Viņķele: Līdz gada beigām būs zināmas izmaiņas slimnīcu darbā

02.06.2020

Veselības ministrijas izveidota darba grupa izvērtēs Veselības inspekcijas veikto pārbaužu rezultātus slimnīcās, lai sarunās ar noteiktām slimnīcām un iesaistītām pašvaldībām nonāktu pie secinājumiem, vai ir jāveic izmaiņas slimnīcas darbībā.

Vēl pagājušā gada beigās Veselības inspekcija sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu uzsāka neplānotas pārbaudes slimnīcās, kurās vērtēja to atbilstību noteiktajam slimnīcas līmenim. Pārbaužu laikā tika vērtēta veselības aprūpes sistēma kā kopums, nodrošinot uz pacientu vērstu veselības aprūpes sistēmu.

Pārbaudes norāda uz problēmām II un III līmeņa slimnīcās

Kā secinājusi Veselības inspekcija, pārbaudes konstatētas vairākos aspektos, tostarp:

  1. ārstiem, strādājot vairākās darbavietās – slimnīcu nodaļā, uzņemšanas nodaļā, ambulatorā daļā, diennakts dežūrās, privātpraksē, blakusdarbā vai citā ārstniecības iestādē, ir problemātiski nodrošināt kvalitatīvu un drošu veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanu, jo ir pārslodze;
  2. II līmeņa slimnīcās ir zema noslodze un zema ķirurģiskā operativitāte (vidēji viena operācija dienā), kas ietekmē pakalpojuma kvalitāti;
  3. nesertificēto ārstu un rezidentu uzraudzība ir formāla;
  4. darba laika uzskaite netiek nodrošināta elektroniski, līdz ar to ir grūti pārskatāma;
  5. neizpilda no valsts budžeta līdzekļiem apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.

Netiek plānota slimnīcu likvidācija

“Vēl pirms COVID-19 izraisītās pandēmijas strādājām pie slimnīcu līmeņu pārvērtēšanas. Šobrīd esam pārliecinājušies par sākotnējo hipotēzi – daļa slimnīcu, iespējams, labu vēlot, tomēr uztur aizgājušo laiku godību, mazliet ignorējot faktu, ka demogrāfiskā situācija Latvijā visai būtiski mainījusies kopš laika, kad veidojies slimnīcu tīkls,” sacīja veselības ministre Ilze Viņķele.

Viņa norāda, ka slimnīcu līmeņu revīzija paredz, ka sarežģītākas manipulācijas un operācijas veicamas koncentrēti, vienlaikus tas, ko iespējams izārstēt dienas stacionāros un ambulatori, būs pieejams tuvāk pacientu dzīvesvietai. Savukārt gadījumos, kad akūto palīdzību nevarēs saņemt tuvāk dzīvesvietai, pacientu nogādās attiecīgajā iestādē, kurā ir pieejams kvalitatīvs pakalpojums.

“Slimnīcās gūtie dati un skaitļi runā paši par sevi,” sacīja ministre, norādot, ka mērķis ir nodrošināt kvalitatīvus, drošus un pieejamus veselības aprūpes pakalpojumus.

Ministrija diskutēs ar slimnīcām un pašvaldībām

Izdarot secinājumus, jāuzsver, ka turpmākais mērķis nav kādu slimnīcu slēgt, samazināt gultu skaitu vai mazināt speciālistu pieejamību. Mērķis ir paaugstināt veselības aprūpes kvalitāti (tostarp medicīnisko aprūpi mājās, paliatīvo aprūpi), efektīvi izmantot cilvēkresursus un valsts budžeta izlietojumu. Būtiski ir panākt to, lai pacientu nogādājot konkrētā slimnīcā, pretī ir nepieciešamie pakalpojumi augstā kvalitātē.

Šobrīd darba grupas uzdevums ir veikt datu apkopojumu par katru slimnīcu un izvērtēt katras slimnīcas atbilstību noteiktam līmenim. Pamatojoties uz darba grupas priekšlikumiem, Veselības ministrija diskutēs ar noteiktām slimnīcām un iesaistītām pašvaldībām par izmaiņām slimnīcu darbībā.

Līdz 2020. gada 1. oktobrim Veselības ministrija pieņems lēmumu par slimnīcu līmeņu maiņu un līdz gada beigām iesniegs priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos.