Vita Tērauda: līdz ar SEPL padomes ievēlēšanu pilnā mērā sāk darboties jaunais sabiedrisko mediju likums

04.08.2021

Saeima šodien ievēlēja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPL) locekļus - Sanitu Upleju-Jēgermani, Jāni Eglīti un Jāni Siksni. Līdz ar šodienas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa apstiprināšanu pilnā mērā sāk darboties jaunais sabiedrisko mediju likums, savā uzrunā Saeimai atzīmēja viena no likuma veidotājām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Vita Tērauda.
 

Darbs pie sabiedrisko mediju regulējuma ⁦Saeimā tika aizsākts pirms teju divdesmit gadiem. Līdz ar jaunās padomes apstiprināšanu sācies jauns posms spēcīga, neatkarīga sabiedriskā medija attīstībā. Vita Tērauda, atbildīgās komisijas vadītāja un apvienības “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītāja vietniece norādīja, ka likums likvidē gadu gadiem pastāvošo interešu konfliktu NEPLP, nošķirot sabiedrisko mediju pārraudzību no visas nozares regulatora funkcijām, kā arī iedibina mediju ombudu - kvalitātes uzlabošanas mehānismu sabiedriskajā medijā. Likums rada skaidru nošķīrumu starp politiku un mediju pārraudzību. 

Padomes uzdevumi

Saskaņā ar jauno SEPL likumu,  jaunizveidotā padome būs sabiedrisko mediju valsts kapitāla daļu turētāja, kas uzraudzīs sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību, izstrādās un apstiprinās tiem sabiedrisko pasūtījumu, lems par tiem piešķirto līdzekļu sadalījumu un veiks citas funkcijas. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) “Latvijas Televīzija” (LTV) un SIA “Latvijas Radio” (LR), kā arī citas kapitālsabiedrības, kuras dibina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

SEPL padomes tuvāko laiku uzdevumi būs Sabiedrisko mēdiju valžu nokomplektēšana, galveno redaktoru apstiprināšana un ombuda izraudzīšana. Vita Tērauda savā uzrunā uzsvēra, ka tā ir liela atbildība – salikt vietās atslēgas figūras, kuras visas, kopējā sistēmā strādājot, darbinās jaunos mehānismus, kas ielikti jaunajā likumā, un aicināja izturēties ļoti nopietni pret šo atbildību un uzstādīt augstu profesionālu latiņu kandidātu izvēlē.

Tai pat laikā sabiedriskajiem medijiem nepieciešams finansējums, kas ir neatkarīgs, prognozējams un adekvāts:

"No jaunās padomes gaidām redzējumu, kā Latvijas kontekstā mēs varētu nodrošināt šādu finansējumu – no politiskiem lēmumiem neatkarīgu, prognozējamu vairākus gadus uz priekšu un adekvātu, lai sabiedriskais medijs spētu pildīt savu funkciju. Eiropas valstīs mums visapkārt atrodami finansēšanas modeļi, kas atbilst šādiem parametriem. Gaidām padomes priekšlikumu par to, kāds modelis būtu piemērots tieši Latvijai, ņemot vērā mūsu vietējo kontekstu." - tā Vita Tērauda.

Likums dod padomei uzdevumu atgriezties Saeimā ar koncepciju par sabiedrisko mediju apvienošanu un koncepciju par jauna sabiedrisko mediju finansēšanas modeli. Saeimā to gaidām 2022. gada februārī.

Padomes sastāvs

SEPLP sastāvā ir trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima. Vienu apstiprināšanai izvirza Valsts prezidents, vienu – Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome un vēl vienu – Saeima saskaņā ar Saeimas Kārtības rullī noteikto kārtību. 

NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome darbam SEPLP izvirzīja Baltijas Mediju izcilības centra projektu direktoru Jāni Siksni. Saeima darbam SEPLP virzīja līdzšinējo Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPL) locekli Jāni Eglīti, savukārt Valsts prezidents Egils Levits izvirzīja līdzšinējo "Delfi" Nacionālo ziņu nodaļas žurnālisti Sanitu Upleju-Jēgermani.

Vita Tērauda: Līdz ar padomes locekļu apstiprināšanu sākas jauns posms sabiedrisko mediju dzīvē, izaicinājumu pilns. Pirmie padomes soļi radīs precedentus, kas noteiks, kā darbosies jaunā likuma ietvars. Pati padomes locekļu izraudzīšana ir arī precedents, kad izvēle ir ne tikai Saeimas deputātiem, bet to esam uzticējuši gan Valsts prezidentam, gan pirmo reizi – nevalstiskajām organizācijām. Es novēlu padomei spraust augstus mērķus un godāt principus, kas nodrošina brīvu, neatkarīgu mediju darbošanos demokrātiskā valstī. Būt par celmlaužiem ir liela atbildība. Vēlu veiksmi jums visiem!”

SEPLP izveidošanu paredz Saeimā 2020. gada novembrī pieņemtais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums. Likums nosaka, ka SEPLP locekļa kandidātam jābūt Latvijas pilsonim ar augstāko izglītību un nevainojamu reputāciju, tāpat likumā paredzētas citas prasības. Saeimas virzītajam kandidātam papildus tika noteikta prasība — vismaz piecus gadus ilga profesionālā pieredze kapitālsabiedrību pārvaldības jomā. SEPLP locekļi tiek ievēlēti amatā uz četriem gadiem, un tos var apstiprināt amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.