Šodien stājas spēkā administratīvi teritoriālā reforma

01.07.2021

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM)  rīkotajā tiešsaistes preses konferencē par Administratīvi teritoriālās  reformas stāšanos spēkā ministrs Artūrs Toms Plešs un valsts sekretāra vietniece reģionālajos jautājumos Ilze Oša  informēja par galvenajām izmaiņām, reformai stājoties spēkā. No šodienas  darbu sāk 43 pašvaldību domes 119 pašvaldību vietā. Tāpat tika  akcentēti vietvaru turpmāk veicamie uzdevumi un ministrijas paveiktais,  palīdzot pašvaldībām gatavoties reformai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs:Šodien  119 pašvaldību vietā Latvijas karti iekrāso 43 pašvaldības. Tas ir ļoti  nozīmīgs solis uz priekšu Latvijas daudz straujākā attīstībā un  izaugsmē. Šobrīd mēs dzīvojam tādā laikmetā, kur, tikai kopā liekot  spēkus un sadarbojoties, mēs varam izdarīt vairāk. Liekot kopā prātus un  prasmes, idejas un resursus mēs daudz sekmīgāk varēsim nodrošināt tādu  pārvaldību, kuras centrā ir cilvēks un tādu pārvaldību, lai nodrošinātu  pēc iespējas kvalitatīvākus pakalpojumus iedzīvotājiem neatkarīgi no  dzīvesvietas. Reformas galvenais mērķis ir izveidot ekonomiski daudz  attīstītākas pašvaldības, kuras spēj sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus  salīdzināmā kvalitātē. Tas ir nozīmīgs solis uz priekšu, lai apvienotu  resursus un spēkus, tādējādi veidojot pašvaldības kā spēcīgu  sociālekonomisku vienību, kas spēj daudz aktīvāk un labāk piesaistīt  investīcijas, attīstīt uzņēmējdarbību un nodrošināt daudz labākus dzīves  apstākļus iedzīvotājiem.

Pašvaldību reforma iedzīvotājiem un valstij kopumā sniegs būtiskus  ieguvumus un nodrošinās līdzsvarotāku reģionālo attīstību, mazinot  nevienlīdzības plaisu starp Rīgu un pārējo Latviju un stiprinot  sadarbību starp laukiem un pilsētām.

Jaunajām pašvaldību domēm jāpieņem lēmums par izstrādātā  jaunveidojamā novada pašvaldības administratīvās struktūras projektu un  atbilstoši lemtajam jāveic reorganizācija. Iestāžu reorganizāciju VARAM  aicina veikt līdz 2021.gada beigām.

Pašvaldībām arī turpmāk būs jānodrošina pakalpojumi iedzīvotājiem pēc  iespējas tuvāk dzīves vietai, nodrošinot tos pagasta pārvaldēs, vietējā  bibliotēkā vai caur klientu apkalpošanas centriem. Pašvaldību pārziņā  būs iespēja izvēlēties kuru no pakalpojumu sniegšanas modeļiem izmantot.  Administratīvais centrs nebūs vienīgā vieta, kur iedzīvotājs varēs  saņemt pakalpojumus.

Pēc pašvaldību reformas mainās dzīvesvietas adrese, taču  iedzīvotājiem nebūs nepieciešams speciāli mainīt dokumentus, jo  elektroniskajās sistēmās viss tiks nomainīts automātiski. Citos  dokumentos to varēs darīt tad, kad būs kāds cits iemesls konkrēto  dokumentu mainīt, piemēram, ja tam beidzas derīguma termiņš.

Lai nodrošinātu administratīvo centru labāku sasniedzamību un  mobilitāti jaunajās pašvaldībās, ministrija turpina īstenot autoceļu  investīciju programmu. Šobrīd plānots atjaunot vai pārbūvēt 1 067 km, t.sk.  iekļaujot papildu ceļu posmus. Jau šogad ir uzsākta ceļu projektu  realizācija 569 km garumā piešķirtā valsts budžeta finansējuma  91,9  milj. eiro ietvaros. Savukārt 2022.-2024.gadā plānota valsts reģionālo  un vietējo autoceļu posmu atjaunošana vai pārbūve 238 km garumā no  pieejamā finansējuma Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā 92,3  milj. eiro ietvarā.

Jaunizveidojamām pašvaldībām 2021.gadā līdz 1.decembrim tiks  piešķirts valsts budžeta finansējums, kā vienreizēja dotācija, lai  līdzfinansētu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas rezultātā  radušos administratīvos izdevumus kura jāizlieto līdz 2021.gada  31.decembrim.

VARAM turpina īstenot valsts aizdevumu programmu pašvaldību  investīciju projektiem pandēmijas seku mazināšanai uz tautsaimniecību,  lai iespējami mazinātu Covid-19 negatīvo ietekmi uz ekonomiku. Aizdevumu  programmas ietvaros pašvaldībām ir iespējams saņemt Valsts kases  aizņēmumu gan pašvaldības transporta infrastruktūras attīstībai, gan  pašvaldības autoceļu un ielu kompleksa infrastruktūrā ietilpstošo tiltu,  pārvadu un estakāžu būvniecībai vai pārbūvei.

Pēc 2021.gada 1.jūlija pašvaldību vēlēšanās ievēlētajai domei saskaņā  ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas  noteikumu 17.punktu 2021.gadā jāizvērtē novadu veidojošo bijušo  pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un jāpieņem jauni novada  saistošie noteikumi. Līdz novada saistošo noteikumu spēkā stāšanās  dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. jūnijam ir spēkā novadu  veidojošo bijušo pašvaldību saistošie noteikumi, un tātad arī šajos  saistošajos noteikumos paredzētie pašvaldību sniegtie pakalpojumi.  Tādējādi nosacījumi par nodevu apmēru un citiem jautājumiem tiks skatīti  domē izvērtējot līdzšinējo regulējumu un pieņemot jaunu.

Jaunizveidojamām pašvaldībām jau 2020.gada nogalē tika piešķirts  valsts budžeta finansējums, lai tās kopīgi uzsāktu izstrādāt  jaunizveidojamo pašvaldību plānošanas dokumentus. Paredzēts, ka visās  pašvaldībās plānošanas dokumentu 1.redakcijas tiks izstrādātas un  nodotas publiskajai apspriešanai līdz 2021.gada 15.novembrim. Plānošanas  dokumentu mērķis ir noteikt prioritāros investīciju projektus un  veicamās darbības jaunizveidotās pašvaldības mērķtiecīgai attīstībai  turpmākajos gados, tāpēc VARAM aicina visus interesentus iesaistīties  savas pašvaldības jauno plānošanas dokumentu izstrādē, sniedzot  priekšlikumus par savas teritorijas attīstības virzieniem.

Preses konferences tiešraides ieraksts: