Administratīvi teritoriālā reforma — izaicinājumi, kas rada iespējas (II)

10.04.2019

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce turpina 1998. gadā iesākto administratīvi teritoriālo reformu, lai līdz 2021. gadam izveidotu ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas. Šeit ir (V) Sabiedriskai apspriešanai izvirzāmais Latvijas teritoriālā iedalījuma modelis un (VI) Kopsavilkums un secinājumi.

  • Sabiedriskai apspriešanai izvirzāmais Latvijas teritoriālā iedalījuma modelis
  • Kopsavilkums un secinājumi

V Sabiedriskai apspriešanai izvirzāmais Latvijas teritoriālā iedalījuma modelis

 Izveides kritēriji:


1) novada teritorija ir ģeogrāfiski vienota;

2) novada teritorijā ir reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs, izņemot Pierīgu;

3) Pierīga ir Rīgai pieguļošās novada teritorijas un tajās ir ne mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju; 

4) novada pašvaldība patstāvīgi nodrošina likumā noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja citos likumos noteikts savādāk;

5) novadā ir iespējama ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība un spēja pašvaldībai piesaistīt nozīmīgas investīcijas;

6) novadā ir vismaz viena perspektīva vidusskola;

7) novadā ir iespējams izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu; 

8) novada ceļu infrastruktūra ir piemērota nokļūšanai līdz novada administratīvajam centram.

Teritoriju veidi iedalās divos administratīvo teritoriju pamatveidos:

  1. republikas pilsētas - galvaspilsēta Rīga un Jūrmala;

  2. novadi, kurus iedala:

  • novada pilsētās;

  • novada pagastos.


Teritoriālā iedalījuma karte. 

Konsultācijām ar pašvaldībām un sabiedrību izvirzāmais administratīvi teritoriālā iedalījuma modelis – 35 pašvaldības (sk. 16.attēlu), kur novadu teritorijās ietvertas novadu teritoriālās vienības- novadu pilsētas un pagasti (sk. pielikumu).

16.attēls 

C:\Users\IlzeSniega\AppData\Local\Microsoft\Windows\Temporary Internet Files\Content.Word\ATR_karte_A4_v6_2.png

Teritoriālā iedalījuma karte, kurā parādīts kādi esošie novadi un republikas pilsētas būtu apvienojami (sk. 17.attēlu ) 

17.attēls

C:\Users\IlzeSniega\AppData\Local\Microsoft\Windows\Temporary Internet Files\Content.Word\ATR_karte_A3_v6_2_apv_adm_ter.png

VI Kopsavilkums un secinājumi 

  1. Teritoriālai reformai 1998. gadā uzstādītie mērķi – izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem – nav pilnvērtīgi sasniegti.

  1. Teritoriālā reforma vienlaikus jāīsteno atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam, kas nosaka, ka valsts pārvalde jāorganizē pēc iespējas efektīvi, ievērojot subsidiaritātes principu. Tās institucionālā sistēma pastāvīgi jāpārbauda un, ja nepieciešams, jāpilnveido.

  1. Valsts teritorijā ir izveidota neviendabīga administratīvi teritoriālā struktūra. Šodienas situācijā likumā noteiktiem kritērijiem neatbilst 59 administratīvās teritorijas. 

  1. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktie teritoriju izveidošanas kritēriji ir jāpārvērtē, ņemot vērā faktiskos 26 rajonu reorganizācijas aspektus un novēršot pretrunas starp pilsētu un ap to esošo lauku teritorijām, tādejādi veidojot vienotu administratīvu, ekonomisku un saimniecisku vienību.

  1. Pašvaldību kapacitātes ir nepieciešams līdzsvarot, panākot, ka pašvaldības nav sašķeltas savās ambīcijās un tām būtu nodrošinātas līdzvērtīgas iespējas attīstībai.

  1. Pašvaldību funkcionālā sadarbība pašlaik ir fragmentāra un tā nesniedz skaidru priekšstatu iedzīvotājiem un pašai valsts pārvaldes sistēmai par to, kur un kādi atsevišķu pašvaldību pakalpojumu iedzīvotājiem tiek sniegti. 

  1. Apvienojot pašvaldības, pastāv iespēja būtiski optimizēt pašvaldību institūciju darbību, kas tiešā veidā ietekmētu gan pakalpojumu izmaksas, gan to sniegto kvalitāti, tādejādi lietderīgāk izmantot valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus. Arī Valsts kontrole norāda VARAM uz nepieciešamību izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, kas reglamentē pašvaldības administratīvo un teritoriālo struktūru. 

  1. Iedzīvotāju interesēs būtiski ir teritorijas attīstību plānot kopsakarībās ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem, ap kuriem veidojas augstāka ekonomiskā aktivitāte un pieprasījums pēc pakalpojumiem. Tas attiecas uz efektīvu izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības, ceļu un transporta, kā arī komunālās saimniecības infrastruktūras tīkla izveidi, kā arī atbilstoši uzņēmēju vēlmēm un vajadzībām attīstīt perspektīvos saimnieciskās darbības virzienus teritorijā un attiecīgi pakārtot tiem visu veidu nepieciešamo infrastruktūru. 

  1. Pašvaldībām attīstības plānošanas funkcija ir jāveic pilnā apjomā, spējot vadīt sarežģītus investīciju projektus. 

  1. Nepieciešams nodrošināt labāku sinerģiju starp valsts un pašvaldību institūcijām, uzņēmējiem, augstākās un profesionālās izglītības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām u.c. institūcijām.

  1. Teritoriālās reformas ietvaros nepieciešams izstrādāt pašvaldībām metodiku efektīvai novadu pilsētu un pagastu pašpārvaldes darbībai (ņemot par pamatu esošo novadu un ārvalstu pozitīvo pieredzi), t. sk. paredzot iespējas teritoriju pašpārvaldē iesaistīt attiecīgo pilsētu un pagastu iedzīvotājus.

  1. Teritoriālās reformas rezultātā samazināsies pašvaldību deputātu kopskaits valstī. Tas nākotnē nodrošinātu augstāku konkurētspēju ievēlējamo deputātu kopumam. Lai nodrošinātu efektīvāku pašvaldības lēmējvaras darbību, deputātu skaits būtu jānosaka samērīgi iedzīvotāju skaitam pašvaldībā.

  1. Rīgā un Pierīgā būtu nepieciešams kopīgi plānot un organizēt tādas jomas kā satiksme, reģionālā attīstība (uzņēmējdarbības un starptautiskās konkurētspējas veicināšana), telpiskā plānošana.

  1. Pilnveidots teritoriālais iedalījums radīs labākus priekšnosacījumus tautsaimniecības attīstībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanai, kā arī veidos platformu efektīvas valsts pārvaldes sistēmas attīstībai, tai skaitā citu neatliekamu nozaru reformu īstenošanā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce turpina 1998. gadā iesākto administratīvi teritoriālo reformu, lai līdz 2021. gadam izveidotu ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas.

  1. Pašvaldību apvienošana var būtiski samazināt administratīvo un birokrātisko slogu visai valsts pārvaldes sistēmai. Veidojot augsti profesionālas struktūras, būtiski var uzlabot sadarbību un savstarpējo uzticēšanos starp pašvaldībām, nozaru ministrijām un to padotības iestādēm.

Aicinām uz sadarbību administratīvi teritoriālās reformas turpināšanā!

Kontaktinformācija : reforma@varam.gov.lv

Raksta pirmā daļa ir šeit!