Vecāki un bērni var rēķināties ar daudz plašāku individuālo atbalstu bērnudārzos

14.05.2020

Pirmsskolu audzēkņi un viņu vecāki var rēķināties, ka turpmāk bērni bērnudārzos saņems daudz plašāku individuālo atbalstu latviešu valodas apguvei un, sākot obligāto izglītību piecu gadu vecumā, arī speciālo vajadzību izvērtējumu. Tas būs iespējams pateicoties Saeimas deputātes Marijas Golubevas (AP!) un “Attīstībai / Par!” Saeimas frakcijas priekšlikumiem, kurus šodien Vispārējās izglītības likuma grozījumos atbalstīja parlaments.

“Gan atbalsts latviešu valodas apguvei, gan speciālo vajadzību izvērtējums ir divi būtiski soļi ceļā uz patiesi iekļaujošu izglītības sistēmu Latvijā. Tās centrā ir bērns kā izglītības sistēmas pati būtiskākā vērtība. Katrs bērns ir pelnījis individuālu pieeju un katram no viņiem ir savas atšķirīgas vajadzības. Tās apzinot, varam palīdzēt bērnam mācībās sasniegt daudz augstākus rezultātus. Tikai iekļaujoša izglītība mūs aizvedīs arī uz labu izglītību,” saka likuma izmaiņu rosinātāja, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Marija Golubeva.

1. Pirmsskolas izglītības iestādēm būs jānodrošina atbalsts latviešu valodas apguvei visiem bērniem, kuriem tas nepieciešams, tai skaitā bērniem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā.

2. Pirmsskolas izglītības iestādēm, bērniem sākot obligāto izglītību piecu gadu vecumā, būs jānodrošina bērnu speciālo vajadzību izvērtējums.

Atbalsts latviešu valodas apguvei 

Pirmsskolas izglītības iestādēs atbalsts latviešu valodas apguvei nepieciešams, lai bērni, kuriem latviešu valoda nav dzimtā, apgūstot mācības, justos droši. Ir ļoti būtiski, ka valsts nodrošina visiem bērniem vienādas iespējas iegūt labu izglītību. “Valstij visiem bērniem jānodrošina līdzvērtīgi apstākļi sava maksimālā potenciāla sasniegšanai. Mums ir  jāatbalsta visu bērnu tiesības iegūt kvalitatīvu izglītību,” uzsver Marija Golubeva.

Speciālo vajadzību izvērtējums

Speciālo vajadzību izvērtējuma mērķis ir palīdzēt pedagogiem saprast, kuram bērnam, iespējams, nepieciešams nodrošināt papildus aktivitātes vai nodarbības, kas viņam palīdzētu labāk uztvert mācību vielu, un kuram nepieciešama speciālistu, piemēram, logopēdu, psihologu u.c. palīdzība. “Laikus nesaņemot nepieciešamo atbalstu, pastāv iespēja, ka bērns atpaliks mācības, kas pamazām var novest pie dažādiem kompleksiem, morālām traumām vai pat izolācijas no sabiedrības,” skaidro Marija Golubeva.

Atsevišķas nodarbības dzimtajā valodā

Joprojām aktuāls un diskusijas rosinošs paliek AP! deputātes Marijas Golubevas un citu AP! Saeimas frakcijas deputātu priekšlikums ar likumu noteikt, ka bērniem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā, bet viņi mācās latviešu valodas programmā, tiek dota atļauja pēc vecāku izvēles dažas nodarbības apgūt dzimtajā valodā. Šo priekšlikuma daļu šodien noraidīja Saeimas vairākums. Marija Golubeva ierosinājumu balsta bilingvālās izglītības pētnieku atzinumā, ka atbalsts dzimtajai valodai pirmsskolā un skolā veicina bērnu vispārējos mācību rezultātus. 

Kolēģes viedoklim pievienojās viena no priekšlikuma iesniedzējām, Saeimas deputāte Inese Voika (AP!). “Attiecībā par iespēju mācīties citās valodās, ir svarīgs vārds “var”. Bērnudārzi var piedāvāt šādas programmas, bet tā nekādā veidā nebūtu obligāta prasība. Mēs redzam, ka šāda iespēja pozitīvi ietekmētu visiem kopīgās latviešu valodas apgūšanu. Latvija kopš tās dibināšanas ir bijusi atbalstoša mazākutautībām un tādai tai jābūt arī turpmāk.”