Pūce: “Eiropas Zaļais kurss” ir stūrakmens virzībai uz klimatneitralitāti

11.02.2020

Rīga, 2020.gada 11.februārī – Ministru kabinetā skatīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Eiropas Komisijas (EK) paziņojumu “Eiropas Zaļais kurss”. Ziņojumā apkopota Latvijas nostāja par Zaļo kursu, kas nodrošinās ES virzību uz klimatneitralitāti* 2050.gadā, vienlaikus īstenojot ANO 2030.gadam noteiktos ilgtspējīgas attīstības mērķus**.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!): “Eiropas Zaļais kurss” iekļauj virkni jaunus pasākumus un politikas  iniciatīvas, lai ilgtermiņā sasniegtu klimatneitralitāti Eiropā. Priekšlikums paredz paaugstināt klimata politikas ambīcijas turpmākajos  desmit gados. Klimata politika radīs jaunas iespējas Latvijas ekonomikai, kā arī jaunas, labi apmaksātas darba vietas. Apzināmies, ka  strauja un vienlaicīga tautsaimniecības transformācija būs izaicinājums, jo būs nepieciešamas investīcijas un inovācijas, kā arī ieguldījumi  darbinieku apmācībā.”

Zaļais kurss ir jauna ES izaugsmes stratēģija, lai radītu taisnīgu un  pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu  ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu (SEG) neto emisijas 2050. gadā samazinātos līdz nullei. Tās mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un  stiprināt ES dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vides apdraudējumiem un ietekmes.

Latvija “Eiropas  zaļo kursu” un virzību uz klimatneitralitāti 2050. gadā vērtē atzinīgi. Informatīvajā ziņojumā apkopota Latvijas sākotnējā nostāja par klimata mērķiem, energoefektivitāti, ilgtspējību un aprites ekonomiku,  ekosistēmām un bioloģisko daudzveidību, vidi, kā arī finansējumu, investīcijām un taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomikas mehānismu. Šī informācija kalpos kā pamats Latvijas pozīcijas  sagatavošanai un tālākām diskusijām Eiropas Savienības (ES) Padomē.

Zaļā kursa mērķus Latvijā palīdzēs īstenot īstenot jau izstrādāti dokumenti – Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam, Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam un Aprites  ekonomikas stratēģija. Savukārt telpiskie risinājumi tiks rasti ar telpisko plānošanu dažādos mērogos (nacionālā, reģionālā un vietējā), vienlaikus veicinot zemes ilgtspējīgu izmantošanu.

Zaļā kursā iekļauti rīcības virzieni un pasākumi balstīti uz ilgtspējīgas attīstības mērķu integrāciju visās ES politikās, nodrošinot taisnīgu pāreju un finansējuma ilgtspējību, ņemot vērā ES dalībvalstu atšķirīgo situāciju.

Viena no Eiropas Zaļā kursa prioritātēm ir vides uzraudzības mehānisms, sagaidāms, ka EK 2020.gadā nāks klajā ar jaunu ES Vides rīcības programmu, kas papildinās Zaļo kursu. Vides politikas īstenošanas pārskatam būs izšķiroša nozīme situācijas apzināšanā katrā dalībvalstī.

* Saite uz ANO tīmekļvietni https://sustainabledevelopment.un.org/post2015/transformingourworld.

**Klimatneitralitāte ir situācija, kad saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu. Klimatneitralitātes sasniegšanu raksturo SEG līdzsvars, proti, visu emisiju samazināšana un nesamazināmo emisiju kompensēšana ar to piesaisti augos (g.k. mežos) vai uztveršanu un uzglabāšanu zem zemes.