu sabiedriskā transporta sistēmu. Pēdējos gados ir daudz darīts reģionālo pārvadājumu integrācijā, bet pilsētu pārvadājumi joprojām dzīvo savu dzīvi, jo īpaši Rīgā un Pierīgā, kur Rīgas Satiksmes neadekvāti augsto izmaksu dēļ neveidojas veiksmīga sadarbība ar valsti un Pierīgas pašvaldībām. Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā tiek pārvadāts valstī lielākais pasažieru skaits, tās nozīme valsts sabiedriskā transporta sistēmā ir ievērojama, tāpēc Rīgas Satiksmes tarifu veidošanā iesaistīsim Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. Līdzīgi kā citās Rietumeiropas lielāko pilsētu aglomerācijās, ap Rīgu un citām republikas nozīmes pilsētām veidosim vienotu valsts un pašvaldību sabiedriskā transporta plānošanas sistēmu.

Turpināsim sabiedriskā transporta sistēmas pielāgošanu cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Turpināsim ieviest “pēc pieprasījuma” autobusu maršrutus Latvijas reģionos, tādā veidā ievērojami samazinot pārvadājumu izmaksas un tajā pašā laikā nodrošinot mobilitāti.

Veicināsim viedas iespējas norēķināties transportā, vilcienos un taksometros - ar kredītkarti vai vienotām kartēm, kuras varētu būt izmantojamas arī citiem pirkumiem. Pakāpeniski pārņemsim kopbraukšanas sistēmu priekšrocības, veicinot privāto iniciatīvu un izmantojot viedas pārvadājumu kontroles iespējas.

Atbalstīsim Rail Baltic projekta realizāciju un profesionālu pārvaldību starptautiskā līmenī.

Attīstīsim kravu tranzītu, piesaistot alternatīvas kravu plūsmas un veicinot konkurētspēju. Alternatīvo kravu plūsmu piesaistei aktīvāk strādāsim ar Baltkrievijas, Ukrainas un Kazahstānas partneriem, kā arī attīstīsim loģistikas un distribūcijas centru Ķīnas preču izplatīšanai Skandināvijas valstīs un Baltijas reģionā.

Ieviesīsim obligātu elektronisko dokumentu apriti dzelzceļu un ostu pārvadājumiem, tādā veidā padarot tos ērtākus un caurspīdīgākus. Nodrošināsim ostu darba caurspīdīgumu, pieprasot, lai tās publiskotu informāciju par savu darbību.

Aizstāvēsim Latvijas kravu autopārvadātāju intereses Eiropas Savienībā - ir jānodrošina līdzīgi kravu pārvadāšanas noteikumi visās ES valstīs bez atšķirīgām prasībām dažādu valstu pārvadātājiem.

Enerģētika

Efektīva enerģētikas politika (dažāda veida enerģijas ieguve, uzglabāšana, pārvadīšana, izmantošana) ir svarīgs izaicinājums jebkurai 21. gadsimta valstij, jo ekonomiskie un sociālie procesi rada aizvien pieaugošu pieprasījumu pēc enerģijas, kurpretim tradicionālie enerģijas ieguves un izmantošanas veidi nav ilgtspējīgi.

Neraugoties uz to, ka ES kontekstā Latvija, pateicoties Daugavas HES, ir līderis zaļās enerģijas izmantošanā, Latvijai nav izdevies nostiprināt savu kompetenci nevienā no enerģētikas jomām. Vēl vairāk, Latvijas politiķiem, zinātniekiem un uzņēmējiem nav izdevies izveidot tādu kompetenci, kas spētu paaugstināt enerģētisko neatkarību un/vai eksportēt atbilstošās zināšanas alternatīvās enerģijas risinājumu ieviešanā.

Elektroenerģijas cena rada nepieciešamību virknei Latvijas uzņēmumu paplašināties citās vietās pasaulē. Turklāt gan Eiropa, gan arī Latvija saskaras ar jauniem enerģētikas izaicinājumiem, proti, jauni un droši elektroenerģijas pārvades tīkli, jauni risinājumi enerģijas uzkrāšanai un ražošanai (t. sk. mikroģenerācija), pieaugoša elektroauto izplatība, kas radikāli ietekmēs enerģijas izmantošanas paradumus un piegādes metodes.

OIK (Obligātās iepirkumu komponentes) shēma ir viens no nopietnākajiem draudiem pārskatāmas un tālejošas enerģētikas politikas veidošanā, vēl vairāk - tā izgaismo virkni valdības neizdarību un met ēnu uz turpmākajām iniciatīvām enerģētikas jomā. Pašreizējie starprisinājumi pārdala izmaksu slogu starp lieliem uzņēmumiem, maziem uzņēmumiem, iedzīvotājiem un citām grupām, bet nerisina problēmu pēc būtības. Tāpēc piedāvājam likvidēt OIK shēmu 3 gadu laikā, kas ir pragmatisks termiņš. Lai mazinātu radīto zaudējumu ietekmi uz tautsaimniecību, būs nepieciešams ilgs un mērķtiecīgs darbs.

Lai paaugstinātu enerģētisko neatkarību, turpināsim gāzes tirgus liberalizāciju. Latvijai ir ierobežota pieeja dabasgāzes tirgiem Rietumeiropā, gāze tiek importēta no Krievijas, tāpēc, lai mazinātu šo atkarību, nepieciešams diversificēt piekļuvi gāzes avotiem. Sekmēsim starpsavienojumu attīstību, piemēram, savienojumus starp Lietuvu un Poliju, Igauniju un Somiju. Uzlabosim lielo un vidējo valstij piederošo enerģētikas uzņēmumu pārvaldīšanu un efektivitāti, lai modernizētu elektroenerģijas sadales un padeves tīklu, sekmētu starpsavienojumu ieviešanu un radītu iespējas enerģijas pārvadei no dažādiem piegādātājiem.

Veicināsim atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu, pieejamību un savstarpējo konkurenci, ieviešot un uzturot konsekventu, caurspīdīgu un ekonomiski pamatotu atbalsta politiku. Atvieglosim iespējas tirgū ienākt jauniem dalībniekiem enerģijas ražošanas, piegādes un tirdzniecības jomā. Mazināsim valsts intervenci enerģijas ražošanas un piegādes tehnoloģiju izvēlē (it īpaši saistībā ar AER), radot tādus politikas instrumentus, kas sekmētu ilgtermiņa konkurenci starp tirgus dalībniekiem, kur kā konkurences stimulējošie faktori būtu saražotās enerģijas cena tirgū.

Turpināsim konsekventi īstenot energoefektivitātes programmas, ieviešot stimulus modernu tehnoloģisko risinājumu ieviešanai: dažādu datu uzskaitei, uzraudzībai un regulēšanai; kopējā enerģijas (t. sk. elektroenerģijas) patēriņa samazināšanai; enerģijas ražošanas decentralizācijai, radot iespēju mājsaimniecībām ar individuālu AER ražošanu, piemēram, saules baterijām, pārdot saražoto elektrību sadales tīklā, u. c.

Vides politika

Pašsaprotamais uzskats, ka Latvija ir zaļa zeme, kurā vides kvalitāte ir augsta, var būt maldinošs. Neskatoties uz Latvijas resursu krājumu, kā arī salīdzinoši zemo apdzīvotību un tautsaimniecības intensitāti, pieaugošais individuālais patēriņš un neilgtspējīga saimniekošana atstāj nozīmīgu iespaidu uz dabu un vidi. Diemžēl globālās izmaiņas un pasaulē notiekošās klimata pārmaiņas Latvijas politiskajā vidē bieži ir bijis tikai formāls iegansts starptautiska finansējuma apgūšanai. Latvija šobrīd nav gatava klimata pārmaiņām, ir neaktīva pasaules antropogēno ietekmju mazināšanas politiskajos procesos un neuzņemas atbildību par savu ietekmi.

Latvijas dabas bagātības ir jālieto gudri un ilgtspējīgi, ņemot vērā ne tikai ekonomiskos apsvērumus, bet arī ietekmi uz vidi un sociālajiem faktoriem. Tāpēc īstenosim pārdomātu un efektīvu vides politiku.

Samazināsim produktu, izejvielu un iepakojuma vienreizēju izmantošanu un nonākšanu atkritumos. Panāksim reālu aprites ekonomikas izveidošanos un izejvielu maksimālu atkārtotu izmantošanu ekonomikā pirms to nonākšanas atkritumos. Izveidosim plastmasas, stikla un skārdeņu depozīta sistēmu, ieviesīsim bioloģisko atkritumu šķirošanu un palielināsim otrreizēji izmantojamu materiālu atguvi atkritumu savākšanas sistēmā un poligonos. Ievērojami samazināsim pārtikas atkritumu daudzumu, pārskatot produktu lietošanas termiņu lietojumu un veicinot to izmantošanu pirms derīguma termiņa beigām.

Atbalstīsim vides izglītību - celsim sabiedrības izpratni par ekosistēmas sniegtajiem labumiem un to izmantošanu, vairojot apziņu par katra indivīda atbildību par savu patēriņu, rīcības sekām, un pieejamajām alternatīvām.

Veicināsim zemes ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kas līdzās intensīvajai lauksaimniecībai paredz zemju pilnvērtīgu apsaimniekošanu ar bioloģiskajām metodēm. Rūpēsimies par Baltijas jūras, Latvijas upju un ezeru aizsardzību, samazinot lauksaimniecības un rūpniecības radīto piesārņojumu notekūdeņos.

Īstenosim ilgtspējīgu, uz dabas daudzveidības saglabāšanu orientētu mežu politiku, kas līdzsvaros koksnes ieguvi ar izmērāmu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī vairos sabiedrisko labumu, piemērām, mežu nozīmi tīra ūdens nodrošināšanā un pieeju mežam atpūtai, medībām, sēņošanai un ogošanai.

Veicināsim cilvēka darbības radītā piesārņojuma būtisku mazināšanu, tai skaitā veidojot modernas kanalizācijas un attīrīšanas iekārtu sistēmas un sadarbībā ar pašvaldībām stimulējot iedzīvotāju pieslēgšanos centralizētajām kanalizācijas un attīrīšanas sistēmām. Atbalstīsim tirgus principos balstītas izmešu ierobežošanas shēmas, tajā skaitā oglekļa dioksīda izmešu kvotu tirdzniecību.

Konsekventi cīnīsimies pret klimata pārmaiņām, veicinot kvalitatīvu un atbildīgu Latvijas dalību starptautiskajos klimatu pārmaiņu novēršanas un piemērošanās procesos. Dosim savu ieguldījumu izmešu mazināšanai, rūpējoties par augstu energoefektivitāti, ieviešot mērķtiecīgu atbalstu daudzdzīvokļu māju siltināšanai un panākot videi draudzīgu transporta sistēmu attīstību. Uzlabosim Latvijas izmešu bilanci, veicinot oglekļa dioksīda piesaisti mežu koksnes apjomā un augsnē, vienlaicīgi stiprinot ekosistēmu un tajās balstīto tautsaimniecības nozaru piemērošanos un izturību mainīgos klimata apstākļos.

Nodrošināsim uzticamu pilsētu gaisa kvalitātes monitoringu un, balstoties uz iegūtajiem datiem, nodrošināsim, ka Latvijas pilsētās gaisa kvalitāte būs ievērojami augstāka nekā minimālās Eiropas Savienības prasības.

Plaši ieviesīsim “zaļo iepirkumu”, valstij un pašvaldībām rādot piemēru visai tautsaimniecībai par ilgtspējīgas saimniekošanas modeļa ieguvumiem.

Visaptveroši izvērtēsim ar vides pārvaldību saistīto institūciju funkcijas un efektivitāti, lai nodrošinātu, ka profesionāliem un ieinteresētiem cilvēkiem ir nepieciešamie resursi, lai labi darītu savu darbu. Nosakot skaidras prioritātes un mērot darba rezultātus, panāksim, ka Valsts vides dienests godprātīgi kontrolē piesārņojošās darbības, dabas resursu izmantošanu un efektīvi apkaro tos, kuri apzināti, mantkārīgā nolūkā neievēro piesārņojošo darbību un zvejas ierobežojumus.

Lauku un mežu attīstība

Latvija ir dabas kapitāla lielvalsts, kurā uz katru iedzīvotāju ir trīs hektāri mežu, lauku, pļavu un purvu. Vienlaikus zemais apdzīvotības blīvums padara publisko pakalpojumu sniegšanu un infrastruktūras uzturēšanu aizvien grūtāku. Galvenajām zemkopības jeb bioekonomikas nozarēm - lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai - līdz ar saistītajām nozarēm ir ārkārtīgi būtiska ietekme uz valsts ekonomiku, reģionālo politiku un vides ilgtspējīgu attīstību.

Lauksaimniecības politika šobrīd ir vērsta uz aizvien lielākās saimniecību platībās balstītu produktivitāti. Nozarē dominē un strauji aug intensīvi ražojošas konvencionālās saimniecības. Mazo saimniecību un tajās nodarbināto skaits strauji samazinās. Tikmēr kopumā lauku saimniecību produktivitāte vēl joprojām ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā. Publiskie ieguldījumi nav pietiekami sekmējuši mazo saimniecību ražīgumu, izaugsmi un dzīvotspēju. Mazās saimniecības nepieaug un nenostiprinās lielā mērā tieši nesakārtoto sadarbības ķēžu vājuma dēļ. Kooperācijas trūkums un nespēja pārdot produktus pasaules tirgos ir lauksaimniecības vājākā vieta.

Latvijas lauku politikas prioritātēm ir jābūt

  • nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības veidu attīstībai,
  • ekoloģiski saudzīgai un ilgtspējīgai lauksaimniecībai,
  • mazo un vidējo saimniecību (īpaši bioloģiski saimniekojošo) attīstībai,
  • tiešo maksājumu izlīdzināšanai ar citām ES valstīm, proporcionāli lielāku atbalstu novirzot mazajām saimniecībām, kam atbalsts ir būtisks ražošanas uzsākšanai un izaugsmei,
  • atbalstam nišas produktu ražošanai un lielākas pievienotās vērtības radīšanai,
  • kooperācijai, risku vadībai (apdrošināšanai) un vertikālajai integrācijai,
  • cilvēku mobilitātei (dzīvo laukos, strādā attīstības centros).

Tieši šīm prioritātēm, nevis subsīdiju beznosacījumu piešķiršanai visiem, kas nodrošina lauksaimniecības zemes neaizaugšanu ar krūmiem, virzīsim ES lauksaimniecības budžeta miljardus, kuri būs pieejami Latvijai turpmākajos 7 gados.

Pēc nozares prognozēm 2030. gadā Eiropā vismaz puse visas pārtikas tiks saražota bioloģiski. Tāpēc radīsim priekšnosacījumus, lai Latvija palielinātu bioloģiskās lauksaimniecības platību īpatsvaru, kas ir sasniedzis 13,4% (2016), un kļūtu par ES līderi šajā jomā. Tomēr vēl lielāka nozīme ir bioloģiskās pārtikas preču produkcijas ražošanai, kam ir augstāka pievienotā vērtība. Kopumā 2016. gadā bioloģisko produktu īpatsvars nepārsniedza 5% no kopējās saražotās lauksaimniecības produkcijas, kas norāda uz milzīgo potenciālu šajā nozarē. Atbalstīsim specializēšanos tādās nozarēs ar salīdzinoši augstāku pievienoto vērtību kā kartupeļu, dārzeņu, augļu, ogu audzēšana, putnkopība, kazkopība, aitkopība, biškopība.

Ņemot vērā klimata pārmaiņas, ir jāiegulda meliorācijas sistēmu pārbūvē lauksaimniecības un meža zemēs, un videi draudzīgās lauksaimniecības metodēs, kas cita starpā samazina erozijas procesus un veicina augu barības vielu saglabāšanos augsnē.

Lauksaimniecībā ir jāaizliedz glifosāta un citu cilvēkiem un videi iespējami kaitīgu ķīmisku vielu (pesticīdu, sintētiskā mēslojuma un antibiotiku) neadekvāta lietošana.

Lai veicinātu ilgtspējīgu un videi draudzīgu saimniekošanu, atbalstīsim izglītības, zinātnes un konsultāciju pieejamību visu jomu uzņēmējiem, kuru bizness saistīts ar zemes resursu izmantošanu. Tai skaitā jāveicina izpratne par nepieciešamību samazināt izmešu daudzumu un paātrināt jaunu metožu ieviešanu, kas ļautu vienlaicīgi paaugstināt arī ražošanas efektivitāti. Lai samazinātu siltumnīcefekta emisiju apjomu, jāveicina pētījumi un demonstrējumi par Latvijai piemērotākajām saimniekošanas metodēm un jāveicina investīcijas projektos, kas nodrošina zemāku emisiju līmeni.

Meža nozare ir viens no galvenajiem valsts ekonomikas stūrakmeņiem. Tās eksports veido 20% no valsts kopējā eksporta, tā nodarbina ap 40 000 cilvēku un vēl 30 000 saistītajās nozarēs. Svarīgi, lai arī turpmāk mežā uzkrātās koksnes apjoms augtu straujāk nekā mežu platības - palielinātos meža nākotnes vērtība. Meža ekonomiskās vērtības un noturības palielināšanai veicināsim jaunākajos meža zinātnieku pētījumos balstītu saimniecisko darbību - jaunaudžu kopšanu, neproduktīvo audžu nomaiņu, augstvērtīga stādāmā materiāla izmantošanu, aizsardzību pret slimībām un kaitēkļiem, meža infrastruktūras uzlabošanu.

Gandrīz puse Latvijas mežu pieder privātiem īpašniekiem. Diemžēl, mežaudžu kvalitāte gan augstvērtīgas koksnes īpatsvara, gan dabas aizsardzības jomā bieži ir zema. Ar konsultāciju pieejamību un kooperācijas veicināšanu celsim mazo meža īpašnieku profesionalitāti un izpratnes līmeni par atbildīgu mežsaimniecību.

Veicināsim sabalansētu mežu izmantošanu, atjaunošanu un kopšanu, lai nodrošinātu dabas aizsardzību, bioloģiskās daudzveidības apzināšanu un saglabāšanu. Jāatceras, ka mežs ir ne tikai saimniecisks, bet arī sabiedrisks resurss - vieta, kur cilvēki labprāt atpūšas, ogo, sēņo.

Kultūra

Kultūra ir mūsu dzīves kvalitātes pamats. Tiesības uz kultūras pieejamību ir ikvienam cilvēkam neatkarīgi no dzīvesvietas Latvijā un finansiālās rocības. Kultūras mantojums ir jāinterpretē mūsdienu valodā, lai palīdzētu jaunajai paaudzei to izprast un novērtēt. Bet kultūras mantojums nav tikai pagātnes liecība - tas ir daļa no dzīves katru dienu, tas saliedē sabiedrību un veido mūsu kopējo identitāti. Kultūra kopā ar izklaidi balsta būtiskus un augošus ekonomikas segmentus - brīvā laika pavadīšanas un tūrisma industrijas.

Nodrošināsim stabilu, adekvātu atbalstu kultūras jaunradei. Stiprināsim Valsts Kultūrkapitāla fondu kā galveno balstu radošajiem procesiem. Nodrošināsim fonda neatkarību lēmumos un no politiskiem lēmumiem pasargātus finanšu resursus, kas būtu konkurētspējīgi salīdzinājumā ar tuvākajām kaimiņvalstīm. Atbalstām atgriešanos pie iezīmētas nodokļu daļas - alkohola un tabakas akcīzes un izložu un azartspēļu nodokļa - kā galvenā VKKF finanšu avota. Kopējais līdzekļu apjoms 4 gadu laikā dubultosies, sasniedzot 20 miljonus eiro gadā. Stabils, augošs finansējums atļaus novērst sadrumstalotību finanšu piešķīrumos un īstenot pārdomātas ieceres visās mākslas jomās.

Pēdējos gados Latvijas kultūras dzīves finansiālo pamatu nodrošinājuši vienreizēji piešķīrumi svētku svinēšanai - kā Latvijas prezidentūrai Eiropā vai Latvijas simtgadei. Negaidīsim nākamos svētkus, bet ieguldīsim pastāvīgu kultūras procesu nodrošināšanā un aizsākto vērtīgo iniciatīvu turpināmībā.

Nodrošināsim līdzfinansējumu Eiropā konkurētspējīgiem kultūras projektiem un procesiem. Ar atsevišķu atbalsta mehānismu, kas nekonkurē ar regulāro VKKF konkursu piešķīrumiem, atbalstīsim labāko Latvijas mākslinieku klātbūtni starptautiska mēroga profesionālajos notikumos (biennālēs, izstādēs, festivālos, konkursos u. c.).

Kultūra ir gan lokālās un nacionālās identitātes pamats, gan pamats Latvijas atvērtībai pasaulei. Nodrošināsim, ka kultūra ir pieejama ne tikai rīdziniekiem, bet visas Latvijas iedzīvotājiem. Ne tikai turīgajiem, bet arī mazāk nodrošinātajiem. Dosim iespēju katram attīstīt un izpaust savus radošos talantus, tai skaitā stiprinot mūzikas un mākslas skolu tīklu kā pamatu izcilības attīstīšanai.

Veidosim atbalsta politiku tā, lai paplašinātu kultūras patēriņu pretstatā vienkāršai izklaidei.

Saglabāsim bibliotēku tīklu - bibliotēkas ir reģionāls resurss, kas daudzviet pilda sociālās un kultūras dzīves centra lomu.

Pārvērtīsim simtgades iniciatīvu “Latvijas skolas soma” par pastāvīgu un pamanītu atbalsta programmu, lai bērniem un jauniešiem kultūras dzīves iepazīšana kļūtu par ikdienas dzīves sastāvdaļu. Atbalstīsim kultūras mantojuma apzināšanu, saglabāšanu, daudzpusīgu pētniecību un kritisku analīzi.

Nodrošināsim pilnvērtīgu kultūras pieejamību arī diasporā mītošajiem latviešiem.

Kultūras mantojumu digitalizēsim, lai saglabātu to nākamībai un padarītu pieejamu digitālajai paaudzei un mūsu kultūras izzinātājiem ārpus Latvijas.

Kultūras dzīve nenotiek tukšā vietā. Latvijas Nacionālā bibliotēka bija gadsimta būve - uzskatām, ka arī Latvijas nākamajā simtgadē nepieciešams ieguldīt kultūras infrastruktūrā, uzceļot Laikmetīgās mākslas muzeju un akustisko koncertzāli Rīgā. Tomēr ar būvēm nepietiek, kultūra ir process. Esošajām un topošajām būvēm nepieciešams saturiskais piepildījums. Laikmetīgās mākslas muzejam - nesenās mākslas vēstures pētniecība, mākslas darbu saglabāšana un dokumentēšana mūsdienīgā kapacitātē. Reģionālām koncertzālēm - līdzekļi aktīvas kultūras dzīves uzturēšanai.

Kultūras procesi Latvijā nenotiek atrauti no pasaules procesiem - atbalstīsim profesionālās platformas, kas var nodrošināt Latvijas kultūras klātbūtni pasaules telpā un pasaules elpas klātbūtni Latvijā.

Sports, tūrisms, brīvais laiks

Atbalstīsim sporta pieejamību iedzīvotāju veselības un dzīves kvalitātes uzlabošanai. Veicināsim publiskās sporta infrastruktūras uzlabojumus. Prasīsim, lai pilsētas veido veloceliņu infrastruktūru, kas atbilst iedzīvotāju vajadzībām. Skolās palielināsim sporta izglītībai paredzēto minimālo mācību laika apjomu, kā arī dažādosim mācību laikā veiktās fiziskās aktivitātes. Attīstīsim ārpusstundu fiziskās aktivitātes, padarot tās pieejamas un pievilcīgas visiem jauniešiem, tai skaitā skolēniem ar īpašām vajadzībām.

Sniegsim pilnvērtīgu atbalstu sporta infrastruktūrai (sporta izglītības iestādēm, sporta federācijām, Olimpiskajai un Paralimpiskajai komitejai), lai saglabātu un uzlabotu Latvijas sportistu starptautisku konkurētspēju un sniegumu.

Atvieglosim mazo uzņēmēju iesaisti tūrisma attīstībā reģionos. Sniegsim atbalstu uzņēmējiem, kas vēlas piedalīties tūrisma infrastruktūras uzlabošanā savā novadā - arī tiem, kam nav iepriekšējās pieredzes tūrisma nozarē - lai veicinātu kvalitatīvus un pasaules labākajiem paraugiem atbilstošus tūrisma pakalpojumus visā Latvijas teritorijā.

Atbalstīsim kultūras tūrismu un ekotūrismu. Veicināsim valsts, pašvaldību un privātā sektora sadarbību brīvā laika pavadīšanas infrastruktūras attīstībai visās Latvijas pilsētas. Atbalstīsim radošo industriju turpmāku iesaisti jēgpilnu brīva laika pavadīšanas iespēju dažādošanā - festivālu un citu kultūras notikumu organizēšanā, tai skaitā tur, kur pašlaik šādas iespējas ir mazāk pieejamas, piemēram, Latgalē.

Demogrāfija

  • Dzimstība ir zem dabiskā paaudžu nomaiņas līmeņa.
  • Mirstība ir salīdzinoši zema, mūža ilgums palielinās, līdz ar ko sabiedrībā palielinās vecu cilvēku skaits un īpatsvars.
  • Sabiedrības novecošanās un reproduktīvā vecuma paaudzes sarukšana samazina dabisko pieaugumu. Sabiedrības vecuma struktūra sāk kavēt iedzīvotāju skaita pieaugumu.
  • Starptautiskās migrācijas saldo ir negatīvs - no Latvijas joprojām izbrauc vairāk, nekā atgriežas.

Labākā dzimstības veicināšanas programma ir ekonomiski attīstīta, turīga un visām ģimenēm draudzīga valsts, kurā visi latvieši - gan etniskie, gan jaunie, gan vietējie, gan globālie - jūtas droši, gaidīti, pieņemti un tādēļ vēlas šeit radīt un audzināt savus bērnus. Valsts un sabiedrība, kas iedrošina uz brīdi doties pasaulē, lai iegūtu jaunas zināšanas un pieredzi, un draudzīgi sagaida atpakaļ. Tauta, kas par savējiem uzskata tos, kas ciena mūsu valodu un kultūru, vēlas savu dzīvi saistīt ar Latviju un veidot šeit savas ģimenes.

Veidosim prognozējamas, iespējami individualizētas ģimenes vajadzībām piemērotas atbalsta programmas visā bērnu audzināšanas un izglītošanas cikla garumā. Atbalsta programmu uzsvars - nabadzības risku novēršana un darba un ģimenes dzīves savietojamība.

Garantēsim tiesisko aizsardzību visu veidu ģimenēm, prioritizējot bērnu intereses - kopdzīves juridisko atzīšanu visām ģimenēm, tai skaitā iespēju juridiski reģistrēt attiecības viendzimuma partneriem. Atbalstīsim Stambulas konvencijas ratificēšanu.

Attīstīsim iekšējās mobilitātes veicināšanas programmu - jo cilvēki izvēlas dzīvot tur, kur ir darbs. Atbalstīsim cilvēku izvēli darba dēļ pārcelties uz citu dzīvesvietu Latvijā. Lai pārcelšanās Latvijas ietvaros ir alternatīva aizbraukšanai prom.

Izstrādāsim gudras imigrācijas programmu. Izveidosim skaidros kritērijos balstītu augstas kvalifikācijas speciālistu piesaistes programmu. Kā mērķa grupu gudrās imigrācijas programmai vērtēsim Latvijā augstāko izglītību ieguvušos ārvalstu studentus, kas studējot iepazinuši mūsu valodu, kultūru, respektē mūsu valsts neatkarību un demokrātiskās vērtības.

Atbalstīsim pasaules izcilākajās augstskolās izglītību ieguvušo Latvijas izcelsmes akadēmisko mācībspēku un zinātnieku piesaistes programmu.

Atbalstīsim jau izveidotās remigrācijas programmas un papildināsim tās, operatīvi vadoties no to praktiskajiem rezultātiem un uzklausot cilvēkus, kas jau ir atgriezušies Latvijā.

Nacionālais jautājums

Latvijas sabiedrība ir etniski sašķelta, kas traucē gan valsts ekonomikas, gan demokrātijas attīstībai. Ir nepieciešams beidzot pārvarēt “nacionālā jautājumu” radīto plaisu, veidojot saliedētu nāciju, kas būtu balstīta pilsoniskā patriotisma principos un spētu kopīgi rīkoties aktuālo izaicinājumu pārvarēšanā. Ir pašsaprotami, ka vienīgā valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda.

Lai pieliktu punktu Latvijas attīstību bremzējošajam nepilsoņu institūtam, rosināsim piešķirt visiem Latvijas Republikā dzimušajiem Latvijas valsts piederīgo nepilngadīgajiem bērniem Latvijas pilsonību automātiski, ja vien viņu vecāki neizvēlas par labu citas valsts pilsonībai.

Nodrošināsim visiem Latvijas bērniem iespēju mācīties vienotā skolu sistēmā, iegūstot izglītību latviešu valodā un radot nosacījumus arī dzimtās valodas un kultūras kopšanai un atbalstu mācībās skolēniem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā.

Uzskatām, ka ikvienam Latvijas pilsonim, kas runā latviski un dzīvo Latvijā, ir tiesības sevi uzskatīt par latvieti.

Cienām katra cilvēka tiesības uz savu reliģisko vai citu pārliecību, tamdēļ nodrošināsim, ka ikvienam ir tiesības uz vienu papildu brīvdienu reliģiskās vai citas pārliecības dēļ.

Izvērtēsim pieņemamo politisko lēmumu un likumu ietekmi uz sabiedrības saliedētību, nepieļaujot tādus lēmumus, kas saasina starpetniskās attiecības.

Nepieļausim valsts amatpersonu retorikā Latvijas tautu pretnostatīšanu, etnisko naidu, neuzticību un nesaticību veicinošu attieksmi. Rūpēsimies par to, lai politika vieno, nevis šķeļ Latvijas cilvēkus.

Zinātne un inovācija

šobrīd Latvijā ir vāji finansēta un starptautiski konkurēt nespējīga zinātne, kas neveicina inovāciju ienākšanu tirgū un izaugsmi. Piedāvājam izveidot efektīvu, uz starptautisku izcilību un ekonomiski vērtīgiem risinājumiem orientētu zinātnes atbalsta sistēmu.

Viena Saeimas sasaukuma laikā palielināsim finansējumu zinātnei un pētniecībai līdz 1% no IKP gadā, par prioritāti virzot tehnoloģiju pārnesi, kas veicinātu zinātnisko inovāciju ienākšanu tirgū.

Reorganizēsim zinātnes un inovāciju atbalsta sistēmu, nosakot skaidras atbildību robežas un likvidējot dublējošas un neefektīvas atbalsta programmas.

Valsts politiku zinātnes un inovāciju atbalstam plānosim 10 gadu termiņā, lai tā nebūtu atkarīga no ES struktūrfondu finansējuma.

Stimulēsim privātā kapitāla investīcijas inovācijās, izmantojot tādus instrumentus kā riska kapitāls, mezanīna aizdevumi un valsts garantijas.

Kāpināsim jauniešu interesi par tehniskajās zinātnes nozarēm (STEM) gan skolā, gan ārpusskolas nodarbībās, paplašinot iespējas apgūt šīs zināšanas un prasmes visiem bērniem neatkarīgi no viņu vecāku rocības.

Mediji

Latvijas sabiedriskie mediji finansējuma trūkuma dēļ darbojas izdzīvošanas režīmā, lai gan to uzdevums ir nodrošināt Latvijas sabiedrību - gan tepat, gan ārvalstīs dzīvojošos cilvēkus - ar kvalitatīvu un daudzveidīgu saturu. Veselīgai un drošai mediju videi ir svarīga vieta uz nākotni vērstas sabiedrības veidošanā. Tai pat laikā pašvaldības kropļo mediju tirgu, piedāvājot nekritiskus bezmaksas materiālus kvalitatīva medija vietā, tādējādi neļaujot neatkarīgiem medijiem izdzīvot.

Izveidosim koncentrētu, paredzamu un taisnīgu valsts finansējuma sistēmu sabiedrisko mediju darbam.

Nodrošināsim sabiedriskajam medijam pienācīgu valsts finansējumu kvalitatīvai, daudzveidīgai un radošai žurnālistikai, kas spēj pretoties viltus ziņu izplatībai un stiprina sabiedrības vienotību un drošību. Vienlaikus ar finansējuma palielināšanu liksim sabiedriskajam medijam atstāt reklāmas tirgu, lai nekropļotu konkurenci un palīdzētu stiprināt privāto mediju neatkarību. Koncentrēsim vienuviet lēmumu pieņemšanu par valsts atbalstu privātajiem plašsaziņas medijiem, kas būs koordinēts, mērķēts uz sabiedrības būtiskajām interesēm un pieejams kvalitatīvai žurnālistikai, it īpaši pētnieciskajai žurnālistikai, arī komerciālajos medijos.

Uzlabosim kvalitatīva sabiedrisko mediju satura piedāvājumu krievu valodā, ļaujot sabiedriskajam medijam paplašināt savu auditoriju un stiprināt kopienu savstarpēju saprašanos.

Sabiedrisko mediju ne tikai nomināli, bet reāli pārveidosim par vienotu organizāciju, kas iegūst no dažādu kanālu (interneta, radio un televīzijas) sinerģijas, un veicināsim sabiedriskā medija satura pieejamību ārpus Latvijas.

Drošība

Latvija Eiropā

Mūsu ilgtermiņa redzējums ir saliedēta Eiropa. Taču pašlaik pilsoņi daudzviet Eiropā pieprasa “mazāk Eiropas” un “vairāk robežu”, un par galvenajām ES problēmām uzskata terorismu un imigrāciju. Drošība ir kļuvusi par svarīgāko Eiropas jautājumu. Monetārā savienība ir jānostiprina, lai novērstu tās iziršanu.

Finanšu un bēgļu krīzes Eiropu ir sašķēlušas un novājinājušas. Plaisas starp Ziemeļiem un Dienvidiem, kreditoriem un debitoriem, Rietumiem un Austrumiem, vecākajiem un jaunākajiem, demokrātiem un autokrātiem paplašinās. šādos apstākļos mūsu Eiropas politikai ir jābūt pragmatiskai un reālistiskai. Lai arī “aizvien ciešāka savienība” ir un paliek ES virsmērķis, realitātē veidojas “dažādu ceļu un vairāku loku Eiropa”.

šajā pārmaiņu laikā Latvijas vieta ir Eiropas visciešākās integrācijas lokos:

  • nostiprinātā eirozonā ar kopīgu budžetu,
  • kopīgā cilvēku kustības telpā ar kopīgu robežsardzi, kopīgiem imigrācijas un patvēruma noteikumiem,
  • drošības savienībā, kurā valstu dienesti cieši sadarbojas, mazinot terorisma, informācijas kara, sabiedrību destabilizācijas un citus hibrīddraudus,
  • aizsardzības savienībā, kurā veido kopīgas vienības, kopīgu aizsardzības plānošanu un finansēšanu.

Mēs atbalstām lielāku ES budžetu ar pienācīgu finansējumu sociālajai un ekonomiskajai kohēzijai un avotus tiešai daļējai ES budžeta finansēšanai (ne tikai caur dalībvalstu iemaksām).

Mēs atbalstām eirozonas sadarbības padziļināšanu un kopīgu fondu investīciju un strukturālo reformu finansēšanai ar eirozonas valstu kopīgotiem resursiem.

Eiropai ir nepieciešama kopīga bēgļu un patvēruma meklētāju politika un kopīga aģentūra, kura lemj par Eiropas uzturēšanās atļauju izsniegšanu. Lai migrācija būtu kontrolējama, jārisina tās pamatcēlonis - attīstības līmenis un krīzes Āfrikā un Vidējos Austrumos.

Svarīga ir ES drošības dienestu ciešāka sadarbība un nākotnē - kopējs Eiropas drošības dienests. ES galvenais ieguldījums ir iespējams kopējā aizsardzībā pret hibrīddraudiem (t. sk., kibertelpā, medijos, kritiskajā infrastruktūrā).

Jāvirzās uz kopēju aizsardzības plānošanu un iepirkumiem, lai visefektīvāk izlietotu aizsardzībai atvēlētos līdzekļus. Pašreizējo 180 ieroču sistēmu vietā jābūt ne vairāk kā 30. Pārskatāmā nākotnē ir jāveido kopējas bruņoto spēku vienības, tai skaitā kā NATO Eiropas pīlāru, iesaistot Lielbritāniju.

2% IKP ieguldījumiem aizsardzībā ir jākļūst arī par ES standartu. ES budžetā kopumā ir jāmainās prioritātēm - mazāk lauksaimniecībai, vairāk drošībai, inovācijām, nākotnes tehnoloģijām. ES budžeta ieguldījumos Latvijā - lielāks uzsvars uz produktīvām darbavietām ražošanā un bioekonomikā ārpus Rīgas, un inovācijās un digitālajā ekonomikā Lielrīgā.

ES investīcijas ir jāsaista ar dalībvalstu spēju nodrošināt tiesiskumu un efektīvu neatkarīgu tiesu varu. Autokrātiem Ungārijā, Polijā un citviet ir jārēķinās ar sankcijām, ja viņi degradēs demokrātiju un tiesiskumu savās valstīs. Mūsu sabiedrotie Eiropas attīstībā ir Ziemeļvalstis. Mēs atbalstām tādu liberālās demokrātijas izpratni, kāda valda Ziemeļeiropā, skaidri norobežojoties no topošās “antiliberālās ass”.

Politiskās savienības padziļināšanai Eiropā mēs uzskatām par nepieciešamu pārskatāmā nākotnē virzīties uz Eiropas Komisijas vai Eiropadomes prezidenta tiešām vēlēšanām.

Ārlietas

Likumos un noteikumos balstītas daudzpusējas pasaules kartības saglabāšana ir stratēģiska un prioritāra Eiropas un Latvijas interese laikā, kad autokrāti un nacionālisti cenšas to izjaukt. Rietumu pasauli apdraud populistisks izolacionisms, trampisms un putinisms.

Latvijas diplomātijai maksimāli jāpiedalās Rietumu politikas vienotības veicināšanā attiecībās ar Krieviju. Īpaši svarīgi ir nodrošināt praktisku ASV iesaisti Baltijas reģiona drošībā neatkarīgi no ASV prezidenta garastāvokļa.

Retorikā un simboliskā rīcībā ar Krieviju saistītos jautājumos ir jāsaglabā līdzsvars, izvairoties no nevajadzīgiem vārdu kariem, kas var pāraugt praktiskos sarežģījumos. Par svarīgāko ar Krieviju ir jārunā kopīgi ar sabiedrotajiem, nevis vienpusējos, lai arī skaļos paziņojumos.

Ja izveidojas starptautiski atzīts noregulējums Austrumukrainā un tiek atjaunota Ukrainas suverenitāte pār to, ir jāmaina Krievijai noteiktās ES sankcijas. Par Krimas pretlikumīgo aneksiju noteiktās sankcijas jāsaglabā. Jebkādas fiziskas vai digitālas agresijas gadījumā atbildei ir jābūt stingrai un kopīgai.

Globalizācija, Ķīnas izaugsme un digitālā revolūcija ir radikāli mainījušas situāciju pasaulē, un ir jāņem vērā sabiedrību izturētspēja šo pārmaiņu laikā. Izmainītajai pasaules kartībai (preču, pakalpojumu, kapitāla, cilvēku, datu plūsmu regulējumā) ir jāatspoguļo šīs bažas un tas var nozīmēt ierobežojumus, par kuriem jāvienojas daudzpusējas sadarbības ietvaros, nevis divpusējos “darījumos”.

Aizsardzība

Valsts drošības pamatā ir sabiedrības saliedētība, izturētspēja un visaptveroša brīvprātīga valsts pilsoņu iesaiste aizsardzības un drošības stiprināšanā. Latvijas drošības garantija ir tās līdzdalība NATO aliansē un tās spēku klātbūtne Latvijas teritorijā.

Neatkarīgi no šīs garantijas, Latvijai ir jāinvestē pienācīgi līdzekļi savās aizsardzības spējās. Prioritārie virzieni šiem ieguldījumiem un spēju attīstībai ir infrastruktūra papildu NATO spēku uzņemšanai krīzes gadījumā, kā arī agrās brīdināšanas, gaisa telpas novērošanas, pretgaisa, prettanku un kiberaizsardzības sistēmas.

Bruņoto spēku profesionālo karavīru sastāvam tuvāko 5 gadu laikā ir jāsasniedz 7000, bet Zemessardzei - 9000 karavīru. Jāstiprina rezerves karavīru un rezervistu apmācības sistēma un jārada ekonomiski stimuli uzņēmējiem, lai veicinātu viņu darbinieku iesaistīšanu Zemessardzē.

Starptautiskajām mācībām jāattīsta Ādažu un Lāčusila poligoni un jānostiprina tilti un cita infrastruktūra, kas nepieciešama militārajai mobilitātei.

Jānodrošina Baltijas valstu reāla savstarpējā integrācija un sinhronizācija aizsardzības un drošības jomā, Baltijas valstu vienotību padarot par reālu aizsardzības un atturēšanas instrumentu.

Tomēr Latvijas drošību nosaka ne tikai NATO un Latvijas bruņoto spēku aizsardzības potenciāls un spēja atturēt potenciālo agresoru ar tradicionāliem militāriem līdzekļiem. Tikpat svarīga ir sabiedrības, ekonomikas, finanšu sistēmas, sakaru, transporta, enerģētikas, sabiedrības veselības infrastruktūras noturība pret hibrīddraudiem - kiberuzbrukumiem, manipulācijām ar demokrātijas procesu, dezinformācijas un psiholoģiskām operācijām, sabiedrības polarizāciju un šķelšanu.

Tāpēc šāda Latvijas visaptverošas aizsardzības sistēma tiks veidota sadarbībā ar ES valstīm un privātajiem partneriem. Saglabājoties pašreizējām tendencēm globālajā drošības situācijā, Latvijas kopējam ārējās un drošības politikas budžetam (aizsardzībai, diplomātijai, ārējai ekonomiskajai darbībai, attīstības sadarbībai, stratēģiskajai komunikācijai, kiberdrošībai) būs jāatvēl līdz pat 4% no IKP.

Kritiski svarīga ir analītiski spēcīga ārējā izlūkdienesta darbība un reāla saikne ar lēmumu pieņemšanu valdībā. Kopā ar sabiedrotajiem ir īpaši jāpievēršas sabiedrisko, informatīvo un demokrātisko procesu manipulāciju novēršanai, kiberdrošībai un hibrīdapdraudējumu apzināšanai, novēršanai un ātrai reaģēšanai uz tiem.

Līdzās Eiropas Savienības robežsardzes veidošanai ir jānostiprina Latvijas robežu kontrole, modernizējot tehnisko aprīkojumu ātrai robežas šķērsošanai un efektīvai kontrolei.

Tiesībaizsardzības un valsts drošības iestādēs jāievieš Nacionālais kriminālizlūkošanas modelis (NKIM), kas balstās plašas informācijas analīzē par noziedzību ietekmējošiem faktoriem un dinamiku. Jāturpina palielināt iekšlietu un tiesībaizsardzības personāla atalgojums un tā sasaiste ar profesionālās kvalifikācijas celšanu.

Solidaritāte Eiropas Savienības valstu starpā bēgļu uzņemšanā ir jānodrošina brīvprātīgi un bez obligātām bēgļu uzņemšanas kvotām.