Krista Baumane: Mūsdienās vairs nav attaisnojuma audzēt būros, piespiedu kārtā pavairot un nogalināt dzīvniekus, lai tikai iegūtu to kažokus.

15.09.2021

Krista Baumane ar frakcijas kolēģu  Daces Rukšānes-Ščipčinskas un Ilmāra Dūrīša, kā arī citu Saeimas deputātu atbalstu iesniegusi grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz aizliegt kažokzvēru audzēšanu ar mērķi iegūt kažokādas. Grozījumi tapuši sadarbībā ar biedrību "Dzīvnieku brīvība".

Dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids, kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma.

Tas piesārņo vidi un nedod pienesumu tautsaimniecībai. Grozījumi ļaus novērst kažokzvēru nāvi un ciešanas, ko lielākā daļa Latvijas sabiedrības uzskata par nepamatotām.
Likumprojekta grozījumus Saeimā virza “Attīstībai/Par!” deputāte Krista Baumane, likumprojektu atbalsta gan kolēģi no dažādām Saeimas frakcijām, gan neatkarīgie deputāti.

“Esmu priecīga un pateicīga par no kolēģiem saņemto atbalstu šīm likuma izmaiņām – plašā politiskā pārstāvniecība starp likumprojekta virzītājiem pierāda, ka mums kā sabiedrībai nav pieņemama cietsirdīga apiešanās ar dzīvniekiem. Reiz to kažokādas bija nepieciešamas, lai cilvēki nenosaltu, bet mūsdienās vairs nav attaisnojuma audzēt būros, piespiedu kārtā pavairot un nogalināt dzīvniekus, lai tikai iegūtu to kažokus.” - gandarījumu par kolēģu atbalstu pauž Krista Baumane.

Mēs iestājamies par dzīvnieku labturību - savvaļas dzīvniekiem nav vietas sprostos!

Problēmas, kas saistītas ar kažokzvēru audzēšanu:


Grozījumu mērķis ir aizliegt kažokzvēru audzēšanu Latvijā kažokādu dēļ. Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī, un tie neaizliedz kažokādu ieguvi medību ceļā vai kažokādu tirdzniecību.

Grozījumi ļaus novērst kažokzvēru nāvi un ciešanas, ko lielākā daļa Latvijas sabiedrības uzskata par nepamatotām

Dzīvnieku aizsardzības likuma preamubulā noteikts, ka "nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt," kas ir pretrunā ar lapsu, ūdeļu un šinšillu audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu dēļ.

Socioloģisko aptauju rezultāti parāda, ka sabiedrības vairākums kažokādu ieguvi neuzskata par pamatotu iemeslu audzēt un nogalināt dzīvniekus. Atsaucoties uz sabiedrības nostāju, daudzās valstīs likumdevēji jau ir pieņēmuši atbilstošus lēmumus.

Saskaņā ar sabiedriskās domas izpētes centra SKDS 2021.gada jūnijā veikto socioloģisko aptauju 63% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu ieguvei. Turklāt vairāk nekā 40 000 cilvēku parakstījuši tiešsaistes petīciju Saeimai par zvēraudzēšanas aizliegumu vietnē "www.kazoki.lv", un aizliegt zvēraudzēšanu Latvijā aicina arī vairāk nekā 50 Latvijas nevalstiskās organizācijas.

Sabiedrības viedoklis Latvijā atspoguļo vispārēju tendenci Eiropā

Kopš 2007.gada Eiropas Savienības (ES) līmenī ir aizliegta gan iekšējā, gan ārējā tirdzniecība ar suņu un kaķu kažokādām, kopš 2010.gada - ierobežota tirdzniecība ar izstrādājumiem no roņu ādas. Dažādi zvēraudzēšanas aizliegumi ir pieņemti lielā daļā Eiropas, piemēram, Austrijā, Beļģijā, Bosnijā un Hercegovinā, Čehijā, Dānijā aizliegts audzēt lapsas, Francijā - ūdeles, Horvātijā, Igaunijā, Itālijā, Lielbritānijā, Luksemburgā, Nīderandē, Norvēģijā, Serbijā, Slovākijā, Slovēnijā, Šveicē, Ungārijā - lapsas un ūdeles, Ziemeļmaķedonijā un Zviedrijā - lapsas un šinšillas.

Vācijā zvēraudzēšana tika pārtraukta 2019.gadā augstāku labturības prasību dēļ, kas paredz, piemēram, baseinus peldēšanai ūdelēm. Parlamentārā līmenī debates par zvēraudzēšanas aizliegumu notiek Bulgārijā, Īrijā, Lietuvā, Polijā un Ukrainā.

Ir pamats uzskatīt, ka dzīvnieku ciešanas ir neizbēgama kažokzvēru audzēšanas sastāvdaļa

Bez tām šis uzņēmējdarbības veids nebūtu rentabls. Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts, ka dzīvnieka īpašniekam ir pienākums "nodrošināt dzīvnieka turēšanas apstākļu (..) atbilstību tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām, ņemot vērā attiecīgā dzīvnieka sugu, attīstības, adaptācijas un pieradināšanas pakāpi." Taču stiepļu sprostos nevar tikt apmierinātas zvēraudzētavās turēto dzīvnieku dabiskās etoloģiskās vajadzības, piemēram, ūdelēm - iespēja peldēt, lapsām - iespēja rakt un socializēties, šinšillām - skriet un lēkt.

Izteiktās labturības problēmas zvēraudzēšanā izriet no fakta, ka lapsas un ūdeles ir turētas nebrīvē vien aptuveni 100 gadus, kas ir desmitiem reižu mazāk nekā citi lauksaimniecības dzīvnieki. Tāpat vērā ņemams, ka selekcijas darbs ar kažokzvēriem veikts tikai tāpēc, lai mainītu kažokādas parametrus, piemēram, krāsu, nevis lai uzlabotu lapsu un ūdeļu labturību nebrīvē.

Tādēļ šie dzīvnieki zvēraudzētavu sprostos ir pakļauti pastāvīgām ciešanām pat tad, ja audzēšana notiek atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteiktajām kažokzvēru labturības prasībām.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra (LDC) sniegto informāciju, 2020.gada 1.jūlijā zvēraudzētavās kopā bija 579 945 dzīvnieki, tajā skaitā 579 320 ūdeles, 443 lapsas un 182 šinšillas. Tātad ūdeļu kopskaits veido ap 99% no kažokzvēru kopskaita. Savvaļā ūdeles ik dienu apstaigā vienu līdz trīs kvadrātkilometrus, ir savrupi, teritoriāli dzīvnieki, kas daļēji dzīvo ūdenī. Savukārt MK noteikumi "Labturības prasības kažokzvēru turēšanai" atļauj ūdeles turēt 30x70x45 centimetru lielos sprostos, kur tās atrodas cieši blakus cita citai un nespēj izvairīties no sociāla kontakta. Sprostos tās nespēj skriet, peldēt vai medīt. Zinātniskie pētījumi liecina, ka peldēšanas trūkums ūdelēm izraisa tādu pašu stresa līmeni kā pārtikas trūkums.

Dzīvnieku instinktīvo vajadzību apmierināšanai nepiemērotie dzīves apstākļi izraisa psihiskas problēmas, par ko liecina arī stereotipiska uzvedība, kas raksturīga zvēraudzētavu ūdelēm - vienu un to pašu kustību šķietami bezjēdzīga atkārtošana. Piemēram, Dānijas zvēraudzētavās standarta apstākļos stereotipiska uzvedība ūdelēm novērota 11% no laika vasarā un 32% no laika ziemā. Par psihiskām problēmām zvēraudzētavās liecina arī bieži sastopamā sava kažoka košļāšana (no 5% līdz 60% ūdeļu Dānijas zvēraudzētavās), astes graušana, retāk – arī sevis kropļošana. 

Zvēraudzētavu darbinieki nogalina ūdeles, nosmacējot gāzes kamerās ar oglekļa monoksīdu vai dioksīdu. Jau desmitiem gadu ir zināms, ka ūdeļu nonāvēšana gāzes kamerās ar oglekļa gāzi ir ilga un mokoša, jo ūdeles kā daļēji ūdens dzīvnieki spēj ilgstoši aizturēt elpu un nereti mēdz izdzīvot pat pēc 10 līdz 20 minūšu smacēšanas, teikts grozījumu anotācijā.

Ar zvēraudzēšanas industrijas finansējumu izstrādātā "WelFur" programma iepriekš aprakstītos mokošos dzīves un nāves apstākļus, kas ir nepieņemami lielākajai daļai sabiedrības, apbalvo ar augstāko novērtējumu, proti, "labākā šībrīža prakse". Šo novērtējumu saņem arī zvēraudzētavas, kas neatbilst Eiropas Komisijas Dzīvnieku labturības un veselības komitejas rekomendācijās minētajiem minimālajiem standartiem. Tādēļ "WelFur" programma uzskatāma par sabiedrību maldinošu.

Draudi apkārtējai videi

Grozījumi palīdzēs nodrošināt  Satversmes 115. pantā noteikto: "Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu."

Zvēraudzētavu apkaimju iedzīvotāji ir spiesti sadzīvot ar ūdens piesārņojumu, mēslu smaku, mušu pārpilnību un postījumiem piemājas saimniecībās, kad no zvēraudzētavām izmukušās ūdeles nokož mājputnus. Diemžēl valsts institūcijām un vietējām pašvaldībām neizdodas novērst šīs plaši dokumentētās problēmas zvēraudzētavu apkaimē. 

Grozījumi palīdzēs sasniegt arī Latvijas nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam rīcības virziena "Daba un vide - "Zaļais kurss"" mērķus, kā arī palīdzēs samazināt SEG emisiju intensitāti un panākt oglekļa mazietilpīgu un resursu efektīvu attīstību un veicinās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. 

Ūdelēm izbēgot no zvēraudzētavām, tās ātri pielāgojas dzīvei savvaļā. Latvijā audzētās Amerikas ūdeles uzskatāmas par invazīvu sugu, jo tās izkonkurē mazākās Eiropas ūdeles un apdraud daudzas vietējās sugas, sevišķi zivis, abiniekus, rāpuļus un putnus. Amerikas ūdeles ir galvenais ūdensputnu mirstības iemesls Latvijā.

Draudi cilvēkiem

Grozījumi mazinās Covid-19 vīrusa izplatības risku. Kā novērots Latvijas zvēraudzētavās un citviet, iespējama SARS-Cov-2 pārnese no cilvēka uz ūdelēm un pretējā virzienā. Mutāciju rezultātā zvēraudzētavās radušies un cilvēkiem nodoti vīrusa paveidi, pret kuriem nupat izstrādātās vakcīnas var nebūt efektīvas

Lai novērstu nozares radīto risku sabiedrības veselībai, tika nolemts pārtraukt zvēraudzēšanu Nīderlandē jau 2021.gadā, kā arī pārtraukt ūdeļu audzēšanu, izkaujot ap 15- 17 miljonus ūdeļu Dānijā. Kažokzvēru pavairošana Covid-19 vīrusa izplatības risku dēļ apturēta arī Zviedrijā un Itālijā.

Darbs zvēraudzētavās ir atzīts par cilvēka veselībai kaitīgu. Gan Latvijā 2018. un 2021. gadā veiktie pētījumi, gan arī 2018. gada pētījums Polijā atklāj, ka darba apstākļi zvēraudzētavās ir smagi – tiem raksturīga nepatīkama smaka, kostas brūces un ilgas darba stundas. Apdraudējumu darbinieku veselībai un dzīvībai rada arī  SARS-Cov-2 izplatība zvēraudzētavās

Grozījumi ļaus novērst draudus patērētāju veselībai. Lai kažokāda kalpotu un nesapūtu, tā ir jāapstrādā ar toksiskām ķimikālijām, piemēram, formaldehīdu, kas var izraisīt vēzi un ģenētiskus defektus. Formaldehīds, hroms un citas toksiskas vielas bīstami lielos daudzumos atrastas lielā daļā no pārbaudītajām kažokādas apkaklēm bērnu apģērbos un citos kažokādas izstrādājumos Eiropā.

Minētie grozījumi paredz zvēraudzēšanas nozares darbības pārtraukšanu Latvijā no 2026.gada 1.janvāra, tādēļ negatīvi ietekmēs esošos zvēraudzētājus. 2021.gada jūnijā Latvijā bija reģistrētas astoņas zvēraudzētavas.

Nozares nodokļu ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) gan 2019., gan 2020.gadā bija negatīvi, proti, PVN atmaksas pārsniedza ieņēmumus no pārējiem nodokļiem.

Ņemot vērā pārejas periodu, būtiska ietekme uz 2021., 2022., 2023.gada budžetiem nav paredzama.

Likumprojekta teksts un anotācija:  https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/950123333C023E79C225874B003074DA?OpenDocument


Foto: Ieva Ābele, Saeima