Lai īstenotu visu bērnu tiesības uz kvalitatīvu izglītību un pilnvērtīgu dzīvi, “Attīstībai / Par!” deputāte Marija Golubeva sadarbībā ar kolēģiem un ekspertiem rosina obligātu bērnu attīstības izvērtēšanu jau agrīnā vecumā. Šodien Saeima 1. lasījumā to atbalstīja ar 79 balsīm PAR.

Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz, ka valsts nodrošina obligātu attīstības izvērtējumu visiem bērniem agrīnā vecumā un vēlreiz pirms skolas gaitu uzsākšanas, lai attīstības traucējumi tiktu savlaicīgi atpazīti un bērni ar īpašām vajadzībām saņemtu individuālu atbalstu, nodrošinot kvalitatīvu izglītību un pilnvērtīgu dzīvi.

Visiem bērniem ir tiesības uz labu izglītību, bet pieaugušajam – uz patstāvīgu dzīvi

“Šobrīd attīstības izvērtējums nav obligāts un pastāv risks, ka bērna īpašās vajadzības netieku laikus atpazītas un viņš nesaņem atbalstu mācību procesā, tādējādi likuma robu dēļ nolemjot bērnu grūtam mācību procesam un atpalikšanai no pārējiem bērnam – tieši tā sākas izolācija no sabiedrības jau agrā bērnībā,” norāda Marija Golubeva.

Izvērtējumu veiktu ģimenes ārsti un skolotājiem būtu apmācības un skaidra metodika

“Ziemeļvalstīs bērnu ar īpašām vajadzībām iekļaušana izglītībā un darba tirgū jau ilgus gadus ir valsts prioritāte. Skolotāji Latvijā individuāli dara, ko var, bet viņiem ir nepieciešams papildus atbalsts.”

Agrīnās attīstības izvērtēšanu veiktu ģimenes ārsti un mācību iestāžu pārstāvji, kuriem valsts nodrošinātu apmācības un skaidri definētu izvērtējuma metodiku.

Obligāts agrīnās attīstības izvērtējums ir ne tikai cilvēcīgi pareizs, bet tas arī nodrošina Latvijas nacionālo un starptautisko apņemšanos izpildi.

Tas iekļaujas arī Latvijas starptautiskajās apņemšanās

• Latvijā veiktā pētījumā ir konstatēts, ka “ir iespējams un var pastāvēt risks, ka izglītojamā speciālās vajadzības netiek laikus atpazītas, netiek laikus veikta specializēta izpēte un netiek sniegts laicīgs atbalsts izglītības procesā” (LU (2017), „Pētījums par bērniem ar speciālām vajadzībām sniedzamo atbalsta pakalpojumu izmaksu modeli iekļaujošas izglītības īstenošanas kontekstā”)
  
• Vidēji OECD valstīs bērni ar īpašām (speciālām) vajadzībām sastāda starp 7 un 10% no skolas vecuma bērniem, bet Latvijā tie bija tikai 5.8%. Latvijā pašlaik tiek uzskaitīti bērni, kas apgūst speciālās izglītības programmas (ne visi bērni ar īpašām vajadzībām apgūst šīs programmas). 2016./17. gadā, saskaņā ar Valsts izglītības satura centra datiem,
• Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam paredz virzību uz 21. gadsimtam atbilstošu izglītības sistēmu, kuras mērķis ir attīstīt cilvēkos ar funkcionāliem traucējumiem spēju nepārtraukti mācīties un apgūt jaunievedumus (Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam, 2010., 29.)
  
• 2015. gadā Latvija pievienojās ANO rezolūcijai “Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”. Tā ietver mērķi 4.5.: Līdz 2030. gadam izskaust dzimumu atšķirības izglītībā un nodrošināt neaizsargātiem iedzīvotājiem, tostarp personām ar invaliditāti, pirmiedzīvotājiem un neaizsargātiem bērniem, vienlīdzīgu piekļuvi visiem izglītības un profesionālās apmācības līmeņiem (ANO Ilgtspējīgās attīstības mērķi. https://www.pkc.gov.lv/lv/valsts-attistibas-planosana/ano-ilgtspejigas-attistibas-merki)

Iniciatīvu palīdzēja veidot bērnu tiesību un psihiatrijas eksperti

Rosinājumi ir tapuši konsultācijās ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, Pārresoru koordinācijas centru, kura paspārnē top Pedagoģiski psiholoģiskā atbalsta dienests, Latvijas Autisma apvienības pārstāvēm Līgu Bērziņu un Nelliju Repinu, bērnu psihiatru Ņikitu Bezborodovu, kā arī citiem jomas ekspertiem un valsts un nevalstiskajām organizācijām.