Dace Rukšāne-Ščipčinska: Ceļā uz tiesisku un iekļaujošu sabiedrību

12.05.2020

Var teikt, ka gads ir gan daudz, gan maz – gadu parasti mērām pēc dažādiem notikumiem, sajūtu uzplaiksnījumiem vai, piemēram, svētkiem. Manā deputātes dzīvē gada ritums ir saistīts arī ar Tiesībsarga ziņojumu – ik gadu Tiesībsargs to prezentē Cilvēktiesību komisijai un pēc tam arī Saeimai. Šo brīdi es ļoti gaidu, rūpīgi vērtēju izmaiņas cilvēktiesību jomā, daudz domāju par iespējamajām izmaiņām gan likumdošanas, gan politiskajā līmenī.

Tiesībsarga ziņojums par 2019. gadu ir 126 lappušu garš, tajā ir runāts par daudzām tēmām, taču es gribētu īpaši uzsvērt divas.

Cilvēktirdzniecības novēršana. Šī ir ļoti sarežģīta, bet svarīga tēma. Pērn rudenī kopā ar kolēģiem rīkoju konferenci, lai ar dažādu iestāžu pārstāvjiem pārrunātu problēmas un iespējamos risinājumus. Prieks, ka arī Tiesībsargs uzskata šo par vienu no prioritārajiem jautājumiem, piekrītu viņa teiktajam, ka valstī būtu jānosaka jauna un vienota kārtība, kā identificēt un atpazīt cilvēktirdzniecības upurus. Tāpat skaidrs, ka valstij un pašvaldībām būtu jāstrādā kopā, koordinējot dažādus procesus, lai efektīvi palīdzētu upuriem un novērstu cilvēku tirdzniecības gadījumus. Sākot no sociālā darbinieka un atbalsta biedrības aktivīsta līdz prokuroram un tiesnesim – visām iesaistītajām pusēm nepieciešamas zināšanas, papildus izglītība un iemaņas.

Bērnu tiesību aizsardzība. Ne mazāk sarežģīta vai nopietna, un vienlaikus arī vēl emocionālāka joma. Nepieciešama visas sistēmas reforma, lai mēs kā valsts labāk aizsargātu savu bērnu tiesības. Piekrītu Tiesībsarga komentāram par vajadzību pārdomāti reformēt Bāriņtiesu institūtu. Mums kā parlamentāriešiem priekšā vēl ļoti sarežģīta un emocionāla diskusija par bērnu adopciju uz ārzemēm. Šajā un citos jautājumos būtu svarīgi, ka politiķi, ierēdņi un visas citas iesaistītas puses rīkojas, vadoties no bērnu interesēm, kuras, manuprāt, būtu dzīvot ģimeniskā vidē.

Skaidrs, ka cilvēktiesību jomā mums vēl ir daudz darba. Latvija vēl joprojām nav ratificējusi Stambulas konvenciju, mums trūkst partnerattiecību regulējuma, esam tikai ceļā uz patiesi iekļaujošu sabiedrību. Vienlaikus ir svarīgi saskatīt arī pozitīvas izmaiņas.

Būtiskākā no tām ir cilvēku informētība un izglītība cilvēktiesību jautājumos – šeit jāsaka paldies gan daudzām nevalstiskajām organizācijām par viņu aktīvo rosīšanos, gan Tiesībsarga birojam un valsts iestādēm par dažādām informatīvajām kampaņām, gan jaunajai politiķu paaudzei, kas bieži aktualizē un prioritizē cilvēktiesību jautājumus, gan visai mūsu sabiedrībai kopumā.

Turpināsim šo augšupejošo ceļu kopīgiem spēkiem, tai skaitā uzzinot vairāk par aktuālo situāciju cilvēktiesību jomā. Ar Tiesībsarga ziņojumu ir iespējams iepazīties šeit