Artis Pabriks: Būtiskākais šī brīža drošības izaicinājums ir pretošanās valstīm, kuras vēlas vecas ambīcijas realizēt ar jaunām tehnoloģijām

28.06.2019

26. un 27. jūnijā, aizsardzības ministrs Artis Pabriks apmeklēja NATO Ziemeļatlantijas padomes ministru sanāksmi Briselē, pēc kuras piedalījās arī “Briseles foruma” paneļdiskusijā par transatlantiskajiem un globālajiem drošības izaicinājumiem.

Sanāksmē NATO dalībvalstu ministri pārrunāja turpmākos uzdevumus NATO apmācības operācijā “Resolute Support” Afganistānā, kā arī citus aktuālos aizsardzības jautājumus, tostarp Vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu līguma nākotni Krievijas saistību neievērošanas dēļ.

Tāpat sanāksmes laikā norisinājās Latvijā izvietotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas dalībvalstu ministru tikšanās, kurā tika pārrunāti turpmākie darbi kaujas grupas spēju pilnveidošanā un integrēšanā Latvijas aizsardzībā.

Savukārt “Briseles foruma” paneļdiskusijā par mūsdienu transatlantiskajiem un globālajiem drošības izaicinājumiem kopā ar Arti Pabriku piedalījās NATO Eiropas spēku pavēlnieks ģenerālis Tods Volterss (Tod Wolters), Francijas aizsardzības ministre Floransa Parlī (Florence Parly) un Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans (Harjit Singh Sajjan).


"Būtiskākais šī brīža transatlantiskās alianses un globālais drošības izaicinājums ir pretošanās valstīm, kuras vēlas vecas ambīcijas realizēt ar jaunām tehnoloģijām."

“Ķīna un Krievija ar vecām ambīcijām ir pirmās valstis, kas izmanto šīs jaunās tehnoloģijas. Tie ir bīstami ieroči, un mums vēl nav visas atbildes, kā tam pretoties,” sacīja A. Pabriks.

Aizsardzības ministrs arī norādīja, ka, viņaprāt, kodolieroči Krievijas arsenālā ir tikai viens no tās agresiju veicinošiem apstākļiem.


"Krievijas vadība izmanto iesakņojušos nacionālismu un pretrunas, kas rodas, definējot to kā Eiropas vai Austrumu reģiona valsti. [..] Tāpat tiek izmantoti kibertelpas drošības trūkumi un dažādas sabiedrības dezinformācijas taktikas, par ieroci izmantojot Kremlim pakļautus masu medijus."


Aizsardzības ministrs uzsvēra, ka viņam nav šaubu par ASV un pārējo NATO dalībvalstu palīdzību gadījumā, ja Latvijā iebruktu sveši militāri spēki, taču plašākā kontekstā viņš vēlētos redzēt labākas attiecības starp ASV un pārējām sabiedrotajām valstīm, piemēram, ekonomikas jautājumos.

NATO Eiropas spēku pavēlnieks ģenerālis Tods Volterss (Tod Wolters) piekrita A.Pabrika apgalvojumam par Latvijas un ASV labajām attiecībām, akcentējot, ka NATO līguma piektā panta darbību apliecināja rīcības pēc 2001.gada 11.septembra teroraktiem ASV.

Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1300 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Polijas, Kanādas, Slovākijas, Slovēnijas, Melnkalnes un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot tās solidaritāti un apņēmību aizstāvēties pret jebkāda veida agresijas izpausmēm. NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija notika 2017.gada 19.jūnijā Ādažu bāzē.