Artis Pabriks: Kamēr turēsim svētu ideju par brīvu Latviju, varēsim būt droši par savu valsti un tās nākotni

04.03.2019

Svētdien, 3. martā, Skrundas novadā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis Andris Rieksts, Jaunsardzes un informācijas centra direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs, karavīri, zemessargi un jaunsargi piedalījās svinīgajos pasākumos par godu Kurzemes atbrīvošanas sākuma 100. gadadienai.

Skrundas novada Lēnās, pie Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas vietas – Memoriālās sienas – svinīgo solījumu deva vairāk nekā 200 Jaunsardzes 1. novada nodaļas jaunsargu, bet svinīgo zvērestu – seši Zemessardzes 45. kaujas nodrošinājuma bataljona zemessargi.

“Skatoties uz jums, jaunsargi un zemessargi, mēs varam priecāties, jo jūsu acīs un sirdī deg liesma par Latvijas valsti. Tik ilgi, kamēr jūs turēsiet svētu ideju par brīvu Latviju, mēs varēsim būt droši par Latvijas valsti, tās nākotni un izaugsmi!uzrunājot klātesošos, uzsvēra aizsardzības ministrs Artis Pabriks.  


Tāpat šodien notika ikgadējais vēstures izziņas pārgājiens “Pa Oskara Kalpaka bataljona pēdām”, pieminot Neatkarības kara dalībniekus.

Pārgājiena laikā no Rudbāržu muižas līdz Kojas upes tiltam dažādas aktivitātes nodrošināja Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes zemessargi
1919. gada 3. martā Rudbāržos sākās Latvijas atbrīvošana pulkveža Oskara Kalpaka vadībā. Pēc nemitīgi zaudētām cīņām pret lieliniekiem un atkāpšanos Kalpaka karaspēks sakopoja savus spēkus un devās pretuzbrukumā. 3. martu kalpakieši uzskatīja par sākumu visas Latvijas atbrīvošanai.

1918. gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.

Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.

1919. gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3. jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919. gada 10. jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.

Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.

Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100.gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku mājas lapā sadaļā “Latvijas armijai 100”.

Foto: srž. Ēriks Kukutis, AM