Ilmārs Dūrītis: Ceļš uz valsts finansētu izcilu augstāko izglītību

16.06.2021

Valsts finansēta augstākā izglītība nodrošinātu kvalitatīvu augstāko izglītību, jo uzņemtu mazāk studentu, bet adekvāti finansētu studijas, mērķēti finansētu stratēģiski svarīgās jomas un nodrošinātu studentu sociālo aizsardzību.

Otrdien, 15. jūnijā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes  komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas  vadītājs un Kustības “Par!” biedrs Ilmārs Dūrītis (AP!) prezentēja sēžu  cikla “Par pilnībā valsts finansētām studiju iespējām” kopsavilkumu un turpmākās nepieciešamās darbības.

Ilmārs Dūrītis: “Ir jādomā par budžeta vietu  skaita palielinājumu tematiskajās grupās, kurās ir prognozējams  speciālistu trūkums, kā arī būtiski ir ieviest sociālos kritērijus un  sekmībā balstītu atbalstu sadzīves izdevumiem stipendiju formā – tie ir  daži no būtiskākajiem uzdevumiem, kurus jāīsteno, strādājot pie  augstākās izglītības finansēšanas modeļa.”

1. Stratēģiski mērķēts finansējums un izmaksu pielīdzināšana reālajām

Pirmkārt, budžeta finansējumu nepieciešams piešķirt tikai tām studiju  programmām un virzieniem, kas starptautiski novērtētas kā izcilas un  labas. Īpašu finansējumu un atbalstu jāpievērš tām jomām, kurās ir  prognozēts speciālistu trūkums – inženierzinātņu, dabaszinātņu, izglītības zinātņu un lauksaimniecības u.c. jomās. Papildus kritēriji  finansējuma piešķiršanai būtu jānosaka – absolventu skaits,  nodarbinātība attiecīgajā kvalifikācijā un studentu un pasniedzēju starptautiskā mobilitāte, zinātniskā aktivitāte.

Otrkārt, Latvijas augstākās izglītības sistēma  jāpavērš kvalitātes  kāpināšanas virzienā. It īpaši stratēģiski svarīgajās jomās, kurās  prognozējams speciālistu lielāks pieprasījums, jānodrošina adekvāts  finansējums, kā arī tas, lai studiju programmas noteiktā studiju maksa  būtu atbilstoša valsts piešķirtajam finansējumam attiecīgai studiju  vietai. 

Doktora studiju programmas varētu būt vienas no pirmajām, kas pilnībā  pārietu uz valsts vai universitātes finansētām studijām, ņemot vērā  lielās doktora studiju programmu izmaksas un nelielo studējošo skaitu. 

2. Augstākās izglītības finansēšanas modeļa maiņa

Pirmkārt, papildus studiju programmu bāzes finansējumam, apmēram  15-20% no valsts budžeta dotācijas augstskolai jāpiešķir pēc laba  snieguma rādītājiem – absolventu nodarbinātība kvalificētajos amatos;  mazs studējošo atbirums; absolventu skaits, starptautiskā mobilitāte;  mācībspēku un studentu zinātniskā aktivitāte u.c.

Tas motivēs augstākās izglītības iestādes tiekties uz zinātnisku,  starptautisku un konkurētspējīgu izcilību, kā arī reālo darba tirgus  vajadzību sasniegšanu.

Otrkārt, nepieciešams veidot  tiesisko ietvaru, kas nodrošinātu, lai  studiju programmai piešķirtais finansējums seko līdz programmu  realizējošai fakultātei, proti, vietai, kur students studē (nauda seko  līdzi studentam).

Treškārt, nepieciešama caurspīdīga budžeta veidošanas sistēma  augstskolu iekšpusē – nosakot to, ka valsts piešķirtā nauda ir  izsekojama, nodalīta augstskolas budžetā no citiem budzeta līdzekļiem,  lai tā netiktu novirzīta pašas augskolas radītām un valsts nefinansētām  studiju programmām, šķērssubsīdiju veidā, tādējādi noplicinot  stratēģiski svarīgo jomu programmas.

3. Nodrošināta studentu sociālā drošība

Lai rūpētos par studentu dzīves kvalitāti un mazinātos studentu  atbirumi, nepieciešams ieviest ne tikai sekmēs, bet arī sociālajos  kritērijos balstītas stipendijas. Studiju pieejamība jebkuram, kuram ir  motivācija un spējas.

Lai novērstu speciālistu trūkumu stratēģiski nozīmīgās (STEM) jomās  un šīm jomām piesaistītu vairāk studentu, jārada labvēlīgāki apstākļi –  pieejamākas stipendijas, studiju kredītu dzēšanas iespējas, pietiekams  daudzums valsts finansētas studiju vietas.

Labvēlīgākus apstākļus palīdzētu radīt līdzmaksājuma ieviešana – tas  nozīmētu, ka aptuveni 10% maksā students pats, bet pārējo valsts. Tie  varētu būt valsts garantēti studiju kredīti. Kredītu varētu dzēst, ja  students strādā noteiktās, valstij svarīgās jomās, piemēram, valsts  slimnīcā, skolā utt.

4. Pirmais konkrētais solis – palielināt bāzes finansējumu valsts apmaksātajās studiju vietās

Pirmais solis ceļā uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību  būtu palielināt bāzes finansējumu valsts jau apmaksātajās studiju  vietās. Šim mērķim pēc IZM sniegtās informācijas būtu nepieciešami 41  271 649 eiro.

Nemainot valsts prioritātes augstākajā izglītībā, papildus  nepieciešamais valsts budžeta resurss bāzes finansējuma pacelšanai visām  valsts finansētajām un maksas studiju vietām, atbilstoši reālajām  izmaksām, kopā sastādītu 174 145 863 eiro.

Taču šādu pieeja būtu pārsteidzīga un neracionāla, jo sociālo zinātņu programmās ir speciālistu pārpalikums.

Latvijas cilvēkiem vajadzīga izcila augstākā izglītība, un modernu  augstāko izglītību raksturo vairāk pētījumu, starptautiski atzīti  pasniedzēji, aktuāls mācību saturs un metodes, veiksmīgas absolventu  darba gaitas.