Sociālo un darba lietu komisija iepazīstina ar darba prioritātēm rudens sesijā

05.09.2019

Sociālo un darba lietu komisija rudens sesijā plāno strādāt pie paliatīvās aprūpes sistēmas attīstības, ārstniecības iestāžu pārvaldības uzlabošanas, problēmu risināšanas onkoloģija, veselības profilakses pasākumiem, kā arī virknes citu jautājumu.

Tiek saskatītas problēmas vairākās jomās

Kā uzsvēra komisijas vadītājs Andris Skride, valstī ir vērojamas problēmas ar pakalpojumiem, kur nepieciešama starpdisciplināra sadarbība. Viens no piemēriem ir paliatīvā aprūpe, kas valstī faktiski gandrīz nav pieejama, un tur ir gan medicīniskais, gan sociālais aspekts. Līdzīgi ar rehabilitācijas pakalpojumiem, kas nepieciešami, lai palīdzētu pacientiem pēc traumas vai slimības atgūt darba spējas. Veselības ministrijai un Labklājības ministrijai būs jāsadarbojas daudz ciešāk, lai attīstītu kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus.

Veselības jomā būtiski turpināt iniciatīvas veselības profilaksei un veselībai kaitīgo preču pieejamības ierobežošanai. Šeit komisija iestāsies gan par nodokļu palielināšanu saldinātajiem dzērieniem, gan akcīzes paaugstināšanu e-cigaretēm un citiem smēķēšanas produktiem, kuriem nodokļa likme patlaban ir zemāka nekā parastajām cigaretēm, uzsver A.Skride. 

Mediķu algu paaugstināšana

Runājot par mediķu algu paaugstināšanu, komisijas vadītājs atzīst, ka būtiski ne tikai piesaistīt papildu naudu, bet arī lūkoties, cik efektīvi tiek izlietoti esoši resursi. Piemēram, mēs redzam gadījumus, ka pacienti ar sarežģītām diagnozēm sākotnēji tiek ārstēti rajonu slimnīcās, lai gan viņiem uzreiz būtu jāsaņem universitātes līmeņa slimnīcas pakalpojums. Šādā situācijā valsts maksā divreiz, norāda A.Skride. Tāpat būtu jāpārskata prakse, ka atsevišķam ārstniecības personām piemaksas ir lielākas par pamatalgu, kā arī jāvērtē administratīvās izmaksas, kuras ārstniecības iestādēs ir salīdzinoši augstas.

Deputātu uzmanības lokā būs arī onkoloģijas jautājumi, jo “patlaban, ejot par zaļo koridoru, atduramies pret sarkanām durvīm”, pauž komisijas vadītājs, akcentējot personāla un īpaši kritisku māsu trūkumu šajā nozarē. “Mums neapšaubāmi ir lielas pieejamības problēmas, ja aptuvini 10 tūkstoši māsu nestrādā savā profesijā.”

Turpināsies darbs arī pie vairākām likumdošanas iniciatīvām

Komisija iecerējusi strādāt arī pie vairākām likumdošanas iniciatīvām. Viena no tām būs “pēdējās gribas” regulējums, kas personai paredzētu tiesības savlaicīgi e-veselības sistēmā paaust savu gribu nostāju situācijai, vai pie nepārstājamas diagnozes kritiskā stāvoklī viņai būtu veicami reanimācijas pasākumi. Tāpat plānotas izmaiņas mediķu sertifikācijas un resertifikācijas kārtībā.