“Attīstībai/Par!” aicina neaizliegt nevienam bērnam sapni par labāku dzīvi ģimeniskā vidē

10.07.2020

Bērnam ir tiesības augt ģimenē, bet mums, pieaugušajiem, ir pienākums šīs tiesības nodrošināt. Šodien Saeima, nosakot moratoriju jeb terminētu aizliegumu bērnu adopcijai uz ārvalstīm, sagrāva daudzu bērnu sapni par ģimeni.

It sevišķi smagi tas ietekmēs 10 līdz 18 gadus vecus pusaudžus, kuriem Latvijā ir ļoti grūti atrast ģimeni.

"Atbilstoši Labklājības ministrijas apkopotajiem datiem 2019. gadā trim šāda vecuma bērniem izdevās atrast ģimenes Latvijā, bet 33 atrada ģimenes ārvalstīs. 2020. gada jūnijā adopcijas reģistrā ir ziņas par 146 adoptētājiem Latvijā, no kuriem trīs ir gatavi adoptēt bērnu 10 līdz 18 gadu vecuma grupā. Šī ir bērnu grupa, kura vairs nesagaidīs jebkādus šodien veikto sistēmisko reformu augļus," sacīja Vita Tērauda.

 "Man, protams, ir žēl, ka nevarējām apturēt likumprojekta virzību, jo bērna labākajās interesēs ir atrasties drošā vidē, kuru spēj nodrošināt tikai ģimene un kvalitatīvas attiecības tajā. Adopcija uz ārzemēm dotu lielāku iespēju bērnu namu bērniem uzaugt ģimenes lokā," teica Dace Rukšāne-Ščipčinska.

"Likt bērnunamos dzīvojošiem pusaudžiem gaidīt, kamēr valsts sakārtos sistēmu, vienalga, cik ātri mēs ceram to izdarīt, ir cietsirdīgi. Viņiem ir tikai viena dzīve. Un, ja tā gadījās, ka Latvijā viņiem nav palaimējies, bet ir kāds godprātīgs adoptētājs ārzemēs, mums nav morālu tiesību liegt šiem pusaudžiem pēdējo cerību un likt viņiem gaidīt, kamēr mēs sakārtosim sistēmu," pauda Marija Golubeva.

Latvijā ir jau notikušas reformas, kas palīdzējušas daudziem bērniem aprūpes iestādi nomainīt pret ģimeni, bet tomēr darbs nav galā. Par problēmām ziņo Valsts kontrole, tiesībsargs. Jāveic ir nopietnas pārmaiņas bāriņtiesās, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā. Ir nepieciešama aktīvāka rīcība, lai meklētu tepat, Latvijā, ģimenes, kuras būtu gatavas adoptēt bērnus. Ģimenes ir jāmeklē, jāizglīto, jāiedrošina un jāatbalsta arī pēc tam, kad tās kļuvušas par jauno ģimeni adoptētam bērnam. Ir aktīvāk jārīkojas, lai uzlabotu sistēmu un lai mazinātu riskus, kas ir saistīti ar adopciju gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Mēs varam pagarināt esošo divu gadu pēcadopcijas uzraudzības periodu adoptētājiem ārvalstīs līdz bērna pilngadībai, tāds ir arī Daces Rukšānes-Ščipčinskas priekšlikums (plašāk lasi, spiežot šeit).

Ar moratorija palīdzību nerodas jaunas, adoptēt gatavas ģimenes Latvijā, un ar moratorija palīdzību nevirzās neviena nepieciešamā reforma bērnu tiesību aizsardzības institūciju darbā.

 Mēs esam par to, lai ikvienam bērnam ir iespēja uzaugt ģimeniskā vidē!