Šteins: Ārkārtējā situācija prasa ārkārtēju atbalstu nevalstiskajam sektoram

20.04.2020

Vairums nevalstisko organizāciju (NVO) Covid-19 krīzē strādā frontes pirmajā līnijā, taču to daudzveidīguma dēļ daļa no sektora šobrīd var pretendēt uz dīkstāves atbalstu, daļa - nevar, daļa var saņemt ziedojumus un atvieglojumus, daļa - nevar. Ārkārtējā situācija prasa ārkārtēju atbalstu nevalstiskajam sektoram, jo bez tā visas organizācijas krīzi var nepārvarēt un to nedrīkst pieļaut, saka Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāts Mārtiņš Šteins („Attīstībai/Par!”).

“Krīzes situācijā sabiedrisko organizāciju sektorā notiek daudzveidīgi procesi. Ir organizācijas, kas cieš zaudējumus saimnieciskās darbības krituma dēļ. Tās atbilst noteikumiem un var pretendēt uz dīkstāves atbalsta pasākumiem. Taču ir organizācijas, kas strādā frontes pirmajā līnijā un sniedz sociālo palīdzību un kuru darba apjoms pieaug un pat ir jāpiesaista jauni cilvēkresursi, vienlaikus finansējuma mehānismi, piemēram, no valsts un pašvaldību puses tiek iesaldēti vai pat apturēti,” situāciju raksturo deputāts. Mārtiņš Šteins arī atgādina par organizācijām, kas nebaidās uzņemties risku un tiek dibinātas, neskatoties uz krīzi. Piemēram, biedrība “Paliec mājās”, kas visā valstī koordinē brīvprātīgo palīdzības kustību.

Ciešā sadarbībā ar nozari deputāts Mārtiņš Šteins izstrādājis priekšlikumus nevalstiskā sektora atbalstam!

1.Valsts un pašvaldību iestādēm ir jāļauj izmaksāt biedrībām un nodibinājumiem finansējums par noslēgtajiem līgumiem arī tad, ja visas projekta aktivitātes ārkārtējās situācijas dēļ nav iespējams īstenot.

2.Valsts un pašvaldību iestādēm krīzes skartās biedrības un nodibinājumus jāatbrīvo no nomas maksas vai tā jāsamazina.

3. Sabiedriskā labuma organizācijām ārkārtējās situācijas laikā un neilgi pēc tās jāļauj piesaistīt arī finanšu ziedojumus, sniedzot lielākus nodokļu atvieglojumus ziedotājiem.

Grozījumu projekts likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” paredz, ka valstij un pašvaldībām būs tiesības izmaksāt finansējumu biedrībām un nodibinājumiem, ar kuriem ir noslēgts projektu finansēšanas, līdzdarbības vai deleģējuma līgums par pakalpojumu sniegšanu un cita veida aktivitāšu īstenošanu arī tad, ja ārkārtējās situācijas dēļ nav bijis iespējams tos sniegt vai īstenot. Vienlaikus iecerēts, ka valsts un pašvaldības izvērtēs dīkstāves ietekmi uz pakalpojumu sniedzēja vai projekta īstenotāja finanšu plūsmu un noteiks, kādā apjomā tiks veikta samaksa par dīkstāves periodu.

Nozīmīgu daļu no biedrību un nodibinājumu izdevumiem veido telpu uzturēšana, tādēļ likuma grozījumu projekts paredz arī iespēju valsts un pašvaldību iestādēm krīzes skartās biedrības un nodibinājumus atbrīvot no nomas maksas vai to samazināt. Likuma grozījumu projekts arī nosaka, ka par publiskas personas mantas izmantošanu nepiemēro kavējuma procentus un līgumsodus samaksas kavējuma gadījumā, izņemot naudu par patērētajiem pakalpojumiem - elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi un citiem īpašuma uzturēšanas pakalpojumiem. 

“Krīzes laikā jāveicina arī ziedojumu politika. Lai atvieglotu dažādu sociālo grupu un uzņēmumu, kas iesaistīti COVID-19 seku pārvarēšanā, ziedojumu piesaisti, jau šobrīd Finanšu ministrijā tapis priekšlikums, kas sniedz nodokļu atvieglojumus preču un pakalpojumu ziedojumiem. Taču ne visām organizācijām noder ziedojumos preces un pakalpojumi. Krīzes laikā kritušies ir ziedojumi kopumā un būtu jāvērtē arī finanšu ziedojumu paplašināšana kaut tikai sabiedriskā labuma organizācijām. Tas mazinātu ārkārtējās situācijas radītās sekas,” norāda deputāts Mārtiņš Šteins.

Priekšlikumi tapuši ciešā sadarbībā ar Latvijas lielāko jumta organizāciju nevalstiskā sektora interešu aizstāvībā “Latvijas Pilsonisko aliansi”. Tos šodien izskatīja finanšu ministra Jāņa Reira vadītā vadības grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 radīto ekonomisko seku operatīvai novēršanai. Tuvākajā laikā par tiem aicināsim lemt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un vēlāk arī Saeimu.

Latvijā ir vairāk nekā 24 tūkstoši reģistrētu sabiedrisko organizāciju. No tām gandrīz 3 tūkstoši ir sabiedriskā labuma organizācijas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajiem datiem, 2018. gadā nevalstiskās organizācijas nodarbināja 29 609 darbinieku, nomaksājot 18,2 milj. eiro iedzīvotāju ienākuma nodokli un 32,9 milj. eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Nemainīgi pēdējos gados sektora būtiskākie finanšu avoti ir saimnieciskā darbība, dotācijas un ziedojumi.

Foto: Ernests Dinka, Saeima