Juris Pūce: VARAM izmantotie pētījumi ir pamats datos balstītai reformai

28.08.2019

Rīga, 2019.gada 28.augusts – šodien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) administratīvi teritoriālās reformas informatīvās kampaņas ietvaros rīkoja diskusiju par nākotnes pašvaldībām, lai informētu par vairāku ekspertu pētījumu starprezultātiem.

Diskusijas laikā tika prezentēti Latvijas Universitātes, SIA “Karšu izdevniecība “Jāņa sēta”” ekspertu pētījumi, kā arī Latvijas Bankas neatkarīgais diskusiju materiāls. Ekspertu pētījumi izmantoti ministrijas sagatavotā administratīvi teritoriālā iedalījuma projekta izstrādē.

Ministrs Juris Pūce (AP!): “VARAM pieejamie pētījumi ikvienam ļauj izprast administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību. Pētījumi rāda, ja nemainām neko, liela daļa Latvijas pašvaldību arī turpmāk būs spiestas iztikt ar esošo funkciju uzturēšanu, neradot jaunas iespējas. Reformas uzdevums ir apturēt pašvaldību attīstības lejupejošo spirāli, lai iedzīvotāju dzīves kvalitāte uzlabojas un pašvaldību kapacitāte ceļas. Es stingri turēšos pie pozīcijas, ka ministrija virzīs tikai datos balstītus lēmumus, ņemot vērā mūsu iedzīvotāju paradumus, kustību un profesionāļu aprēķinātas prognozes nākotnei. Šie dati mums dod redzējumu, kā valstī ko tālredzīgi un saprātīgi uzlabot. Esmu pārliecināts, ka mums izdosies laba administratīvi teritoriālā reforma, kas dos pozitīvu impulsu pārmaiņu procesiem citās valsts un pašvaldību sfērās un iedzīvotāju labklājības celšanai.”

Latvijas Bankas pētījuma atskats

Prezentētā Latvijas Universitātes pētījuma mērķis ir modelēt Latvijas iedzīvotāju iekšējo migrāciju un administratīvo teritoriju ekonomisko aktivitāti, izmantojot jaunus datu avotus un to ieguves metodes, piemēram, kā mobilo tālruņu zvani un SMS datu ieraksti, dati par iekšzemes kopproduktu (IKP) u.c. LMT prezidents, valdes priekšsēdētājs Juris Binde norādīja, ka pētījuma pirmajā posmā tika identificēti ekonomiskie centri un novērots, ka Latvijas pašvaldību ekonomiskos centrus un to ietekmes teritorijas raksturo augsta aktivitāte un iedzīvotāju migrācija darbadienās visa gada garumā, kas dod iespēju izdarīt prognozes par ekonomiskās aktivitātes izmaiņām pašvaldību līmenī. Pētījuma autors LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns prof. Gundars Bērziņš uzsvēra, ka minētie attīstības centri jau pašlaik ir Latvijas ekonomikas dzinējspēks, tāpēc ap tiem būtu jāveido arī pašpietiekami jaunie novadi. Šāda pieeja ļaus nodrošināt vienmērīgu visu reģionu attīstību un būtiski samazināt sociālo nevienlīdzību, piesaistīs reģioniem iedzīvotājus un uzņēmējus.

“Karšu izdevniecības “Jāņa sēta”” pētījuma atskats

Savukārt “Karšu izdevniecība “Jāņa sēta”” iepazīstināja ar mūsdienīgu telpiskās plānošanas platformu – Latvijas ATR karti, ko ir apņēmusies pilnvērtīgi izstrādāt līdz 2020. gada pavasarim. Lai novērtētu vietējo teritoriju ekonomisko potenciālu, Latvijas ATR kartē pirmo reizi būs pieejama detalizēta informācija par uzņēmējdarbībā radītās nosacītās pievienotās vērtības reģionālo izcelsmi nevis pēc uzņēmuma juridiskās adreses, kas lielajiem uzņēmumiem visbiežāk ir Rīgā, bet to vietējo vienību (ražotņu, veikalu un citu pakalpojumu sniegšanas vietu) faktiskās darbības vietas. Latvijas ATR kartē vēl būs pieejama arī detalizēta informācija par iedzīvotājiem un mobilitāti, kā arī pamatdati par pašvaldībām. Izdevniecības galvenais redaktors Jānis Turlajs prezentēja iegūtos datus par pievienotās vērtības izcelsmi, kas liecina, ka ekonomiskā aktivitāte Latvijā pamatā koncentrējas ap reģionālās un nacionālās attīstības centriem. Tāpat J. Turlajs uzsvēra, ka pārmaiņas pašvaldību iedalījumā būtiski ietekmēs pašvaldību iespējas veidot racionālus publisko pakalpojumu tīklus un tādējādi lietderīgāk izmantot publisko finansējumu.

Latvijas Bankas neatkarīgā diskusijas materiāla atskats

Latvijas Bankas pētnieki savā neatkarīgajā diskusijas materiālā “Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības?” ir ieguvuši pārliecinošas liecības par negatīvu sakarību starp novadu pašvaldību uzturēšanas izdevumiem uz vienu iedzīvotāju un attiecīgā novada lielumu. Proti, pēc iedzīvotāju skaita mazākos novados pašvaldību funkciju nodrošināšana, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, izmaksā caurmērā dārgāk nekā citviet. Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste prezentācijas laikā vērsa uzmanību arī uz izaicinājumiem, ar kuriem novadu pašvaldības var saskarties tuvākajā nākotnē. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanās tendences, vairumam novadu pašvaldību būs jāmeklē papildu finansējums to funkciju nodrošināšanai esošajā apjomā. Pētījuma rezultāti arī liecina, ka, koncentrējot pašvaldību pakalpojumu sniegšanu iedzīvotāju skaita ziņā lielākās administratīvi teritoriālajās vienībās, potenciālais budžeta līdzekļu ietaupījums, kas novadu ietvaros būtu izmantojams pašvaldību sniegto pakalpojumu klāsta vai to kvalitātes uzlabošanai, varētu būt nozīmīgs. Piemēram, ja novadu pašvaldības vidējo izmēru palielinātu līdz 20 000 iedzīvotāju, potenciālais ietaupīto līdzekļu apjoms, ko pašvaldības varētu novirzīt papildu vajadzībām, varētu sasniegt līdz pat aptuveni 190 miljoniem eiro gadā.

Pasākuma ierakstu iespējams noskatīties ministrijas mājaslapā >>>

Ekspertu pētījumu prezentācijas un kopsavilkumu materiāli pieejami šeit >>>

Reformas konteksts

Šā gada 21.martā Saeima pieņēma vienbalsīgu lēmumu īstenot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu. Ministru kabinets 14.maijā apstiprināja Informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli”, dodot mandātu VARAM organizēt konsultācijas ar pašvaldībām par valdības piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli. Laika posmā no 27.maija līdz 2.augustam ministrs tikās ar visām 114 pašvaldībām, kuras skar reforma.

13.augustā saskaņošanai tika nosūtīts konceptuālais ziņojums “Par administratīvi teritoriālo iedalījumu”, septembra sākumā to virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā. Ministrija paralēli ir sagatavojusi arī likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, kas 29.augustā tiks izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Pēc tam likumprojektu virzīs tālāk izskatīšanai Ministru kabinetā un Saeimā.