Ilmārs Dūrītis: Cilvēka gribai ārstniecības procesā ir prioritāra nozīme

25.11.2021

Pacientam būs tiesības pilnvarot personu, kuru viņš uzskata par vispiemērotāko, savu interešu pārstāvniecībai ārstniecības procesā – šādus grozījumus Pacientu tiesību likumā šodien, 25.novembrī, pirmajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja Saeimas deputāti.

Gadījumos, kad pacients pats nespēs pieņemt lēmumu par ārstēšanu sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ, prioritārās tiesības pienemt šo lēmumu tiks noteiktas pacienta pilnvarotajai personai. Šos grozījumus Pacientu tiesību likumā izstrādājusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija darba grupa “Par ārpus laulības savienībā dzīvojošo pāru sociālās aizsardzības mehānisma izstrādi” deputāta un Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Ilmāra Dūrīša vadībā.

"Cilvēka gribai ārstniecības procesā ir prioritāra nozīme. Ir taču tik svarīgi, lai brīdī, kad klājas visgrūtāk, vistuvākais cilvēks būtu kopā, vienotā komandā ar pacientu un ārstu cīņā par dzīvību! Šie likuma grozījumi radīs skaidrību pacienta un ārstniecības iestādes attiecībās un palīdzēs kā pacientiem, tā ārstiem"  grozījumu būtību skaidro Ilmārs Dūrītis.

Atbilstoši patreiz spēkā esošajam regulējumam, prioritāte pieņemt lēmumu par pacienta piekrišanu ārstniecībai tiek noteikta pacienta laulātajam, bet ja tāda nav, tad tuvākajiem radiniekiem. Attiecīgi, pacientam nonākot ārstniecības iestādē, esošais Pacientu tiesību likums neparedz pacienta pilnvarotajai personai prioritāri pieņemt lēmumupar ārstniecību, ja pacientam ir reģistrēta laulība vai arī pacientam ir dzīvi tuvākie radinieki. 

Rezultātā var veidoties situācijas, kad faktiskais ģimenes loceklis un pacientam vistuvākais cilvēks, kas pārzina pacienta vēlmes un intereses, šai situācija ir beztiesīgs un pat nevar saņemt informāciju par ārstēšanas gaitu. Lai iegūtu šādas tiesības, ir jābūt iepriekš nokārtotam notariālam pilnvarojumam, kas ir salīdzinoši dārgs un sarežģīts process un reti kad tiek realizēts. Rezultātā lēmumu pieņemšana var būt apgrūtināta, kas apdraud pacienta intereses un sarežģī ārstniecības darbu, īpaši, kad laika ir maz.

Attiecībā uz ārpuslaulībā dzīvojošām ģimenēm šī problēma ir īpaši aktuāla. Saskaņā ar statistikas datiem situācija bieži ir neviennozīmīga: Latvijas sabiedrību veido dažādas ģimenes.Tikai 62% bērnu piedzimst savienībā, kura savas tiesiskās attiecības reģistrējušas laulībā1 ,  tāpat bieži sastopama situācija, kad laulātie navpabeiguši laulības šķiršanas procesu, bet veidosavu faktisko ģimenes dzīvi ar citu personu.

Tālāk piedāvātie likuma grozījumi tiks skatīti Saeimas komisijās un līdz 9. decembrim būs iespējams iesniegt priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija darba grupu “Par ārpus laulības savienībā dzīvojošo pāru sociālās aizsardzības mehānisma izstrādi” deputāta un Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Ilmāra Dūrīša vadībā  izveidoja 2021. gada 20. janvārī. Darba grupas mērķis ir izstrādāt priekšlikumus, lai nodrošinātu Satversmes Tiesas 2020. gada 12. novembra sprieduma izpildi un rast risinājumus ārpuslaulības savienībā dzīvojošu pāru sociālai un tiesiskai aizsardzībai. 





1sk. Demogrāfija 2020. Statistisko datu krājums. Rīga: Centrālā statistikas pārvalde, 2020, 47., Pieejams:  https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/meklet-tema/417-demografija-2020

Foto: Ieva Ābele, Saeima