"Attīstībai / Par!" par cilvēktiesību stāvokli Latvijā 2018. gadā

08.03.2019

Tiesībsarga ziņojums par 2018. gadu atspoguļo Latvijas problēmas cilvēktiesību jomā. "Attīstībai / Par!" Saeimas sēdē atspoguļoja būtiskākos trūkumus, kuru mēs varam mainīt un uzlabot. Kādi tie ir? Ziņo Marija Golubeva, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Mārtiņš Šteins un Inese Ikstena.

Marija Golubeva

Pirmkārt, bērnu tiesību jomā joprojām redzams smags padomju sistēmas mantojums, īpaši attieksmē pret bērniem aprūpes iestādēs un bērniem ar psihiskiem un attīstības traucējumiem.

Risinājums: nepieciešams gan likumdošanas, gan rīcībpolitikas jomā nostiprināt valsts un pašvaldību iestāžu pienākumu nodrošināt visu bērnu tiesības uz kvalitatīvu izglītību neatkarīgi no veselības stāvokļa, kā arī nodrošināt, ka tiek atbalstītas bērnu tiesības uz viedokli – piemēram, bērniem draudzīga kārtība, kā iesniegt sūdzības un priekšlikumus.

Marija Golubeva. Foto: Ieva Ābele, Saeima

Otrkārt, attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti, tai skaitā ar garīgā rakstura traucējumiem, būtu jārūpējas, lai ikviena persona, kurai ir iespējams nodrošināt atbalsta pasākumus sabiedrībā (personas dzīvesvietā pašvaldībā), tos arī saņemtu, nevis veicinātu šo personu nonākšanu institūcijā.

Risinājums: iespējams, ka šajā gadījumā nepieciešams precīzāks atrunāt likumos valsts un pašvaldību atbildību, lai cilvēku tiesības uz neatkarīgu dzīvi, nevis pašvaldību ērtība un darba vietas pansionātu darbiniekiem patiešām būtu galvenais apsvērums.

Treškārt, Latvijā joprojām nepastāv regulējums attiecībā uz kopdzīves reģistrāciju vai atzīšanu cilvēkiem, kas nav laulātie.

Risinājums: Saeimai nepieciešams izveidot juridisko ietvaru, kas ļauj reģistrēt kopdzīvi.

Dace Rukšāne

Vairākas institūcijas un iestādes neņem vērā Tiesībsarga rekomendācijas, ieteikumus vai pieprasījumus. No 119 pašvaldībām tikai 98 sniedz nepieciešamu informāciju, atbildot uz Tiesībsarga pieprasījumu, un Valsts policija 2.5 gadus muļļāja Tiesībsarga iesniegumu bez tālākas virzības.

Mazaizsargātās grupas cieš no specializēto pakalpojumu un finansiālā atbalsta trūkuma, bet pašvaldību līmenī vēl pastāv 119 dažādu metodiku un kārtību, kas papildus vairo nevienlīdzības un atstumtības sajūtu. Mūsu valstij ir nepieciešama administratīvi teritoriālā reforma, lai mēs nodrošinām visiem iedzīvotājiem vienlīdz kvalitatīvus pakalpojumus un tiesības.

Mārtiņš Šteins

Valsts un pašvaldību mērogā ir jomas, kur sadarbības VISPĀR nav. Šobrīd jaunās skolu reformas Skola2030 ietvaros sadarbības prasmes plānots mācīts mūsu bērniem. Šādu kompetenču reformu vajadzētu arī bērnu tiesību jomā iesaistītajiem dienestiem un speciālistiem, un tūlīt.


Biedrošanās brīvība Latvijā ir apdraudēta – finansējuma trūkums un atsevišķu valsts iestāžu attieksme. NVO jāatskaitās par visiem, kuri kādā pasākumā apēd kliņģeri – prasības ir nesamērīgas pret ieguvumiem. Latvijā projektos mēs nesamērīgi daudz laika veltām atskaitēm, nevis tiešajām projektu aktivitātēm.

Inese Ikstena

Kāpēc joprojām ir tik nelabvēlīga situācija valstī?

Mums ir Bērnu tiesību inspekcija, bāriņtiesas, Labklājības ministrija un citas iestādes, kurām Tiesībsarga ziņojums būtu jāņem kā nākamo veicamo darbu plāns un jāsāk ar lielu steigu nodrošināt, lai bērni Latvijā justos labi un drošībā.

Arī mums, deputātiem, Tiesībsarga ziņojums ir obligāti jāizmanto savā darbā, jo te ir apkopoti galvenie problemātiskie jautājumi cilvēktiesību jomā, kas netiek ievērotas Latvijā.