Saeimas atbildība ir noteikt minimālās prasības pašvaldībām atkritumu apsaimniekošanas jomā

31.10.2019

Šodien, 31. oktobrī, Saeima 1. lasījumā ar 54 balsīm PAR atbalstīja “Attīstībai / Par!” frakcijas rosinātos “Antimonopola grozījumus” atkritumu apsaimniekošanā. Tie nepieciešami, lai viestu tiesisku skaidrību un nepieļautu monopolu nevienā Latvijas pašvaldībā un it īpaši Rīgā, beidzoties ārkārtas situācijai š.g. decembrī.

Priekšlikumi balstās uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Konkurences padomes prasībām:

  • dalīt pašvaldības divās vai vairāk sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās 
  • noteikt, ka zonās pakalpojumu sniedz vismaz divi sadzīves atkritumu apsaimniekotāji
  • noteikt publisko privāto partnerību līgumiem 10 gadu termiņu līdzšinējo 20 vietā
  • atjaunot iespēju, ka lielie sadzīves atkritumu radītāji, kuri ir atbrīvoti no dabas resursu nodokļa samaksas, var paši izvēlēties pakalpojuma sniedzēju. 

Šobrīd lielākajā daļā Latvijas pašvaldību ir tikai viena sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zona, tātad pakalpojumus sniedz viens apsaimniekotājs, netiek veicināta konkurence un cilvēkiem nav nodrošināts izdevīgākais pakalpojums. Tāpat arī lielā daļā Latvijas pašvaldību par atkritumu apsaimniekošanu nekad nav ticis veikts konkurss, šodien Saeimas sēdē teica Daniela Pavļuts.

Ir daži izņēmumi pašvaldību starpā

  • Liepājas pilsētā ir noteiktas divas zonas (apsaimnieko divi apsaimniekotāji: SIA “Eko Kurzeme”, PS “Vides pakalpojumi Liepājai”);
  • Babītes novadā ir noteiktas trīs zonas (apsaimnieko divi apsaimniekotāji: AS "Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums" un SIA "Eco Baltia vide");
  • Madonas novadā ir noteiktas divas zonas (apsaimnieko divi apsaimniekotāji: SIA “Madonas namsaimnieks” un SIA “Bērzaunes komunālais uzņēmums”);
  • Rīgā spēkā esošajos noteikumos ir noteiktas trīs zonas.

Avots: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības pašvaldību aptauju, kur tām jautāja par apsaimniekotāju izvēli atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. pantam.

D. Pavļuts norāda, ka “mēs labojam caurumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kuru savulaik pieņēma vēl 9. Saeima 2010. gadā.” Īpaši aktuāli tas būs pēc Administratīvi teritoriālās reformas 2022. gadā, kad pašvaldību teritorijas būs lielākas un līdz ar to arī apsaimniekojamo atkritumu daudzums.

Kādas izmaiņas paredz “Attīstībai / Par!” priekšlikumi?

  1. Pašvaldību teritorijas jāsadala divās vai vairāk atkritumu apsaimniekošanas zonās

    Lai īstenotu godīgu konkurenci un iedzīvotāju tiesības uz lētāko un kvalitatīvāko pakalpojumu sniedzēju, pašvaldība, kuras iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 000, sadala tās teritoriju divās vai vairākās atsevišķās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās un nodrošina, ka pakalpojumu sniedz vismaz divi sadzīves atkritumu apsaimniekotāji.

     

    Rīga, atbilstoši tās iedzīvotāju skaitam, nodrošina vismaz trīs atkritumu apsaimniekošanas zonas un vismaz trīs atkritumu apsaimniekotājus, kas nav viens tirgus dalībnieks.

  2.  Līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju slēdz uz 10, nevis 20 gadiem

    Garam līguma termiņam ir tirgu noslēdzošs efekts – citi iespējamie pakalpojumu sniedzēji šajā laikā var zaudēt kapacitāti, kas ilgtermiņā var radīt monopola riskus.  Konkurence padome 2016. gada ziņojumā norādīja, ka “šāds termiņš (20 gadi) ir pārmērīgs, lai ļautu saglabāt potenciālās konkurences spiedienu”.

  3. Videi draudzīgie uzņēmēji drīkst noslēgt privātu līgumu ar izvēlēto atkritumu apsaimniekotāju

    “Attīstībai / Par!” rosina atgriezt konkurenci un atjaunot Atkritumu apsaimniekošanas likuma vēsturisko normu, kas ļāva uzņēmējiem noslēgt privātus līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem. Tas attiecas uz uzņēmējiem ir, kuri ir atbrīvoti no dabas resursu nodokļa maksāšanas, un uz atkritumu apsaimniekotājiem, kuriem ir attiecīgā atļauja.

  4.  Novērst atkritumu apsaimniekošanas krīzes nākotnē

    Lai nepieļautu Rīgas pašvaldības atkritumu krīzei līdzīgas situācijas citur Latvijā, jāparedz atkritumu izvešanas nepārtrauktību. Gadījumos, kad esošais līgums ir zaudējis spēku, bet jauns vēl nav noslēgts, atkritumu apsaimniekotājs/-i turpina izvest atkritumus atbilstoši iepriekšējo līgumu noteikumiem sešu mēnešu garumā vai līdz brīdim, kad ir noslēgts jauns līgums.

Foto: Ieva Ābele, Saeima