Sabiedriskā medija ilgstoša turēšana finansiālajā badā ir novedusi līdz Latvijas Radio ziņu dienesta un radio valdes uzticības krīzei, teica Vita Tērauda (AP!), Saeimas Mediju politikas apakškomisijas vadītāja.

Politiķu atbildība ir nodrošināt stabilu finansējumu Latvijas sabiedriskajam medijam

Saeimas Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Vita Tērauda intervijā Latvijas Radio teica, ka "mēs šobrīd redzam sekas tam, ka Latvijas sabiedriskais medijs ir ilgstoši turēts finansiālajā badā, un potenciāli tiks traucēts Latvijas Radio sniegums. Šī ir politiķu atbildība pakārtot savas prioritātes tam, lai informatīvās telpas drošība būtu prioritāšu augšgalā."

“Attīstībai / Par!” ir jau iesniegusi priekšlikumu valsts budžetam, ka nākamgad nepieciešams stingri pacelt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas finansējumu, īpaši tāpēc, ka ir jāgatavojas iziešanai no reklāmas tirgus.

NEPLP kopā ar Latvijas Radio valdi ir jāpiedāvā situācijas risinājums

Iekšēju domstarpību risināšanā starp darbiniekiem un valdi politiķi nevar un nedrīkst iejaukties. Par to ir atbildīga Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) gan kā institūcija, kas izvēlējās Latvijas Radio valdes sastāvu, gan kā kapitāldaļu turētāja un organizācijas pārraugs.

"Mēs sagaidām NEPLP rīcību situācijas risināšanai. Politiķi nevar noteikt, kādai ir jābūt šai rīcībai, taču NEPLP kopā ar Latvijas Radio valdi ir jārīkojas nekavējoties,"teica Vita Tērauda. 

Situācijai ieilgstot, tiek radīti draudi, ka sabiedriskais medijs nevarēs veikt savu funkciju un pienākumu sniegt uzticamu informāciju sabiedrībai.

Jaunajā Sabiedrisko mediju likumā būs atrunātas šādas situācijas

Daudzus jautājumus, kas ir saistīti ar sabiedriskā medija organizatoriskajām lietām, vajadzēs risināt šobrīd topošā Sabiedrisko mediju likuma ietvarā. Jaunajā likumā ir jāparedz, ko mēs gribam un varam mainīt, lai šādas savstarpējās neuzticības izraisītas krīzes vairs nenotiktu.