Iedzīvotājiem būs pieeja mūsdienām atbilstošākiem psihiskās veselības pakalpojumiem

18.06.2019

Ministru kabinets saskaņojis Veselības ministrijas virzīto “Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plānu 2019. – 2020. gadam”, kurā iekļauta virkne ar veselības ministres Ilzes Viņķeles virzītām iniciatīvām, tam piešķirot 6,7 miljonus eiro 2019. gadā.

“Plāns paredz konkrētus soļus un jaunus pakalpojumus, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu pieeja mūsdienām atbilstošākam psihiskās veselības pakalpojumam. Vienlaikus tas ir arī ugunsgrēka dzēšanas plāns, lai risinātu akūtas problēmas – piemēram, bērnu psihiatru trūkumu un apgrūtināto piekļuvi ambulatoriem pakalpojumiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo reģionos,” sacīja veselības ministre Ilze Viņķele.

Jaunais plāns paredz attīstīt psihiskās veselības ambulatoro aprūpi, lai savlaicīgi palīdzētu cilvēkiem, kas saskārušies ar psihiskās veselības sarežģījumiem. Arī saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas vadlīnijām, ambulatorā aprūpe pacientiem ir vispieejamākā un pieņemamākā, jo nav stigmatizēta.

Lai to stiprinātu, tiks

  • veidoti jauni ambulatori centri reģionos;
  • ieviesta Latvijā jauna ārstēšanas pieeja - cilvēka veseļošanos atbalstīs multidisciplināra komanda, kurā ir ne tikai ārsts psihiatrs, bet arī nemedikamentozās ārstēšanas speciālisti – psihologi, mākslu terapeiti, fizioterapeiti, ergoterapeiti u.c.;
  • apmācīti ģimenes ārsti, lai viņi veiktu savlaicīgu psihiskās veselības diagnostiku un ārstēšanu, tostarp, bērniem no 1,5 līdz 5 g.v. veiks psihiskās attīstības skrīningus;
  • uzsākta jauna programma pusaudžiem depresijas un pašnāvību riska mazināšanai;
  • pacientiem zāles izmaksās lētāk – kompensāciju apmērs jau ir palielināts līdz 75% līdzšinējo 50% vietā, atsevišķām diagnozēm – līdz 100%, kā arī kompensējamo zāļu sistēmā iekļautas jaunas diagnozes.

Pārmaiņas skars arī stacionāro aprūpi valsts psihoneroloģiskajās slimnīcās:

  • cilvēka veseļošanos atbalstīs multidisciplināra komanda, kurā ir ne tikai ārsts psihiatrs, bet arī nemedikamentozās ārstēšanas speciālisti;
  • tiek ieviestas observācijas gultas, lai izvairītos no situācijām, kad cilvēks nokļūst slimnīcā nevis medicīnisku indikāciju, bet sociāla rakstura problēmu dēļ;
  • ministrija veiks izmaiņas atsevišķu slimnīcu pārvaldībā, lai risinātu grūtības piesaistīt ārstniecības personālu slimnīcās, kas atrodas tālu no Rīgas.

Jaunais plāns paredz arī ārstniecības personāla, psihiatru, tostarp bērnu psihiatru algu celšanu, pārrēķinot tarifus. Tāpat ir samazināts bērnu psihiatru rezidentūras ilgums no astoņiem uz sešiem gadiem, lai jaunos ārstus motivētu izvēlēties šo specialitāti.

Tuvāko divu gadu laikā notiks arī sabiedrības izglītošana par labas psihiskās veselības jautājumiem, lai mazinātu stigmu, kas apgrūtina cilvēku vēršanos pēc palīdzības un sadarbību ar speciālistiem veselības sarežģījumu risināšanā. Plānotas gan semināra tipa apmācības jaunajiem vecākiem, pusaudžiem, senioriem, izglītības iestāžu pedagogiem, gan valsts mēroga komunikācijas kampaņas.