Veselības aprūpe: reformas un svarīgākie darbi 2019-2020

23.11.2019

Veselības ministres Ilzes Viņķeles veiktās reformas un svarīgākie darbi veselības aprūpē 2019. - 2020. gadam.

Viens grozs visiem. Ir atcelta pacientu diskriminācija (izbeigta “divu grozu sistēma”). Izstrādāts modelis “visi maksā par veselību vienu procentpunktu no VSAOI”. Pārvarēta e-veselības sistēmas krīze.

Farmācija. Uzsākta stingrāka lieltirgotavu un ražotāju uzraudzība, lai mazinātu zāļu piegāžu pārtraukumus. Noteikta obligāta bezpatentu medikamentu izrakstīšanas norma, kas pacientiem ļaus ietaupīt aptuveni 20 miljonus eiro. Tiek izstrādāti stingri noteikumi piecenojumu pārskatīšanai aptiekām un lieltirgotavām.

Slimnīcu ATR” - audits un līmeņošana. Pabeigts visaptverošs, modernu slimnīcu darbības/kvalitātes audits. Uz tā pamata līdz gada beigām valdībā tiks prezentēts slimnīcu “līmeņošanas” priekšlikums. Mērķis – kvalitāte un drošība pacientam. Visas iespējamās izmaiņas tiks rūpīgi analizētas, lai visiem iedzīvotājiem ir pieejami Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, ģimenes ārstu un citi saistītie pakalpojumi. Plānots, ka valsts ņems līdzdalību stratēģiski svarīgajās reģionālajās slimnīcās.

Algu reforma. Kopā ar Valsts kanceleju tiek izstrādāts jauns mediķu atalgojuma modelis, kuru ieviesīs jau ar 2021. gadu.

Atalgojuma/slodžu audits. Izmantojot veselības aprūpes iestāžu un Valsts ieņēmumu dienesta datus, tiks noteikta maksimāli precīza aina par mediķu atalgojuma apmēru. Tiks definēts slodzes ekvivalents, iekļaujot tajā darāmo darbu apjomu – piemēram, cik operācijas, konsultācijas, ambulatorās pieņemšanas par slodzes algu ir jāizdara, lai precīzāk un labāk samaksātu par konkrētu pakalpojumu apjomu. Tas risinās situāciju lielajās slimnīcās, kur var manipulēt ar nepilnajām slodzēm.

Tarifu audits. Kopā ar labākajiem speciālistiem un izmantojot starptautisku metodiku, tiek veikta veselības aprūpes pakalpojumu patieso izmaksu noteikšana (“tarifu pārrēķins”). Aplēse: valsts par veselības aprūpes pakalpojumiem pilnvērtīgi nesamaksā aptuveni 400 miljonus eiro.

Medicīnas tehnoloģiju un iepirkumu audits. Veikta medicīnas tehnoloģiju iepirkumu sistēmas pārskatīšana, lai novērstu un apkarotu korupcijas riskus tajā. Lai taupītu valsts līdzekļus un efektīvi koplietotu dārgu aparatūru, lielo medicīnas tehnoloģiju iegāde tiek plānota kopā ar privātajiem pakalpojumu sniedzējiem.

Pārvaldība. Sākta radikāla pārvaldības uzlabošana lielajās slimnīcas – profesionālas padomes tiek izraudzītas starptautiskā konkursā.

Psihiskās veselības uzlabošanas plāns. Psihiskās veselības aprūpē izveidots multidisciplināru komandu darba princips: pacientiem valsts apmaksā psihiatru, psihologu, ergoterapeitu, fizioterapeitu, mākslas terapeitu un citu veselības speciālistu pakalpojumus, tā stiprinot nemedikamentozo ārstēšanu. Īpaša uzmanība pievērsta pusaudžu psihiskajai veselībai, attīstot jaunu ambulatoru pakalpojumu depresiju un pašnāvību riska mazināšanai. No 50% uz 75% palielināts medikamentu kompensāciju apjoms. Saīsināta bērnu psihiatru rezidentūra, lai risinātu bērnu psihiatru pieejamības krīzi.

Vēža skrīnings. Izstrādāts konkrēts plāns mamogrāfijas uzlabošanai un ieviesta jauna, valsts apmaksāta zarnu vēža testēšanas metode.