"Attīstībai / Par!" uzsvari Ārlietu debatēs

23.01.2020

Šodien, 23. janvārī Saeimā norisinājās Ārlietu debates, kurās "Attīstībai / Par!" uzsvēra Latvijas mērķus un uzdevumus Eiropā un pasaulē.


ARTIS PABRIKS, "ATTĪSTĪBAI / PAR!" BIEDRS UN LR AIZSARDZĪBAS MINISTRS

Eiropai ir nepieciešami asāki zobi

Mums ir jāsaprot, ka mūsdienu pasaule lielā mērā var tikt salīdzināta kā tāda satikšanās starp diviem kaķiem.

Viens ir tas istabas kaķītis, kas ir labi barots ar apaļu puncīti un kas no rītiem pieiet pie loga un paskatās ārā, un skatās, vai ir jauks laiks, un izies, un sapņo, kas viņu uz ielas sagaida.

Un tā otra puse – tas ir tāds kārtīgs ielu runcis, kuram ir asi zobi, kurš ir nedaudz izbadējies un kurš ir zināma revanšisma pārņemts.

Man diemžēl jāsaka, ka, lai arī mēs Rietumos un Eiropas Savienībā esam daudz darījuši, lai noturētu pasaules situāciju stabilu, militārā izpratnē virkne no mums arī Eiropas Savienībā atgādina diemžēl šo istabas runčuku, kurš īsti nevar iziet ārā un reālpolitiski sastapties ar ielas runci. Un tā ir tā problēma, pie kuras mums ir jāstrādā. 

Eiropai pašai ir jāsāk domāt par savām militārajām spējām, un ne tikai domāt, bet arī darīt. 


VITA TĒRAUDA, "ATTĪSTĪBAI / PAR!" SAEIMAS FRAKCIJAS DEPUTĀTE UN SAEIMAS EIROPAS LIETU KOMISIJAS VADĪTĀJA

Klimatneitralitātes sasniegšanā Latvijai jārīkojas ātri

Latvija 2019. gadā pievienojās tām valstīm, kuras aktīvi atbalsta ambiciozus klimata mērķus – klimata neitralitātes sasniegšanu Eiropas Savienībā līdz 2050. gadam. 

Neskatoties uz to, vieglāk un ērtāk ir iestāties pozā, ka “Pārmaiņas ir grūtas, pārmaiņas ir dārgas”; “Ja Eiropa šo grib, lai Eiropa maksā”; “Nogaidīsim, mērķis tāpat nesasniedzams”; “Ko mums kā pirmiem iespringt?”

Es aicinu tomēr mums iespringt. Tas ir Latvijas interesēs. Latvijai ir jāžilbina ar ātrām kustībām klimata neitralitātes mērķa sasniegšanā, lai mēs būtu nevis bremzējošs faktors, bet gan tie, kas pirmie uzņem ātrumu, kas rāda, kā var ar inovācijām, mērķtiecību un drosmi izmantot šīs jaunās iespējas, tajā skaitā finansiālās iespējas, savas ekonomikas attīstībai.

Sankcijas Krievijai ir jāatjauno, kamēr konflikts Ukrainā nav beidzies

Kopš Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu un Krimas aneksijas, Eiropas Savienība īsteno sankciju politiku pret Krieviju. Sankcijas ir regulāri jāatjauno. Nākamajā reizē mēs par to lemsim šī gada vasarā. Un Latvijas uzdevums ir rūpēties, lai sankciju politika netiktu mīkstināta, kamēr nav rasts risinājums konfliktam Austrumukrainā un situācijai Krimā. Uzdevums nav no vieglajiem, jo šķiet, ka, laikam ejot, atmiņa daudzviet Eiropā izbāl.

INESE VOIKA, "ATTĪSTĪBAI / PAR!" SAEIMAS FRAKCIJAS DEPUTĀTE UN SAEIMAS ĀRLIETU KOMISIJAS SEKRETĀRE

  • Eiropas Savienībai ir jābūt atvērtai jaunām dalībvalstīm - Ziemeļmaķedonijai, Albānijai un citām. Eiropas Savienībai ir jāturpina cieša sadarbība ar Austrumu Partnerības valstīm, un Latvijai ir jārāda piemērs šajā sadarbībā.
  • Eiropa ir vērtību kopiena. Un Latvijai ir jāturpina par to iestāties. Šajā jomā mēs vēlamies uzsvērt vērtību, tiesiskuma un likuma varas jautājumus Eiropas Savienībā, īpaši kontekstā ar Polijas un Ungārijas situāciju.

MARIJA GOLUBEVA, "ATTĪSTĪBAI / PAR!" FRAKCIJAS DEPUTĀTE UN SAEIMAS SEKRETĀRE BIEDRE

Attīstības palīdzība citām valstīm kalpo pašai Latvijai

Latvijas iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju ir piecas reizes lielāks nekā Ukrainai un 20 reizes lielāks nekā Tadžikistānai. Tas ir iemesls, kāpēc mēs kā attīstīta valsts sniedzam šīm un citām valstīm palīdzību mūsu attīstības sadarbības politikas ietvaros. Es atgādināšu, ka, kā teikts Ārlietu ministrijas lapā, attīstības sadarbības mērķis ir palīdzības sniegšana trūcīgām un mazāk attīstītām valstīm, veicinot šo valstu un to sabiedrību ilgtermiņa sociālo un ekonomisko attīstību, samazinot nabadzību un nodrošinot mieru un drošību pasaulē.

Un tagad jautājums: vai mēs darām to pietiekoši? Latvijas oficiālā attīstības palīdzība pēdējos gados stabili turējās aiz Rumānijas, kamēr Igaunijas oficiālā attīstības palīdzība, ja mēs to rēķinām kā procentu no valsts kopprodukta, gandrīz sasniedza Portugāles līmeni. Kas ir Portugāle? Tā ir valsts, kas pirms pāris paaudzēm bija gandrīz vai pasaules impērija ar teritorijām daudzās pasaules daļās un ar savām interesēm visā pasaulē. Un kas ir Igaunija?

Tā ir valsts ar nelielu iedzīvotāju skaitu, mazāk nekā mums, kurai ir augstas ambīcijas ietekmēt pasaules attīstības dienas kārtību. Vai attīstības sadarbība ir tikai vērtību jautājums? Nē, ne gluži. Tā ir arī iespēja Latvijas privātajam sektoram un nevalstiskajām organizācijām piekļūt pasaules ekonomikas sektoram, kura apjoms 2018. gadā bija aptuveni 143 miljardi dolāru.

Es gribētu aicināt Ārlietu ministriju jau 2021. gadā trīskāršot Latvijas attīstības sadarbības budžetu. Pašlaik tas ir zem pusmiljona eiro. Mēs esam tik lieli, cik mūsu konsekventā apņēmība būt starp tiem, kas nosaka globālo attīstības dienaskārtību. Tāpēc es aicinātu ne tikai palielināt nākamgad, bet arī turpināt katru gadu palielināt Latvijas attīstības sadarbības budžetu.

DACE RUKŠĀNE-ŠČIPČINSKA, "ATTĪSTĪBAI / PAR!" SAEIMAS FRAKCIJAS DEPUTĀTE UN SAEIMAS CILVĒKTIESĪBU KOMISIJAS LOCEKLE

Cilvēktiesībām ir jābūt vienai no ārlietu prioritātēm

Es gribētu redzēt cilvēktiesības kā atsevišķu un skaidri definētu mūsu valsts prioritāti. Mūsu pilsoņu tiesības un intereses ārvalstīs, ne tikai Brexit kontekstā, bet kopumā.

Ziņojumā ir minēts, ka “laikā, kad daudzviet tiek apšaubīts cilvēktiesību universālums un sarūk pilsoniskās sabiedrības telpa, Latvija aktīvi iestājas par cilvēktiesību ievērošanu” – es pati un esmu pārliecināta, ka arī daudzi citi labprāt uzzinātu vairāk par šo svarīgo mūsu valsts darbību un to, kā tā izpaužas.

Vakar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu un Juridiskā komisija noturēja kopsēdi, kas bija veltīta Kristīnes Misānes jautājumam. Es saprotu, ka Ārlietu ministrija dara visu iespējamo šajā situācijā un ka atbildība par to ir citu institūciju pusē, taču šādos brīžos ir īpaši svarīgi saprast, ka Latvijas diplomātu balsis tika iedarbinātas un vai tās tika sadzirdētas.

Foto: Ieva Ābele, Saeima