Edgars Skvariks: Sešdesmit divas spožas zvaigznes ASV un ES attiecībās

20.07.2018

Edgars Skvariks, “Attīstībai / Par!” deputāta kandidāts

Amerikas Savienoto valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa nesenais ceļojums pa Eiropas valstīm daudziem vēl ilgi paliks atmiņā. Savu vizīšu laikā viņš paspēja apvainot vairākas no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kuras ir arī vienas no lielākajām ASV sabiedrotajām, sacelt pamatīgu vētru NATO samita laikā, kā arī izsaukt pretrunīgas reakcijas pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. 

Uz brīdi varētu pat šķist, ka ASV un ES attiecībām pienākuši tik grūti laiki, ka mums ir vieglāk rast atšķirīgo, nekā kopīgo, taču šo brīdi Latvijai vislabāk būtu izmantot savā labā, uzņemoties vēl aktīvāku dalību ES un NATO.

Prezidents Tramps savulaik norādījis, ka NATO ir tikpat slikta, cik Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līgums jeb NAFTA. Tāpat viņš vairākkārt izteicies, ka NATO alianses dalībvalstīm beidzot pienācis laiks pildīt iepriekš paustās apņemšanās, aizsardzībai novirzot 2% no sava iekšzemes kopprodukta (IKP). Par šo apņemšanos, kuru pilda vien retā dalībvalsts, patiesībā nav runājis tikai Tramps. Šādi izteikumi ir sadzirdēti arī no citiem ASV prezidentiem, kā arī vairākām nozīmīgām amatpersonām. Taču pirmo reizi šāda retorika ir devusi tik spēcīgu triecienu, jo NATO balstās uz savām dalībvalstīm, un šāda vārdu izvēle pa vīlēm ārda iepriekš sasniegto un pat veicina uzticības erozijas veidošanos un plaisu padziļināšanos.

Labā ziņa gan ir tā, ka visām alianses dalībvalstīm būs jāpalielina izdevumi aizsardzībai, jo ilgāk dzīvot uz citu rēķina vairs nebūs iespējams. Šiem 2% jākļūst par ES un NATO dalībvalstu standartu. Bez atkāpēm un atrunām. Un tieši šeit spoži iemirdzas Latvija, kura praktiski jau sasniedz vienošanos. Vienlaikus mēs varam iet vēl tālāk, aizsardzībai, diplomātijai un ārējai darbībai atvēlot 3% no IKP. Šis gan nav uzskatāms par mudinājumu vairāksolīšanai, bet gan norāde, ka par vairākiem jautājumiem pastiprināti nāksies domāt caur ES un NATO prizmu.

Jāsaka, ka līdz šim Tramps ir pozicionējis sevi kā politiķi, pateicoties kuram tiek noslēgti jauni līgumi un NATO kļūst tikai drošāka un spēcīgāka. Patiesību sakot, šajā jomā spēcīgāka ir tieši ES, un tieši “tirdzniecības kari” varētu būt daudz bīstamāki par sarunām slēgtās telpās un ierobežotā cilvēku lokā par procentuālajiem sadalījumiem. ES rokās ir kāds zīmīgs trumpis – spēja noslēgt būtiskus ekonomiskos nolīgumus, ko apliecina arī nesen parakstītais tirdzniecības nolīgums ar Japānu. Tā ir spilgta ES uzvara un apliecinājums mūsu spējām vest sarunas.

 Līdz ar to jāspriež, ka sarunu un diplomātijas nozīme attiecībās ar ASV varētu tikai palielināties. Raugoties nākotnē, pastāv zināms risks, ka ASV iedzīvotāju vidū varētu pasliktināties attieksme pret ES vai NATO. Šī problemātiskā situācija un iespējamās ķildas ap tirdzniecību var atstāt dziļas rētas abu pušu starpā. Un ir valstis, kuras tieši to arī vēlas redzēt.

 

Latvijai būtu nepieciešams izmantot situāciju, izrādīt vēl lielāku iniciatīvu, uzņemoties aktīvāku lomu ES un NATO līmenī, ņemot vērā mūsu līdzšinējo pieredzi un spējas dažādās institūcijās. 


Vienlaikus Latvijai ir iespēja paspīdēt arī attiecību uzlabošanā ar ASV, jo mēs saprotam ne tikai to, ko nozīmē labi ieeļļoti ieroči, stratēģiskā komunikācija un vienota politika, bet arī to, ka ASV nav tikai Vašingtona un šķietami neatlaižami rokasspiedieni.