Depozīta sistēma ir atbalstīta un tā ir jāievieš līdz 2022. gadam. Artūrs Toms Plešs, "Attīstībai / Par!" deputāts, bija šīs idejas virzītājs un iestājās par depozīta sistēmas ātrāku ieviešanu – jau 2022. gadā nevs tikai 2023. gadā, kā tas bija paredzēts, kā arī modernu paplašināšanu.

• Depozīta sistēmai jāsāk darboties 2022. gada februārī
• Tajā varēs nodot PET un stikla pudeles un skārdenes
• Depozīta sistēmas uzturētājiem būs jārūpējas, lai dzērienu iepakojumus varētu nodot visur Latvijā
• Attālākās vietās depozītu varēs saņemt bezskaidras naudas veidā
• Pārējās vietās par depozītu varēs saņemt gan skaidru naudu, gan veikala čekus
• Depozīta sistēmu uzturēs operatori uz septiņiem gadiem, lai nodrošinātu konkurenci, nepieļautu noziedzīgas monopola shēmas un regulāri pielāgotu depozīta sistēmu jaunākajām tehnoloģijām un IT risinājumiem
• Paredzams, ka depozīta taras pieņemšanas punkti atradīsies pie veikaliem, bet, ja teritorijā nebūs likumam atbilstošu veikalu ar noteiktu platību, tad pašvaldība ierādīs vietu taras pieņemšanas punktam

Depozīta sistēmai jāsāk darboties 2022. gadā

Depozīta sistēmas mērķis ir samazināt atkritumu apjomu, veicinot iepakojumu otrreizēju izmantošanu, samazinot dabu piesārņojošo dzīvesveidu un iedzīvinot aprites ekonomiku Latvijas iedzīvotāju ikdienas domāšanā, kā tas jau ir noticis Lietuvā un Igaunijā.

Depozīta sistēmai būs vajadzīgas jaunas tehnoloģijas, kurām ir iecerēts izmantot mūsu vietējo uzņēmēju produktus un veicināt pašmāju inovācijas.

“Attīstībai / Par!” frakcijas vadītāja vietnieks un VARAM parlamentārais sekretātrs Artūrs Toms Plešs rosināja, lai depozīta sistēmu ievieš jau 2022. gada februārī, nevis tikai 2023. gadā. Artūrs arī piedāvāja tikai likumā paplašināt depozīta sistēmu uz citiem iepakojumu veidiem, lai nākotnē varētu pieņemt vairāk par skārdenēm, plastmasas un stikla pudelēm.

Paplašināta depozīta sistēma būtu bijusi atbilstoša mūsdienīgai valstij

Priekšlikum par plašāku depozīta sistēmu netika atbalsīts un Plešs šo priekšlikumu atsauca. “Žēl, taču turpināšu cīnīties, lai rastu risinājumus vides piesārņojuma mazināšanai,” teica Artūrs Toms Plešs.

Vides piesārņojums ir viena no 21. gadsimta izaicinošākajām problēmām un depozīta sistēma ir viens no risinājuma elementiem, kas var tieši ietekmēt cilvēku paradumus, veicinot iesaisti atkritumu šķirošanā, tādējādi mazinot apkārtējas vides piesārņojumu.

Eurostat dati:

• Latvijā ļoti strauji pieaug sadzīves atkritumu apjomi: pēdējās piecgades laikā (2013 - 2018) sadzīves atkritumu īpatsvars pieaudzis par 20%. 2017. gadā Latvijas mājsaimniecībās radītas 851 000 tonnas sadzīves atkritumu, 2013. gadā – 704 000 tonnas. (2019)

• No 851 000 tonnas sadzīves atkritumiem Latvijā pārstrādāti tikuši mazāk par ceturtdaļu.  Vidēji ES pārstrādā tuvu pusei sadzīves atkritumu. (2019)

Latvijas starptautiskās apņemšanās:

• 2025. gadā Latvijai būs dalīti jāsavāc (atsevišķi no pārējiem atkritumiem) 77% no vienreizējām PET pudelēm, bet 2029. gadā – 90%. Vienlaikus līdz 2030. gadam atkārtotā izmantošanā vai pārstrādē būs jānonāk 70% no primārā iepakojuma. (“Single-Use Plastics” direktīva)

• Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij līdz 2050. gadam ir jāpanāk klimatneitrāls stāvoklis. (Eiropas Padomes lēmums) Klimatneitralitāte ir situācija, kad saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu. Plašāk šeit!

Foto: Ieva Ābele, Saeima