Mārtiņš Šteins: Mūsu austrumu robeža ir arī Eiropas Savienības un Šengenas līguma valstu ārējā robeža. Tās sargāšana ir atbildīgs pienākums!

12.11.2021

Saeima šodien, 12.novembrī, otrajā – galīgajā - lasījumā pieņēma Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumu, kas izstrādāts, lai nodrošinātu ātru un efektīvu ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves procesu.

Mārtiņš Šteins, deputāts un Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs: “Ātra un efektīva ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūve ir Iekšlietu ministrijas prioritāte. Aizvadītajos mēnešos ministrija ir meklējusi, atradusi un jau ieviesusi risinājumus robežas apsardzībā un valsts drošības stiprināšanā. Izstrādātais likumprojekts “Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums” ir ceļš uz ātrāku un efektīvāku robežas izbūvi. Esam apņēmības pilni steidzamības kārtā tuvāko divu gadu laikā izdarīto to, ko nav pagūts izdarīt daudzu gadu garumā iepriekš.”

Ņemot vērā izmaiņas starptautiskajā drošības vidē un to, ka konstatēts Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumu skaita straujš pieaugums, pastiprinājušies ar robežas aizsardzību un drošību saistītie riski. Tādēļ ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk nodrošināt ārējās robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, skaidrots likuma projekta anotācijā. 

Likumprojekts paredzēs augstāku prioritāti ar robežas izbūvi saistīto lēmumu saskaņošanai visās valsts pārvaldes iestādēs un plašāku valsts iestāžu iesaisti un sadarbību

Likums noteic, ka valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī citas institūcijas visus iesniegumus un jautājumus, kas saistīti ar ārējās robežas infrastruktūras izbūvi un ar to saistīto darbu nodrošināšanu, kā arī veikšanu, izskata un lēmumus pieņem prioritārā kārtībā. Tas pats attiecināms uz jautājumiem, kas saistīti ar ārējās robežas izbūvei nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu, kā arī ārējās robežas infrastruktūras būvju nodošanu ekspluatācijā. 

Ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo teritoriju noteiks Valsts robežsardze sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru. Savukārt infrastruktūras būvniecību organizēs un nodrošinās valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi". 

Lai ātri atrisinātu visus ar minēto izbūves procesu radušos neskaidros jautājumus, nekavējot izbūves procesu, kā arī pārraudzītu un vienoti koordinētu ārējās robežas infrastruktūras izbūves gaitu, tiks izveidota Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, skaidrots likuma projekta anotācijā. Tās darbu vadīs iekšlietu ministre. Komitejas sastāvā iekļaus pārstāvjus no institūcijām, kuru kompetenci noteiktos jautājumos skar ārējās robežas infrastruktūras izbūves process. 

Ņemot vērā, ka ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves darbus nepieciešams uzsākt nekavējoties, likumprojekts stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Avots: Saeimas Preses dienests

Uzziņai: Latvijas Republikas valsts robežas, kas Latvijas Republiku norobežo no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, un vienlaikus ir arī Eiropas Savienības un Šengenas līguma valstu ārējā robeža, garums – 456,6 km, no tiem ar Krievijas Federāciju – 283,6 km un ar Baltkrievijas Republiku – 173 km.