Ministrs Plešs: COP26 pieņemtie lēmumi paredz stingrākas apņemšanās SEG emisiju samazināšanā

15.11.2021

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs aizvadījis noslēdzošo sarunu nedēļu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām 26. sanāksmē jeb COP26. Ilgās diskusijās un sanāksmēs panākta virkne būtisku lēmumu saistībā ar Parīzes nolīguma pilnvērtīgu īstenošanu, t.sk. Parīzes nolīguma mērķi noturēt pasaules vidējās temperatūras pieaugumu 1,5 grādu pēc Celsija robežās.

Ministrs Artūrs Toms Plešs:  “Intensīvu sarunu un diskusiju laikā esam panākuši kopīgu vienošanos klimata pārmaiņu mazināšanā, kas vērsta uz sabalansētu, visaptverošu un koordinētu darbību, lai stātos pretī arvien pieaugošajiem klimata pārmaiņu draudiem. Pirmo reizi ANO Klimata konferenču vēsturē COP lēmums atsaucas uz nepieciešamību samazināt ogļu ieguvi un pakāpeniski pārtraukt neefektīvas fosilo energoresursu subsīdijas, turklāt  lēmums uzsver nepieciešamību pēc sociāli taisnīgas pārejas. Konferences izskaņā ievērojams darbs tika veltīts ietvarlēmumu izstrādei, kas ieskicē turpmāko darbu, lai noturētu pasaules vidējās temperatūras pieaugumu  1,5C robežās, kas būtībā ir slieksnis, kuru pārkāpjot, sagaidāmas neatgriezeniskas un katastrofālas izmaiņas visā pasaulē. Jāatceras, ka šīs globālās pārmaiņas skar visu un visus, tādēļ šai cīņā jāiesaistās katrai valstij, katram iedzīvotājam un katrai nozarei. Atkārtošos sakot, ka tikai kopīgiem spēkiem iespējams panākt to, lai daba mums neuzgriež muguru!”  

Pēc vairāku gadu ilgām sarunām COP26 laikā izdevās panākt vienošanos par Parīzes nolīguma īstenošanai nepieciešamajiem lēmumiem attiecībā uz Parīzes nolīguma tirgus mehānismu darbību, kas atrunāti Parīzes nolīguma 6.pantā, par kuriem nebija izdevies panākt vienošanos COP24 laikā Katovicē, Polijā. Tāpat COP26 izdevās panākt vienošanos arī par Parīzes nolīguma ziņošanas ietvaru un kopīgiem laika grafikiem valstu nacionāli noteikto apņemšanās ietvaros.  

Glāzgovā panāktā vienošanās mudina valstis pārskatīt un nostiprināt nacionāli noteiktās apņemšanās mērķus emisiju samazināšanai līdz 2030. gadam, lai tos saskaņotu ar Parīzes nolīguma mērķi –  noturēt pasaules vidējo temperatūru 1,5  0C robežās. Lai to paveiktu ir nepieciešama apjomīga globālo SEG emisiju samazināšana, t.sk. samazināt globālās CO2 emisijas par 45% līdz 2030.gadam salīdzinājumā ar 2010. gadu un nodrošināt neto-nulles emisijas ap gadsimta vidu. COP26 pieņemtie lēmumi paredz, ka valstis atzīst, ka nepieciešams globāli līdz 2030. gadam panākt 45% SEG emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar 2010. gada līmeni.   

COP26 ietvaros tika pieņemti virkne lēmumu gan par SEG emisiju samazināšanu, gan par pielāgošanos klimata pārmaiņām, gan arī klimata finansējumu. Tāpat  panāktie lēmumi paredz arī nepieciešamību pēc sociāli taisnīgas pārejas, tostarp turpinot pakāpeniski palielināt finansējumu klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem un pielāgošanās klimata pārmaiņām veicināšanai attīstības valstīs.  

Konferencē piedalījās 197 valstis, kas ir ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām līgumslēdzējas puses kā arī dažādu organizāciju, – uzņēmēju, nevalstiskā sektora un plašsaziņas līdzekļu, – pārstāvji.  COP26 ilga no 31.oktobra līdz 13. novembrim. Līdzīgi kā iepriekšējās ANO Klimata konferences, arī šī noslēdzās dienu vēlāk nekā plānots, jo sarunas par pieņemamajiem lēmumu projektiem ieilga.  

COP26 mērķis ir veicināt ambiciozāku globālo rīcību klimata pārmaiņu ierobežošanā, t.sk. valstu apņemšanos sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, un pielāgošanos klimata pārmaiņām, mobilizēt klimata finansējumu, kā arī turpināt darbu pie Parīzes nolīguma īstenošanas nosacījumiem.      

Neskatoties uz panāktajām vienošanām, Eiropas Savienība (ES) joprojām ir globālais līderis klimata pārmaiņu politikas īstenošanā. ES ietvaros noteiktā politika klimata jomā ir visaptveroša un konkrēta tomēr neskatoties uz COP26 panākto vienošanos, ES līmenī ir jāturpina darbs pie jau noteikto ambīciju īstenošanas.   

Eiropas Savienības līmenī notiek aktīvs darbs pie diskusijām par konkrētiem tiesību aktu priekšlikumiem, kas veicinās Eiropas Savienības kopējā mērķa sasniegšanu: līdz 2030. gadam samazināt kopējās SEG emisijas par vismaz 55%salīdzinājumā ar 1990. gadu. Tas nozīmēs arī konkrētu mērķu noteikšanu dalībvalstīm, t.sk. Latvijai. Lai īstenotu ambiciozos ES mērķus, nepieciešama kā visu tautsaimniecības nozaru, tā arī sabiedrības iesaiste.  

Plānots, ka rītdien, 16. novembrī ministrs Plešs piedalīsies Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēdē, lai informētu deputātus par COP 26 , rezultātiem  , tai skaitā iepazīstinot parlamentāriešus ar  COP26  pieņemtajiem lēmumiem un Eiropas Savienības vienotajām ambīcijām klimata pārmaiņu ierobežošanā.   

 COP26 mājas lapa šeit