VARAM: Droša attālināta darba nodrošināšanai nepieciešama koordinēta pieeja un resursu centralizācija

19.05.2020

Šodien Ministru kabinetā izskatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojums “Par droša un attālināta darba nodrošināšanu valsts pārvaldē”. Uzņemoties centrālo koordinējošo un konsultatīvo lomu, VARAM ziņojumā norāda uz nepieciešamību pēc vienoti koordinēta IKT atbalsta nodrošinājuma visā valsts pārvaldē un informē par paredzēto konsultatīvo atbalstu citām iestādēm droša attālināta darba ieviešanā un pilnveidošanā. 

Līdz ar iestāžu vajadzību pielāgoties darbam attālināti, ir vērojami arī kiberdrošības riski, kas saistīti ar drošu attālinātu pieslēgumu nodrošinājumu būtiskām valsts pārvaldes informācijas sistēmām. Tāpēc Saeima šī gada 23. aprīlī ar grozījumu likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” noteica VARAM kā atbildīgo ministriju par droša attālināta darba nodrošināšanu valsts pārvaldē. Izpildot šo uzdevumu, VARAM ziņojumā informē par jau paveikto droša attālinātā darba tehniskā nodrošinājuma ieviešanas koordinēšanā, kā arī skaidro plānoto sadarbības modeli starp iestādēm. Ministrija norāda, ka izstrādājot vienotu politiku un centralizēti koordinējot IKT atbalsta sniegšanu visā valsts pārvaldē, iespējams nodrošināt valsts iestāžu efektīvu un drošības aspektiem atbilstošu darbību.

Šī gada aprīlī Valsts kancelejas veiktā aptauja liecina, ka attālināta darba iespējas tiek nodrošinātas 2/3 valsts pārvaldes institūciju un tajās strādājošie darbinieki šīs iespējas produktīvi izmanto. Tomēr virkne iestāžu attālināta darba iespējas nav nodrošinājušas. Tāpat ārkārtējā situācija atklāj, ka valsts pārvaldē kopumā vērojama IKT kompetenču ierobežota pieejamība un sadrumstalotība. Tāpēc VARAM ieskatā arī tajās valsts pārvaldes institūcijās, kur droša attālināta darba risinājumi ir ieviesti, pastāv būtiskas pilnveidojumu iespējas (piemēram, drošu risinājumu izveide datu apmaiņas nodrošināšanai, lai attālināti piekļūtu nozīmīgām informācijas sistēmām (t.s. virtuālā privātā tīklu (VPN) tuneļu risinājumi)). Lai situāciju uzlabotu, VARAM kā par IKT jomas attīstību atbildīgā ministrija sniegs atbalstu droša attālināta darba funkciju izpildes ieviešanai gan tām valsts pārvaldes institūcijām, kuras šādu iespēju saviem darbiniekiem vēl nav nodrošinājušas, gan arī citām iestādēm, kurās nepieciešami uzlabojumi.

VARAM šobrīd izskata ministriju un padotības iestāžu iesūtītos pašnovērtējumu ziņojumus, kuros iestādēm pieprasīts sniegt informāciju par esošo situāciju, pastāvošajām problēmām un turpmāku pilnveidojumu lietderību un iespējamību. Ministriju norādīto informāciju VARAM apkopos kopā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) speciālistiem, kā arī konsultēs iestādes par droša attālināta darba tehniskā nodrošinājuma ierīkošanas un pilnveidošanas plānu izstrādi un īstenošanu. Bet gadījumos, kad to prasīs darba apjoms vai specifika, tiks piesaistīti papildu resursi.

Pašreizējā situācija norāda uz efektīva IKT atbalsta būtisko nozīmi valsts pārvaldes sekmīgai darbībai. Tāpēc ministra Jura Pūces (AP!) vadībā VARAM sistemātiski strādā pie valsts pārvaldes digitālās transformācijas un IKT efektīvas attīstības. Ministra virzītais plāns paredz IKT atbalstu nodrošināt caur koordinētu sadarbību un IKT resursu un kompetenču centralizēšanu specializētu kompetenču centru ietvaros. Šādu centru loma būtu nodrošināt specializētus koplietošanas pakalpojumus visai valsts pārvaldei (piemēram, skaitļošanas infrastruktūras pakalpojumi (serveru un datu krātuvju jaudas), datorizēto darba vietu nodrošināšana (kas īpaši būtiska ir attālināta darba veikšanai), citu platformu un standarta programmatūras (piemēram, e-pastu, lietvedības u.tml.) atbalsta nodrošināšana).

Virzot visaptverošu IKT pārvaldības reformu, ministrija ir sagatavojusi ziņojumu par turpmāko rīcību valsts pārvaldes IKT resursu un kompetenču konsolidācijas jomā, kas tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē 2020. gada 30. aprīlī. Ziņojumā uzsvērta reformas nozīme valsts IKT pārvaldības jomā, tādējādi paaugstinot valsts pārvaldes IKT atbalsta efektivitāti un kvalitāti. Mērķtiecīgi veidojot spēcīgus specializētos kompetenču centrus, būs iespējams koncentrēt nepamatoti sadrumstalotos valsts pārvaldes IKT resursus un kompetences.