Mārtiņš Šteins ziņo par OIK izmeklēšanas komisijā padarīto

18.10.2019

Dokumentu apjoms septrembra sākumā. Tagad tas ir audzis. Dokumentu apjoms septrembra sākumā. Tagad tas ir audzis.

Kopš 2019. gada jūnija “Attīstībai / Par!” deputāts Mārtiņš Šteins strādā Saeimas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) parlamentārās izmeklēšanas komisijā (PIK), kurā ievēlēts par sekretāru.

“Ceru, ka Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs un tās secinājumi palīdzēs sabiedrībai labāk izprast notikumus par OIK, un rosinās jaunas izmeklēšanas tiesībsargājošajās institūcijās nelikumību atklāšanai,” saka Mārtiņš Šteins.

martins steins

Foto: Ernests Dinka, Saeima

Šī komisija iet cauri dokumentu jūrai un pēta OIK ieviešanas mērķi, ietekmi uz elektrības rēķiniem, kritērijus atbalsta saņemšanai, nodarīto kaitējumu un vērtē tiesību aizsardzības institūciju rīcību. Līdz ar deputātiem darbam komisijā Ģenerālprokuratūra deleģējusi divus prokuratūras pārstāvjus, kuru uzdevums ir palīdzēt komisijai noskaidrot OIK sistēmas pārkāpumus un nodarīto kaitējumu valstij, un vērtēt iespējas uzsākt kriminālprocesus un veikt izmeklēšanu, ja ir aizdomas par pārkāpumiem vai ja tie konstatēti.

Komisija šobrīd izskata ar OIK saistošo dokumentu blāķus

Komisija šajā laikā ir pieprasījusi informāciju no Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas un citām institūcijām, kurām bija loma OIK sistēmā. Saņemtā informācija pārsniedz 10 000 lapaspušu skaitu, tāpat vēl tiks analizēti normatīvie akti, to anotācijas, vēsturiskās redakcijas, dažādi mediju materiāli un visa cita informācija, kas var sniegt pienesumu. Interesanti fakti: lielākais “Microsoft Excel” dokuments sastāv no tabulas ar 1038 rindām un liela daļa materiālu ir skenēti, kā rezultātā nav izmantojama meklēšanas opcija un darbs ar materiāliem ir laikietilpīgs un ķēpīgs.

Komisija, iespējams, aicinās pagarināt izmeklēšanas termiņu, lielā materiālu apjoma dēļ.

“Mēs veicam padziļinātu analīzi, dokumentu apjoms ir milzīgs, un deputātiem tas jāsavieno ar ikdienas pienākumiem Saeimas komisijās. Darbs komisijā nenotiek ātri, jo šāds informācijas apjoms citās parlamentārās izmeklēšanas komisijās nav pieredzēts,” skaidro M. Šteins.

Komisija, taupot valsts līdzekļus, jau sākotnēji ir atteikusies no iespējas saņemt finansējumu reprezentācijas vajadzībām, piemēram, atsevišķas mājaslapas izveidei un uzturēšanai. Finansējums galvenokārt paredzēts atbalsta personālam, kas ir komisijas konsultantam un sekretāram.

Komisija uzklausīja Krišjāni Kariņu kā bijušo ekonomikas ministru

Līdz ar materiālu analīzi komisija ir sākusi uzklausīt amatpersonas, kas bija atbildīgas par OIK izveidošanu. 30. septembrī PIK uzklausīja Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, kurš bija ekonomikas ministrs no 2004. gada 2. decembra līdz 2006. gada 7. aprīlim.

K. Kariņa darbības laikā, 2005. gada 5. maijā, Saeimā tika pieņemts Elektroenerģijas tirgus likums, kas paredz, ka obligātās iepirkumu komponentes iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji.


Zaļā enerģija ir dārga, bet OIK shēma to vēl sadārdzināja

Elektroenerģija, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem, ir dārgāka.  Ministru kabineta izstrādātajā likuma anotācijā[1] norādīts, ka, ieviešot obligāto iepirkumu komponenti, ievērojami pieaugs maksa par elektroenerģiju. Tā komisija tika informēta 1. oktobrī, uzklausot bijušo ekonomikas ministru Juriju Strodu un bijušo Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Anriju Matīsu.

Ieviešot OIK, bija vitāli svarīgi nodrošināt atbildīgu un caurskatāmu pieeju OIK atļauju izsniegšanā un komersantu, kas bija ieguvuši tiesības saņemt valsts atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem, kontroli. Komisijas konstatētie trūkumi OIK sistēmas ieviešanā un uzraudzībā dažiem komersantiem ļāva negodprātīgi tos izmantot savā labā, tādējādi sadārdzinot cenu par elektrību vēl vairāk.

Policija informē, ka varētu tikt uzsākti jauni kriminālprocesi

PIK iztaujāja arī Valsts policijas pārstāvjus, kuri norādīja, ka lietās par krāpšanos ar obligātā iepirkuma komponentes atļaujām un stacijām kriminālatbildība varētu iestāties vairākām valsts amatpersonām, nekonkretizējot vārdus un uzvārdus.

Valsts policijas pārstāvji norādīja, ka organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē visas ar OIK sistēmu izmeklējamās lietas ir sadalījusi trīs tematiskos blokos. Pirmajā blokā iekļautas lietas, kuras saistītas ar tā dēvētajām "konteineru shēmām". "Šīs lietas saistās ar to, ka uzņēmumi, kuri nebija sākuši reālu ražošanu, taču nevēlējās zaudēt OIK atļauju, uzstādīja pārvietojamās konteineru stacijas, lai formāli izpildītu prasības," skaidroja Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Ģirts Mundurs.[2]

Otrajā blokā tiek izmeklētas lietas, kuras saistītas ar krāpšanos ar pašpatēriņa[3] skaitļiem. Savukārt trešajā blokā tiek izmeklēta vairāku Ekonomikas ministrijas amatpersonu atbildība par krāpniecisku darbību pieļaušanu OIK sistēmā.

Policija izmeklēšanas laikā ir pārbaudījusi visas 400 OIK sistēmas stacijas, un aptuveni 100 stacijas ir tādas, par kurām varētu tikt sākti kriminālprocesi. Šobrīd lietās par krāpšanos ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām un stacijām nevienai valsts amatpersonai nav piemērots aizdomās turētā statuss. To komisija uzzināja 8. oktobra sēdē, iztaujājot Valsts policijas amatpersonas - priekšnieku Intu Ķuzi, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieku Ģirtu Munduru, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku Andreju Grišinu un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes vadītāju Pēteri Bausku.

PIK vērtē iespējamās nelikumības

8. oktobra sēdes otrajā daļā komisija uzklausīja Ekonomikas ministrijas amatpersonas un darbiniekus – bijušo Ekonomikas ministru Aigaru Štokenbergu, bijušo Valsts sekretāra pienākumu izpildītāju Andri Liepiņu, Juridiskā departamenta direktori Džinetu Innusu un Enerģētikas departamenta direktoru Uģi Sarmu. U.Sarma atzina, ka Elektroenerģijas likumā vajadzējis noteikt vairāk prasību par OIK atļauju izsniegšanu un kontroli.

Pastāv viedokļu atšķirības starp divu dažādu tiesu lēmumiem attiecībā uz bijušā ekonomikas ministra Arta Kampara rīcības likumību, pārņemot lietvedībā esošās OIK lietas savā pārziņā.  Dž. Innusa minēja, ka šādu praksi valsts pārvaldē nebija pieredzējusi. Administratīvā apgabaltiesa bija lēmusi, ka Kamparam nebija šādu tiesību, taču Augstākās tiesas Senāta spriedums[4] atcēla apgabaltiesas lēmumu. Komisija analizēs un vērtēs Augstākās tiesas Senāta lēmumu.

Rīgas TEC-2, kas ir Latvijā lielākā termoelektrostacija, bija viena no OIK atbalstu saņēmušajām stacijām, kaut arī enerģiju ražoja no Krievijas gāzes, nevis no atjaunojamajiem energoresursiem. Bijušais ekonomikas ministrs A. Štokenbergs atgādināja, ka TEC-2 pieslēgšana OIK nebija vienīgā ideja, vērtētas tika arī atomelektrostacijas izbūves ideja, Kurzemes stacijas būve un citi risinājumi.

Atskats uz komisijas sēdi, kurā iztaujāja Kalvīti, Kamparu un Pavļutu

Aigars Kalvītis, kurš bija Ministru prezidents laikā no 2004. gada 2. decembra līdz 2007. gada 20. decembrim, norādīja, ka viņa valdība ir stingri vadījusies, lai, ieviešot Latvijas regulējumu, pārņemtu attiecīgos Eiropas Savienības normatīvos aktus – ES 2001. gadā pieņemto direktīvu par atbalstu no atjaunojamajiem resursiem iegūtajai elektroenerģijai un 2004. gada direktīvu par atbalstu koģenerācijai. Tāpat A .Kalvītis norādīja, ka ieviešot OIK mehānismu tolaik nevienam iebildumu pret to nebija un tuvojošās milzu problēmas neviens nenojauta. Kalvītis pauda, ka TEC[5] pieslēgšana OIK bija politisks lēmums, ko pamatoja ar elektrības trūkumu reģionā

A. Kampara, ekonomikas ministra laika posmā no 2009. gada 3. decembra līdz 2011. gada 25. oktobrim, runā bija saskatāmas vairākas pretrunas attiecībā uz jau iepriekš komisijā uzklausītajām amatpersonām. Pretrunas saistās ar rīkojumu nr. 151., ar ko ministrs pārņēma pilnvaras no valsts sekretāra. Tāpat bijušais ministrs minēja, ka tiesībsargājošajām institūcijām it kā ziņots par viņa konstatētajiem pārkāpumiem, bet nevarēja konkretizēt informāciju. A. Kampars norādīja, ka jāanalizē OIK ieviešanas process, kas notika neilgi pirms atkāpās Ivara Godmaņa vadītā valdība. Šajā laikā tika pieņemti MK noteikumi Nr.198, kas būtiski mainīja un regulēja visus priekšnoteikumus atļauju izsniegšanai.

Tā laika amatpersonas uz komisiju nāks vēlāk.

Pavļuts apturēja OIK atļauju izsniegšanu un radīja priekšnoteikumus atļauju anulēšanai

Daniels Pavļuts, ekonomikas ministrs laika posmā no 2011. gada 25. okotbra līdz 2014. gada 22. janvārim, raksturoja savu lomu OIK sistēmā un minēja padarītos darbus, kas radīja pamatu veselai virknei turpmāko aktivitāšu. Pavļuts pilnībā apturēja OIK atļauju izsniegšanu un radīja priekšnoteikumus OIK atļauju anulēšanai vairāk nekā 3 miljonu MWh apjomā.

D. Pavļuts minēja, ka savas darbības laikā izdarījis visu iespējamo, lai:

  • palīdzētu sabiedrībai un valdībai apzināties, cik lielas problēmas izriet no tolaik spēkā esošās OIK sistēmas,
  • apturētu jaunu OIK atļauju izsniegšanu.
  • veiktu nepieciešamos un tajā politiskajā situācijā iespējamos grozījumus likumos.

D. Pavļuts, uzsākot darbu ministrijā, secinājis, ka problēmas apmēru līdz tam neviens nebija vai nu nojautis, vai pietiekami daudz par to publiski runājis.

Komisijas turpmākie darbi:

  • tiek gatavots Parlamentārā izmeklēšanas komisijas starpziņojums, kas atspoguļos līdz šim paveikto,
  • jāvērtē dažādu valsts institūciju un lobiju ietekme uz grozījumiem OIK sistēmu ietekmējošajos likumos, un kā interesēs grozījumi iniciēti,
  • jāvērtē, kāpēc lēmumu pieņemšanas procesu par OIK atļauju izsniegšanu no ministrijas valsts sekretāra Anrija Matīsa pārņēma pats ministrs Artis Kampars, jāanalizē amatpersonu minētās pretrunas,
  • jāanalizē atļauju izsniegšanas periodi, jo novērojams, ka ir bijuši periodi starp normatīvo aktu grozījumiem, kuros izsniegtas daudzas atļaujas,
  • jāanalizē, kāpēc tika veikti grozījumi normatīvajos aktos, kas paredzēja atbalsta piešķiršanu gāzes TEC un biogāzes stacijām, jo to iekļaušana būtiski mainīja OIK sistēmu,
  • jāvērtē procesi un iniciatīvas visas OIK izvērtēšanā, moratoriju veikšana un tiesībsargājošo institūciju darbs un rīcība, uzsākot kriminālprocesus par nelikumībām.

Komisija lūgs pagarināt tās darbības laiku un precizēt vērtējamā perioda datumus

Ņemot vērā jautājuma sarežģītību un lielo analizējamās informācijas apjomu, komisija plāno lūgt Saeimu pagarināt komisijas darbības laiku. Par šo pagarinājumu šobrīd notiek konsultēšanās partiju frakcijās.

Tāpat komisija iespējams lūgs precizēt darba uzdevumu, nosakot, ka pētāmais periods ir no 2005. gada, nevis 1990. gada 4. maija, kā tas ir šobrīd noteikts Saeimas lēmumā. Līdz 1991. gada 21. augustam Latvija konstitucionāli vēl nebija neatkarīga, tādēļ nebija tiesisku iespēju veidot neatkarīgu enerģētikas politiku. Arī Ekonomikas ministrija savā atbildes vēstulē sniedz informāciju pārsvarā par periodu kopš Elektroenerģijas likuma spēkā stāšanās, kas ir 2005. gada 5. maijs.

 “Zaļajai enerģijai” Latvijā ir nākotne, taču jābūt stingrai uzraudzībai

Šobrīd varam secināt, ka OIK atļauju izsniegšanas process, uzraudzības (kontroles) process bija nesakārtots, un daudzos gadījumos nenotika sabiedrības un elektroenerģijas patērēju interesēs.

Kopumā elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem ir apsveicama, jo tā ir saudzīga pret dabu un atbilst Latvijai uzliktajām starptautiskajām saistībām, kas paredz līdz 2020. gadam vismaz 40% elektrības iegūt no atjaunojamiem energoresursiem[6].

Mārtiņš Šteins norāda, ka nevajadzētu noskaņoties pret “zaļo enerģiju”: “Žēl, ka šī obligātās iepirkumu komponentes sāga ir radījusi lielu negatīvu pieskaņu “zaļajai enerģijai” Latvijā. Taču aicinu visu sabiedrību saprast, ka Latvija nedrīkst vairot atkarību no fosilajiem kurināmajiem un ka patiesi zaļā enerģija ir mūsu visu nākotnes nepieciešamība un Latvijas valsts atbildība. Aicinu sabiedrību būt kritiskai pret visu informāciju, kas saistās ar obligāto iepirkumu komponenti, un iedziļināties informācijā, kas ir faktos un pierādījumos balstīta.”

[1] Ministru kabineta noteikumu Nr. 503 (24.07.2007.)

[2] LETA / LA.lv: Kriminālatbildība OIK lietās varētu iestāties vairākām valsts amatpersonām http://www.la.lv/kriminalatbildiba-oik-lietas-varetu-iestaties-vairakam-valsts-amatpersonam (08.10.2019.)

[3] Turpat.

[4] Par ekonomikas ministra pilnvaru pārņemšanas tiesības administratīvajā procesā (Lieta Nr.A42946309 SKA-659/2013)

[5] https://www.latvenergo.lv/lat/par_mums/razosana/tec/

[6] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 1. punkts