Vita Tērauda: jaunajā sabiedrisko mediju likumā ir jāparedz politiska un finansiāla neatkarība

03.10.2019

Jānodrošina, lai Latvijas sabiedriskajiem medijiem ir gan politiska, gan finansiāla neatkarība un izaugsmes iespējas, uzsvēra Vita Tērauda (“Attīstībai / Par!”) tikšanās laikā ar Eiropas Raidorganizāciju asociācijas ģenerāldirektoru Noelu Kuranu.

Trešdien, 2. oktobrī, Saeimā viesojās Eiropas Raidorganizācijas asociācijas ģenerāldirektors Noels Kurans. Ar viņu tikās Vita Tērauda, “Attīstībai / Par!” deputāte un Saeimas Mediju politikas apakškomisijas vadītāja, un Dace Rukšāne-Ščipčinska, “Attīstībai / Par!” deputāte un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāte, kā arī citi Saeimas deputāti.


Stipri sabiedriskie mediji ir viens no drošības un stabilitātes garantiem, taču Latvijā viņus vājina finansējuma trūkums un būtiskas domstarpības ar mediju uzraugu. Saeimā V. Tēraudas vadībā top jauns likums – "Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums" – kuram nākotnē būs jānovērš šādi apdraudējumi. N. Kurans uzsvēra, ka ir kritiski svarīgi šajā likumā nodrošināt tādus pārvaldības un finansējuma risinājumus, kas nodrošina politisku neietekmējamību.

Politiskā neatkarība ir mediju ticamības jautājums

Viens no sabiedriskā medija uzticamības garantiem ir politiskā neatkarība. Tas nozīmē, ka mediju uzrauga amatpersonas nedrīkst būt saistītas vai šķietami saistāmas ar politiskajiem spēkiem. Lai gan Latvijā paredzams, ka Saeimai būs gala vārds Padomes locekļu apstiprināšanā, politiskās neitralitātes kritēriji un profesionāls izraudzīšanas process var nodrošināt medija uzrauga politisko neietekmējamību.  

Finansiālās stabilitātes trūkums sabiedrisko mediju darbā ir nepieļaujams

Vēl viens būtisks stabilitātes garants ir prognozējams, adekvāts finansējums, kas ir nodrošināts vismaz trīs gadus uz priekšu. Šobrīdējā situācija, kad sabiedriskā medija pārstāvjiem ir valdībai regulāri jālūdz papildus finansējumu, apdraud mediju neatkarību un ietekmē medijus gan psiholoģiski, gan praktiski, teica N. Kurans.

V. Tērauda likuma veidošanas gaitā atbalstījusi Kultūras ministrijas iesniegtos grozījumus, kas piesaistītu sabiedriskā medija finansējumu iekšzemes kopproduktam, līdzīgi kā tas ir nodrošināts valsts drošībai būtiskai iestādei – Aizsardzības ministrijai, kura katru gadu neatkarīgi no citiem apstākļiem saņem garantētu finansējumu 2% apmērā. Šis ierosinājums pagaidām nav guvis atbalstu apakškomisijā.

(Ne)gatavība jauniem izaicinājumiem

EBU ģenerāldirektors ar deputātiem apsprieda arī Latvijas ilgstošo nespēju vai politiskās gribas trūkumu nodrošināt uz nākotni vērstus ieguldījumus sabiedriskajos medijos.

Latvijas televīzijas tehnoloģiskais nodrošinājums ir jau aizvēsturisks un rada ikdienas riskus pārraižu nodrošināšanā. Nākotnes izaicinājumos ir arī sabiedriskā medija spēja pārslēgties no tradicionāliem formātiem uz jauniem formātiem, kuri ieguvuši popularitāti jauniešu vidū.  Diskusijas dalībniece, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes dekāne Anda Rožukalne, ilustrēja situāciju sakot, ka “veci ģenerāļi nevar sagatavot plānu jaunai kaujai”.

V. Tērauda no šī gada sākuma Mediju politikas apakškomisijā  ir strādājusi pie likumprojekta "Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums" kopā ar juristiem un mediju ekspertiem, un drīzumā to skatīs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. V. Tērauda prognozē, ka jauno likumu varētu pieņemt līdz šī gada beigām.

“Attīstībai / Par!” jau kopš pavasara ir iestājusies par papildus finansējuma piešķiršanu sabiedriskajiem medijiem, un tas ir vainagojies ar plānotiem 6.2 miljoniem eiro Latvijas 2020. gada budžetā.

Foto: Ieva Ābele, Saeima