Saeima izsaka atbalstu administratīvi teritoriālajai reformai un virza skatīšanai komisijā

24.10.2019

Šodien, 24. oktobrī, Saeima virzīja ADMINISTRATĪVO TERITORIJU UN APDZĪVOTO VIETU LIKUMU skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā. Reforma mazinās plaisu starp laukiem un pilsētām, Saeimas sēdē teica Artūrs Toms Plešs, "Attīstībai / Par!" frakcijas vadītāja vietnieks un VARAM parlamentārais sekretārs.

Šobrīd ir izveidota neviendabīga administratīvi teritoriālā struktūra, kā rezultātā mūsu iedzīvotāji pašvaldībās saņem ļoti atšķirīgas kvalitātes pakalpojumus un ir pakļauti ļoti atšķirīgām pašvaldības attīstības iespējām.

Kā tad izskatās šobrīd?

60 no 119 pašvaldībām neatbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma teritoriju izveides kritērijiem. Neraugoties uz iedzīvotāju skaitu, funkcijas visām pašvaldībām ir vienādas, taču daudzas pašvaldības patstāvīgi nespēj izpildīt visas likumos noteiktās funkcijas pietiekamā kvalitātē par samērīgām izmaksām. Nevienlīdzība pašvaldību starpā turpina pieaugt.

  • administratīvās izmaksas novadu pašvaldībās svārstās no 50-200 eiro uz vienu iedzīvotāju (tikai 28 pašvaldībās tās ir mazāk nekā 7% no pašvaldības budžeta),
  • 104 no 119 pašvaldībām saņem dotācijas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda un 39 pašvaldībām šī dotācija sastādīja vairāk nekā 15% no to kopbudžeta
  • 27 pašvaldībās nav struktūrvienību vai speciālista, kas būtu atbildīgs tieši par uzņēmējdarbības jautājumiem
  • tikai 38% iedzīvotāju ir darba iespējas savā pašvaldībā

Stipras pašvaldības šo situāciju var mainīt 

Sabiedrības interesēs ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības, kas var sniegt kvalitatīvus pakalpojumus un kļūt par spēcīgu sabiedroto valstij, lai veiktu citas mūsu valsts attīstībai nozīmīgas reformas, stiprinātu tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju dzīves labklājību.

Papildus tam, Latvijas Bankas pētījums parāda, ja novada pašvaldībās vidēji būtu 20 000 iedzīvotāji, potenciālais ietaupīto līdzekļu apjoms, ko pašvaldības varētu novirzīt papildu vajadzībām, varētu sasniegt līdz pat aptuveni 190 miljoniem eiro gadā.

Arī OECD skaidri norāda, ka reforma sniegs ieguvumus un palīdzēs risināt arvien pieaugošo plaisu starp laukiem un pilsētām.

"Līdz ar to nav būtiski, kāds nosaukumus būs novadam, bet kāda būs dzīve tajā. Svarīga ir iedzīvotājam sniegtā pakalpojuma kvalitāte, nevis tas, kas rakstīts aizpildītā veidlapā. Svarīgi ir nodrošināt novada attīstību, lai cilvēki varētu strādāt tur, kur viņi dzīvo," teica Artūrs Toms Plešs.

Saeima atbalsta reformas turpināšanu

2019. gada 21. martā 88 Saeimas deputāti VIENBALSĪGI atbalstīja lēmumu par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu.

Kopš tā brīža ir noticis intensīvs darbs, konsultācijas ar pašvaldību deputātiem un iedzīvotājiem, lai sagatavotu pārdomātu un ilgtspējīgu piedāvājumu, kas celtu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, mazinātu nevienlīdzību pašvaldību saņemtajos pakalpojumos, kā arī veidotu pilnvērtīgus priekšnosacījumus pašvaldību un visas valsts pārvaldes darbības tālākai attīstībai.

Atbilstoši Saeimas dotajam uzdevumam, ir izveidots tāds teritoriālā iedalījuma modelis, kur visas pašvaldības arī pēc 10 gadiem spēs pildīt savas funkcijas.

Tagad administratīvi teritoriālo reformu skatīs Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija.

Foto: Ieva Ābele, Saeima