Ministrs Pūce informē par 500 dienās VARAM paveikto

05.06.2020

Piektdien, 5. jūnijā,Pasaules vides dienā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!)  informē par 500 dienās ministra amatā paveikto, kā arī par ministrijas īstenotajiem un ierosinātajiem pasākumiem ekonomikas stiprināšanai COVID-19 ietekmē. 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce: “VARAM tiek īstenotas nozīmīgas reformas, kas vērstas uz ilgtermiņa attīstību, ņemot vērā globālos un lokālos izaicinājumus, tādus kā demogrāfijas izmaiņas, iedzīvotāju paradumu un pakalpojumu pieprasījuma maiņa, klimata pārmaiņas un strauji augošā digitālā transformācija. Esam virzījuši valsts attīstībai nepieciešamas lielas reformas, tostarp administratīvi teritoriālo reformu, kas mazinās pastāvošo nevienlīdzību, kā arī būs pamats citu valstij nozīmīgu, piemēram, veselības aprūpes un izglītības reformu īstenošanai. Esam strādājuši, lai Latvijā turpinātu attīstīt labvēlīgu un modernu dzīves telpu, kas balstīta mūsdienu tehnoloģiju izmantošanas iespēju pilnveidē, virzot nozīmīgu informācijas komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības reformu. Mūsu mērķis ir virzība uz tīrāku ražošanu un vides kvalitātes uzlabošanu. Pāreja uz klimatneitralitāti nozīmē ne tikai tīrāku vidi, bet arī jaunas darba vietas, ražojot un izmantojot jaunas videi draudzīgas tehnoloģijas. Latvijai tas būs īpaši nozīmīgi arī ekonomikas atveseļošanas veicināšanā. Mums ir jāspēj pielāgoties arī COVID-19 vīrusa krīzes radītiem jaunajiem apstākļiem, VARAM esam koncentrējušies uz valsts ekonomikas atlabšanas pasākumiem, nosakot šī brīža prioritātes un domājot par iespējami ātru pienesumu tautsaimniecībai.” 

Administratīvi teritoriālā reforma un reģionālā politika

Pašvaldību reforma ir bijusi ministra J. Pūces un visas valdības viena no nozīmīgākajām prioritātēm. Pašvaldības ar spēcīgiem attīstības centriem sniegs lielākas ekonomiskās aktivitātes iespējas un labākus pakalpojumus iedzīvotājiem, jaunās teritorijas attīstības plānošanas rezultātā būs iespējams izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības, ceļu un transporta, kā arī komunālās saimniecības infrastruktūras tīklus, kā arī atbilstoši uzņēmēju vēlmēm un vajadzībām attīstīt perspektīvos saimnieciskās darbības virzienus attiecīgā teritorijā un pakārtot tiem visu veidu nepieciešamo infrastruktūru, nostiprinot pašvaldību kapacitāti. Saeima 2019. gada 21. martā pieņēma lēmumu “Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu”, VARAM pēc konsultācijām ar pašvaldībām izstrādāja administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, ko MK atbalstīja un izskatīšanai Saeimā tika nodots likumprojekts, kur 119 vietā Latvijā paredzēts izveidot 39 spēcīgas pašvaldības. Šobrīd likumprojektu Saeimā skata jau galīgajā lasījumā, plānojot pašreizējo 119 pašvaldību vietā izveidot 42. 

Lai stiprinātu visu Latvijas reģionu potenciāla attīstību un mazinātu sociālekonomisko nevienlīdzību, pagājušā gada novembrī MK apstiprināja VARAM izstrādātās Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam. Tās paredz vairāk nekā divu miljardu eiro investīcijas, tajā skaitā vairāk nekā miljardu ES fondu finansējumu gan uzņēmējdarbības atbalstam, gan pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai reģionos.

Saeimā pieņemti VARAM virzītie likumprojekti “Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā” un “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, paredzot pilnveidot atbalstu uzņēmējiem.  

Lai nodrošinātu mobilitātes iespējas jaunajās pašvaldībās, līdz ar to arī veicinātu reģionu attīstību, VARAM izstrādājusi atjaunojamo ceļu karti administratīvi teritoriālās reformas kontekstā un šo ceļu posmu pārbūvei vai atjaunošanai trīs gadu laikā tiks novirzīti aptuveni 300 miljoni eiro. Turklāt par Covid-19 izraisītās krīzes dēļ ekonomikas sildīšanai Satiksmes ministrijai piešķirto papildu finansējumu 75 milj. eiro, tiks salaboti arī kopīgi ar VARAM identificētie administratīvi teritoriālās reformas kontekstā nozīmīgi ceļa posmi, kas iestrādāti VARAM ceļu kartē. Šo ceļu posmu pārbūve tiks uzsākta jau drīzumā.

MK apstiprināts VARAM virzītais rīkojums par budžeta aizdevumu pašvaldību investīciju projektiem jaunu bērnudārzu būvniecībai vai paplašināšanai, investīcijām paredzēti vairāk nekā 40 milj., no kuriem 20 milj. eiro plānoti kā valsts budžeta aizdevums. Projekti jāīsteno tuvāko divu gadu laikā un līdz ar to vēl gandrīz 2200 bērniem būs iespēja apmeklēt pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādes.

 

ES fondu investīciju programmas un ekonomikas atveseļošanas plāns 

VARAM ir saņēmusi ES fondu 2014. – 2020.gada  programmā noteikto 6% snieguma rezerves finansējumu 42,24 milj. eiro (IKT jomas investīcijām – 7,85 milj. eiro, reģionālās attīstības jomai – 19,94 milj. eiro un vides investīcijām – 14,45 milj. eiro) pēc Eiropas Komisijas pozitīvā lēmuma par darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” noteikto starpposma mērķu izpildi. 

Šis finansējums kopā ar projektos neizmantoto ir novirzīts pašvaldību uzņēmējdarbības attīstībai, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumu attīstībai, kā arī bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei, biotopu atjaunošanai, ūdenssaimniecības attīstībai un vides monitoringa pilnveidei.

Izvērtējot COVID -19 vīrusa izraisīto situāciju Latvijā, ministrs J. Pūce nāca klajā ar ekonomikas atveseļošanas plānu, kas paredz sociāli, ekonomiski un attiecībā uz vidi atbildīgu sākotnēji plānoto investīciju pārstrukturizāciju, lai nodrošinātu, ka pieejamais finansējums tiek pamatā novirzīts COVID-19 seku mazināšanai uz tautsaimniecību. Finansējuma pieejamībai ir sagatavoti un MK apstiprināti vairāki (vides jomā pieci, reģionālajā jomā divi) MK noteikumi vai to grozījumi, kā arī Uzraudzības komitejā saskaņoti projektu vērtēšanas kritēriji.

Reaģējot uz COVID-19 vīrusa izraisīto situāciju, lai sniegtu pienesumu tautsaimniecībai jau iespējami tuvākā laikā, tostarp radot jaunas darba vietas, atbilstoši VARAM ierosinājumam MK atbalstīts pašvaldību aizņēmumu limita palielinājums par 150 milj. eiro, lai nodrošinātu pašvaldību iespējas turpināt uzsāktos ES fondu investīciju projektus, kā arī investīcijas infrastruktūrā (ēku energoefektivitātes uzlabošanā, ielu/ceļu sakārtošanā) un pašvaldības pakalpojumu nodrošināšanā attālināti. 

Šodien, 5. jūnijā, VARAM izsludināts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” atklātais konkurss “Ar vēsturiski piesārņotajām teritorijām saistīto risku samazināšana”. Lai līdz 2024. gada pavasarim īstenotu vairāku vēsturiski piesārņotu vietu sanāciju, būs pieejami 11 milj. eiro. Turklāt VARAM, stingri uzraugot plānoto darbu izpildi, ir sekmīgi nodrošināts Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas otrais posms. Šī gada maijā pilnībā pabeigti Ziemeļu dīķa sanācijas darbi. 

 

Klimats

J. Pūces aktivitātes sekmējušas klimata pārmaiņu ierobežošanas jautājumu iekļaušanu Latvijas valdības dienaskārtībā ar augstu prioritāti. Mēs nesaskaramies tikai ar ierobežojumiem, ko rada noteiktā virzība uz klimatneitralitāti, tās ir plašas iespējas Latvijas ekonomiskajai izaugsmei. Pūce uzsver, ka valsts politika jāveido tā, lai pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku dotu ne tikai potenciālos ieguvumus, kas saistāmi ar vides aspektiem, bet arī sociālo un ekonomikas dimensiju, tostarp radītu jaunus ekonomiskos stimulus un jaunas darba vietas, attīstot videi draudzīgas nozares un izvirzot ambiciozus mērķus. 

MK ir apstiprināti vairāki nozīmīgi klimata politikas plānošanas dokumenti laika posmam līdz 2030. un 2050. gadam, kur galvenais uzsvars tiek likts uz SEG emisiju samazināšanu un oglekļa dioksīda piesaisti, kā arī pielāgošanos klimata pārmaiņu ietekmei. 

MK ir apstiprināta Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam, Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2030. gadam, paredzot tai skaitā pasākumus SEG emisiju mazināšanā un CO2 piesaistes palielināšanā, t.sk., energoefektivitātes uzlabošanā un atjaunojamo energoresursu veicināšanā enerģētikas, lauksaimniecības, transporta u.c. tautsaimniecības nozarēs, kā arī pētniecības un inovācijas sekmēšanai attiecīgajās jomās. 

Lai palīdzētu iedzīvotājiem un tautsaimniecībai labāk pielāgoties klimata pārmaiņām un tādējādi mazinātu klimata pārmaiņu radītos zaudējumus, jau pagājušā gada jūlijā MK ir apstiprinājis Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu līdz 2030. gadam, kas paredz ieviest vairāk nekā 80 pielāgošanās pasākumu.

MK apstiprināts Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020. – 2030. gadam, lai mazinātu piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. 

 

Vide un daba

Runājot par vides jomu, ministrs Pūce uzsver, ka nozīmīgs VARAM sasniegums ir beidzot Saeimā pieņemtās izmaiņas Iepakojuma likumā, kas paredz, ka no 2022. gada 1. februāra Latvijā sāks darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumam.  

Kopš VARAM ministriju vada J. Pūce, ir izveidoti pieci jauni dabas pieminekļi –Raganu klintis (Apes pilsētā), Staiceles dzelzsavoti (Staicelē), Buļļu kāpas (Jūrmalā), Inčukalna Velnala (Inčukalna novadā) un Raunas Staburags (Raunas novadā).

Lai uzlabotu īpaši aizsargājamās bezmugurkaulnieku sugas Lapkoku praulgrauža (Osmoderma eremita) aizsardzības līmeni valstī,  noteiktas četras jaunas un paplašinātas trīs esošas aizsargājamās alejas dažādos Latvijas novados.

 

Pašvaldību pārraudzība

VARAM, veicot pašvaldību pārraudzību, 2019. gada 5. aprīlī atstādināja Nilu Ušakovu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas par ministrijas pārbaudē atklātajiem Ušakova darbībā pieļautajiem sistemātiskiem likumu pārkāpumiem. Šī gada maijā Administratīvā rajona tiesa atzina, ka Ušakova atstādināšana no mēra amata pienākumu pildīšanas bija nepieciešama, samērīga un atbilstoša konstatētajiem pārkāpumiem. VARAM veiktajā pārbaudē tika konstatēts, ka Ušakovs pārkāpis vismaz astoņu likumu u.c. normatīvo aktu normas.

Nodrošinot pašvaldību darbības pārraudzību, apturēti Salacgrīvas un Mārupes  teritoriju plānojumi un lokālplānojumi Ogrei un Līgatnei,  kā arī atsevišķi saistošo noteikumu punkti atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgas pilsētā. Izvērtējot un konstatējot ilgstošus pārkāpumus atkritumu apsaimniekošanas jomā un bezdarbību to novēršanā, kā arī domes nespēju nodrošināt darbu sabiedrības interesēs, rosināta Rīgas domes atlaišana, ko atbalstīja Saeima, pieņemot attiecīgu likumu.

Pamatojoties uz valdības rīcības plānā noteikto, ministrijā rit darbs pie jauna Vietējo pašvaldību likuma, nodrošinot laikmetīgu pārvaldību pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas. Ministrs J. Pūce aktīvi ir atbalstījis ideju par līdzdalības budžeta ieviešanu, šī gada maijā valdība apstiprināja VARAM izstrādātos principus, uz kuriem balstoties, nākotnē tiks regulēts līdzdalības budžeta ieviešanas process Latvijas pašvaldībās. Izstrādātie nosacījumi tiks iekļauti topošajā jaunajā Vietējo pašvaldību likumā. Līdz tam brīdim pašvaldības līdzdalības budžetu varēs ieviest brīvprātīgā kārtā.

 

Digitālā transformācija un pakalpojumi

Ministrijā rit apjomīgs darbs pie informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības reformas, kas ļaus Latvijā īstenot vēl straujāku digitālās transformācijas progresu un mūsdienīgāku risinājumu, tostarp mākslīgā intelekta ieviešanu valsts pārvaldē. MK ir apstiprināts informatīvais ziņojums par Eiropas digitālas nākotnes veidošanu, kur definēts mērķis attīstīt visiem pieejamāku digitālo sabiedrību, norādītas plašās mākslīgā intelekta izmantošanas iespējas, kā arī skaidrotas digitālās transformācijas sniegtās priekšrocības ekonomikas dinamikas, tostarp klimatneitrālas ekonomikas un sabiedrības atvērtības veicināšanai.

VARAM ir izstrādājusi likumprojektu "E-pārvaldības likums" un priekšlikumus grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Informācijas atklātības likumā, kas nodoti izskatīšanai Saeimā. Likumu grozījumi papildina un precizē tajos formulētos principus, nodrošinot atbilstību efektīvas valsts digitālās transformācijas idejām. Savukārt "E-pārvaldības likums" ir reforma, kura radīs un uzturēs visā valsts pārvaldē vienotu IKT pārvaldības sistēmu, kas ietver vienotus IKT pārvaldības principus, nosaka galvenos uzdevumus un sadala IKT pārvaldībā iesaistīto pienākumus un atbildību.

500 dienās apstiprināti būtiski digitālās transformācijas virzību nodrošinoši attīstības dokumenti – Latvijas  Atvērto datu stratēģija (noteiktas konkrētas aktivitātes valsts pārvaldes rīcībā esošu datu nodošanai sabiedrībai) un Pakalpojumu vides pilnveides plāns 2020.-2030.gadam (pasākumu kopums lietotājorientētu un proaktīvu valsts pakalpojumu ieviešanā). 

VARAM ir atbildīgā ministrija par digitālās transformācijas jomu valsts pārvaldē, tāpēc Saeima uzdeva VARAM novadīt attālinātā darba tehnisko nodrošināšanu valsts pārvaldē. VARAM sadarbībā ar Valsts kanceleju izstrādāja vadlīnijas, MK apstiprināja arī VARAM sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par droša un attālināta darba nodrošināšanu valsts pārvaldē”. 

VARAM, attīstot digitāli pieejamo pakalpojumu klāstu, panākts, ka ar eID karti ir iespējams piekļūt arī citu valstu e-pakalpojumiem, savukārt e-pakalpojumu skaits, kuriem var piekļūt izmantojot latvija.lv platformu, ir 752, tiek attīstīta vienota, elektroniska saziņa ar valsti, pieaug e-adreses lietotāju skaits un nosūtīto un saņemto ziņojumu skaits jau sasniedzis 1 milj. (1 005 803 uz 01.06.2020). 

Programmā “Dari digitāli”, kur digitālo prasmju apmācībās piedalās valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki, bibliotekāri, skolotāji, tiesu darbinieki u.tml., lai tālāk informētu un konsultētu sabiedrību par  digitālo pakalpojumu lietošanu, no 2019. gada janvāra mācībās piedalījušies vairāk nekā 3696 cilvēki. Kopumā apmācīti 6000 digitālie aģenti visā Latvijā. 

Paplašināts Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru  (VPVKAC)  tīkls. 2020. gadā piešķirta valsts budžeta dotācija centru izveidei Burtnieku, Līvānu un Ludzas novada pašvaldībā. Ministrijas mērķtiecīgi virzītas VPVKAC attīstīšanas politikas rezultātā, pakalpojumus vienkopus var pieteikt 91 pašvaldību iedzīvotāji 120 klientu apkalpošanas centros.