Plešs: Digitālo risinājumu būvvaldes izveide ir nozīmīgs solis valsts pārvaldes digitālo resursu centralizācijā

31.08.2021

Digitālā transformācija ir viena no būtiskākajām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) prioritātēm, un šodien Ministru kabinetā apstiprinātie noteikumi valsts informācijas sistēmu vispārējo tehnisko prasību un attīstības projektu uzraudzības kārtībai, ir liels solis uz priekšu digitālās infrastruktūras centralizācijā.

Artūrs Toms Plešs: Šo noteikumu kopumu neformāli dēvējam par digitālo risinājumu būvvaldi, jo šāds apzīmējums labi ilustrē to būtību. Arī digitālajā telpā jāpielieto tie paši uzraudzības kritēriji, kādiem sekojam, veidojot un attīstot vidi fiziskajā telpā. Līdz šim prasības valsts informācijas sistēmu tehniskajiem risinājumiem bija formulētas tikai ieteikumu un vadlīniju formā, tādēļ šādas būvvaldes izveidošana ir būtisks atspēriena punkts centralizācijas un resursu koplietošanas veicināšanā. Ministrijas īstenotā reforma radīs priekšnosacījumus plašākai valsts pārvaldes un privātā sektora radīto risinājumu sadarbībai.”

Digitālo risinājumu būvvaldes vispārējo tehnisko kritēriju noteikumi nosaka prasības, kas attiecināmas uz visām sistēmām, neatkarīgi no to pielietojuma jomas, bet uzraudzības kārtības noteikumi – tehnisko risinājumu attīstības uzraudzības procesu neatkarīgi no projektu finansēšanas avotiem.

Jaunizveidoto digitālās telpas uzraudzības noteikumu ieviešana valsts sektorā sekmēs elektronisko pakalpojumu pilnveides iespējas un ātrumu, samazinās sistēmu attīstības izmaksas, kā arī ļaus plašāk izmantot jau izstrādātu informācijas sistēmu iespējas, tās koplietojot.

Ministru kabineta apstiprinātie noteikumi veicinās modernas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) arhitektūras risinājumu attīstību, IKT infrastruktūras konsolidāciju perspektīvākajos un energoefektīvākajos valsts datu centros, kā arī atvērtā koda risinājumu izmantošanu, tai skaitā arī atkārtoti.

Digitālo risinājumu būvvaldes ieviešana ir viens no vairākiem definētajiem soļiem ceļā uz visaptverošu un pakāpenisku valsts pārvaldes digitālo transformāciju. Turpmākie soļi iekļauj:

  • Informācijas sistēmu arhitektūras reformu. Mērķis samazināt informācijas sistēmu izstrādes izmaksas, automatizēt uzturēšanu, turklāt informācijas sistēmas izstrādāt tā, lai tās būtu videi draudzīgākas un mazāk izmantotu serveru jaudu un elektroenerģiju.

Statuss: izpildīts līdz ar digitālo risinājumu būvvaldes ieviešanu.

  • Datu pārvaldības reformu. Personai ir jābūt tiesībām piekļūt saviem datiem un lemt par to izmantošanu. Tāpat datu nodošanai starp sistēmām jākļūst lētākai.

Statuss: pabeigta platformas projektēšana.

  • Datu centru konsolidāciju, Eiropas Savienības līmenī savietojamu un videi draudzīgu skaitļošanas centru izveidei. Rīcības virziena mērķis ir padarīt serveru infrastruktūru efektīvāku un videi draudzīgāku.

Statuss: izstrādes un ieviešanas process tuvākajā laikā tiks pabeigts.

  • Vienota klientu apkalpošanas centru tīkla attīstību. Digitalizācijas laikmetā samazinās klātienes atbalsta saņemšanas iesējas valsts pārvaldē, bet daudziem iedzīvotājiem ir nepieciešams nodrošināt klātienes atbalstu pakalpojumu saņemšanā.

Statuss: konceptuālais ziņojums ir skaņošanas stadijā. Plānots:

  • Līdz 2021. gada beigām valdībā apstiprināt jauno pakalpojumu klātienes atbalsta nodrošināšanas modeli;
  • Līdz 2022. gada beigām būtiski palielināt valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) pārklājumu un pieejamo pakalpojumu skaitu;
  • Līdz 2023. gada beigām nodrošināt lielāko daļu valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamību VPVKAC, katrā Latvijas pagastā.

Līdzšinējai sadrumstalotajai digitālās politikas praksei paredzēts likt pretī centralizētus lēmumus un koordinētu digitālo politiku, resursu optimizāciju un izmantošanas efektivitāti, tādējādi samazinot izmaksas un racionāli izmantojot finanšu līdzekļus, kā arī radot jaunas iespējas komersantiem attīstīt savus digitālos risinājumus, pilnveidot esošos pakalpojumus un radīt jaunus.