No jūlija plāno ieviest vienreizlietojamās plastmasas aizliegumu

22.04.2021

Saeima ceturtdien, 22.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto Plastmasu saturošu izstrādājumu likuma projektu, kas no šī gada 3.jūlija paredz aizliegumu laist tirgū konkrētus plastmasas priekšmetus, kā arī noteikt pasākumus to patēriņa samazināšanai, kā arī citas prasības.

Jau jūlija sākumā visā Eiropas Savienībā un arī Latvijā spēkā stāsies vienreizlietojamās plastmasas aizliegums. Un mums jāpaspēj attiecīgi sakārtot un sagatavot savu nacionālo likumdošanu.

Kā Saeimas debatēs norādīja deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska, plastmasai ir liela ietekme uz mums visiem. Neskaitāmu sugu dzīvnieku eksistence ir apdraudēta tikai tādēļ, ka tie norij kādus plastmasas atkritumu gabalus. Savukārt mikroplastmasa ir atrodama pat cilvēka asinīs un vēl nedzimušu bērnu placentā. Mani, piemēram, tas biedē un izraisa šausmas.

"Kad plastmasu izgudroja, tas šķita milzīgs solis tehnoloģiju attīstībā, taču neviens toreiz neparedzēja sekas, ko tas nesīs – milzīgo nekontrolējamo piesārņojumu. Arī mūsdienās neviens vēl īsti nezina, kā šīs plastmasas piesārņojums ietekmē un ietekmēs mūsu veselību un reproduktīvās spējas. Iespējams, mēs burtiski aizrīsimies plastmasā. Tikpat iespējams, ka mums izdosies no tā paglābties, ja laicīgi rīkosimies," norādīja deputāte.

Likumprojekta mērķis ir novērst un samazināt plastmasas izstrādājumu un to saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdens, un cilvēka veselību. Tāpat ar grozījumiem iecerēts veicināt pāreju uz aprites ekonomiku ar inovatīviem un ilgtspējīgiem materiāliem, tādējādi sekmējot arī iekšējā tirgus efektīvu darbību, iepriekš norādījuši likumprojekta izstrādātāji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Likuma projekts paredz, ka ražotājs Latvijā nevarēs laist tirgū šādas vienreizlietojamās plastmasas preces: vates kociņus, galda piederumus (dakšiņas, nažus, karotes, irbulīšus), šķīvjus, salmiņus, dzērienu maisāmkociņus, kā arī baloniem piestiprināmus un to turēšanai domātus kociņus un to mehānismus. Tāpat plānots aizliegt no putu polistirola izgatavotus pārtikas un dzērienu iepakojumus, tā korķīšus un vāciņus, dzērienu glāzes un to vāciņus, kā arī vienreizlietojamos un atkārtoti lietojamos no oksonoārdāmas plastmasas izgatavotus izstrādājumus.

Ražotājam paredzēts pienākums patērētājiem tā vietā piedāvāt izstrādājumus, kas nesatur plastmasu, vai pārdot atkārtoti lietojamus plastmasas priekšmetus. Savukārt dzērienu iepakojuma ražotājiem plānots noteikt prasības pārstrādātā materiāla daudzumam, tostarp no 2030.gada 1.janvāra iepakojumam būs jāsatur vismaz 30 procentus pārstrādātas plastmasas, paredz likumprojekts.

Likumprojekts paredz iespēju izpārdot vienreizlietojamās plastmasas preces, ja tās būs laistas tirgū līdz šī gada 2.jūlijam.

Aizliegumu paredzēts neattiecināt uz plastmasas precēm, ja tās būs ražotas medicīniskām ierīcēm. Izmaiņas neattieksies arī uz pārtikas iepakojumu žāvētai pārtikai, tostarp iepakojumu jēlai gaļai, kā arī primāro iepakojumu, kurā pārdod pārtiku vairāk nekā vienas porcijas daudzumā. Tāpat likumprojekta prasības neattieksies uz eksportu uz trešajām valstīm.

Plānots, ka no šī gada 3.jūlija ražotājiem un tirgotājiem būs jāmarķē noteiktas vienreizlietojamas plastmasu saturošas preces: higiēniskās paketes, tamponi, mitrās salvetes, tabakas izstrādājumi ar filtriem un filtri, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem, kā arī dzērienu glāzes.

Ražotājiem likumprojektā paredzēts pienākums veidot paplašinātās atbildības sistēmas noteiktu plastmasu saturošu preču atkritumu apsaimniekošanai, piemēram, mitrajām salvetēm, baloniem, tabakas filtriem, zvejas rīkiem. Iecerēts arī noteikt prasību ražotājiem nodrošināt dzērienu iepakojuma dalītu vākšanu, īstenojot plastmasas pudeļu dalītās savākšanas mērķi – 77 procentus 2025.gadā un 90 procentus 2029.gadā, akcentējuši likumprojekta autori. Tāpat ražotājiem būs pienākums informēt patērētājus par plastmasas kaitīgo ietekmi uz vidi, kā arī par šādu preču atkritumu apsaimniekošanu.

Paredzēts, ka valdībai būs jānosaka kritēriji plastmasu saturošu izstrādājumu klasifikācijai atbilstoši to vienreizējai un atkārtotai lietojamībai, kā arī citas prasības.    

Likumprojekts paredz arī noteikt administratīvo atbildību par pārkāpumiem, tostarp par vienreizlietojamo plastmasu saturošu izstrādājumu alternatīvu nepiedāvāšanu. Fiziskai personai paredzēts piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz trīsdesmit piecām naudas soda vienībām, bet juridiskai personai – brīdinājumu vai naudas sodu no trijām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām. Viena naudas soda vienība ir pieci eiro.

Plastmasas izstrādājumu patēriņš strauji pieaug, diemžēl daļa no tiem nav pārstrādājami, un tas veicina strauju atkritumu pieaugumu. Plastmasai nonākot dabā, tā pilnībā sadalās ļoti lēni – no pāris līdz pat vairākiem simtiem gadu. Latvijā vidējais radītais plastmasas apjoms ir 34 900 tonnas gadā un pārstrādāti tiek tikai 40 procenti no plastmasas iepakojuma. 2018.gadā Latvijā katru dienu tika patērēts ap 150 000 plastmasas salmiņu, vēsta VARAM apkopotā informācija.

Aptuveni 80 procenti no visiem Eiropas jūru atkritumiem ir tieši plastmasa, pārsvarā vienreiz lietojamās preces. Jūras piesārņojums ar plastmasu ir viena no graujošākajām mūsdienu globālajām problēmām, ko rada resursu neilgtspējīga izmantošana. Tāpat apdraudēti ir daudzi dzīvnieki, kuri norij šādus atkritumus un iet bojā, norādījuši likumprojekta autori.

Lai likums stātos spēkā, tas galīgajā lasījumā vēl jāpieņem Saeimai.