Saeima atbalsta administratīvi teritoriālo reformu 1. lasījumā

07.11.2019

Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) ir jāpieņem nekavējoties, jo Latvijas iedzīvotāju skaits sanazinās un cilvēki aizbrauc no laukiem nevienlīdzīgo iespēju dēļ. Šodien, 7. novembrī, Saeima atbalstīja ATR 1. lasījumā.

Reformas mērķis ir 119 pašvaldību vietā izveidot 39 pašvaldības

  • šobrīd Latvijas pašvaldības raksturo milzīga iespēju nevienlīdzība
  • iedzīvotāju skaits reģionos turpina samazināties un mazu pašvaldību uzturēšana ir dārga – Latvija to nevar atļauties
  • iespējas nodrošināt cilvēkresursus un pakalpojumus ir ierobežotas, lai neteiktu, ka to nav
  • neatkarīgs Latvijas Bankas pētījums rāda, ka visam paliekot pa vecam 10 gadu laikā pašvaldību  uzturēšanas izdevumi pieaugs par vidēji 120 milj. eiro un šī summa varētu būt vēl lielāka, jo pētījumā tika ņemtas vērā 2018. gada cenas, bet pēc 10 gadiem tās būs augušas
  • pavisam cita aina paveras, ja katrā novadā būtu vidēji 20 tūkstoši iedzīvotāju – tad ietaupījumi izdevumos pēc 2018. g. cenām būtu vidēji 190 milj. eiro

VARAM parlamentārais sekretārs, “Attīstībai / Par!” Saeimas frakcijas vadītāja biedrs un šīs reformas ziņotājs Saeimā Artūrs Toms Plešs: ”Visi pētījumi, dati un fakti norāda, ka šī reforma ir Latvijas cilvēku interesēs. Ja mēs kavēsimies to ieviest, tad lauki iztukšosies vēl ātrāk un drīzi Latvijas reģioni būs mirusi nomale.”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce norādīja, ka “resursu ietaupījumi nenotiks paši no sevis, bet uz efektivitātes rēķina. Tas nebūs vienkārši, taču alternatīva ir iedzīvotāju nākotnes apzagšana.”

Reformas mērķis ir izveidot 39 attīstīties spējīgas teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kurās iedzīvotāji saņem kvalitatīvus pakalpojumus.

Ja saglabāsim esošos 119 novadus, tad radīsies sekojošas problēmas:

1. Netiks radīti nepieciešamie apstākļi uzņēmumu attīstībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanai.

2. Netiks nodrošināta taupīga un gudra valsts budžeta līdzekļu izlietošana un netiks rastas iespējas būtiski samazināt dārgo administratīvo un birokrātisko slogu visai valstij.

3. Netiks izveidotas teritorijā bāzētas platformas efektīvas valsts pārvaldes (zem tā ietilpst visas valsts iestādes – skolas, slimnīcas, policija, ugunsdzēsēji utt.) attīstībai, tai skaitā citu neatliekamu reformu īstenošanā, jo valsts teritoriālais iedalījums ietekmē ne tikai pašvaldības, bet arī pārējo valsts pārvaldi un tās sniegtos pakalpojumus iedzīvotājiem.

4. Daudzu pašvaldību teritorijas attīstība joprojām netiks plānota kopsakarībās ap vietējiem un valsts mēroga attīstības centriem, ap kuriem veidojas augstāka ekonomiskā aktivitāte – uzņēmējdarbība, dzīvesvietas iekārtošana un citi. Tas vienlaikus attiecas uz efektīvu izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības, ceļu un transporta un komunālās saimniecības infrastruktūras tīkla izveidi.

5. Daudzas pašvaldības joprojām nevarēs izveidot augsti profesionālu valsts darbinieku komandas.

5. Virknei pašvaldību saglabāsies nesamērīgs, tas ir, pārāk liels un neizpildāms funkciju apjoms attiecībā pret iedzīvotāju skaitu tajās.

                Līdz ar to VARAM piedāvā modeli ar 39 pašvaldībām ar republikas pilsētas un novadiem, kurus iedala novada pilsētās un pagastos.

Noderīgi zināt:

  • iedzīvotāju dzīvesvietas un adrešu kārtībā nekas nemainīsies
  • plānots, ka 2021. gada pašvaldību vēlēšanas varētu izsludināt jaunajās pašvaldībās
  • līdz ar šā likuma spēkā stāšanos republikas pilsētu un novadu pašvaldības turpinās pastāvēt un darboties līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanās jaunievēlētās pašvaldības domes pirmajai sēdei, kura notiks 2021. gada 1. jūlijā. Līdz ar jaunievēlētās domes pirmo sēdi izbeigsies visu bijušo pašvaldību domju darbība
  • ir noteikts pilsētas statuss Iecavai un Koknesei. Iecavas un Kokneses novada pašvaldības ir iesniegušas VARAM attiecīgus dokumentus, lai uzsāktu apdzīvotās vietas statusa maiņu no ciema uz pilsētu
  • ir paredzēts grozīt Olaines novada un Ķekavas novada robežas
  • ir vēl virkne jautājumu, kas nodrošinās pilnvērtīgu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu

Administratīvi teritoriālās reformas vēsture 13. Saeimā

Saeima 2019. gada 21. martā pieņēma lēmumu “Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu”, proti, turpināt 1998. gadā iesākto administratīvi teritoriālo reformu, uzdodot Ministru kabinetam pēc konceptuālā ziņojuma par administratīvi teritoriālo iedalījumu sagatavošanas un konsultācijām ar pašvaldībām saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantu izstrādāt un līdz 2019. gada 1. decembrim iesniegt Saeimai likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu.

29. oktobrī likumprojekts tika izskatīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un atbalstīts 1. lasījumā.